Oligarhu laikmeta atskaņas mūsdienu Latvijas politikā. Saruna ar Valdi Zatleru

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru par prezidenta vēlēšanu procesu, oligarhu laikmetu Latvijas politikā un tā atskaņām mūsdienu politiskajos procesos, jaunas politiskās paaudzes problēmām un jaunāko laiku vēstures mācībām.

Valsts prezidenta vēlēšanas politikā vienmēr ir stāsts par kaut ko citu kā tikai konkrētas personas kļūšanu par prezidentu. Kaut kādā ziņā tas ir arī Latvijas politiskās kultūras simbolisks akts, kad reizē tiek formulēta vīzija, kur Latvija varētu attīstīties, un definēts punkts, kur mēs šobrīd atrodamies. 

Kādā ziņā ir iespējams pateikt, kas ir tas punkts, kurā Latvija šobrīd atrodas? Mēs ļoti daudz dzirdam pēdējās nedēļās, ka dzīvojam sarežģītā laikā. Ko tas īsti ietver no prezidenta institūcijas viedokļa?

Valdis Zatlers: Ne tikai prezidentam, bet visai latviešu tautai ir skaidra situācija - mēs dzīvojam kara apstākļos. Tā ir prioritāte, kas nosaka visu to, ko mēs darīsim un ko mēs iespēsim tuvākajā nākotnē. Otrs moments, mēs esam sākuši diezgan praktiski, ne tikai tā histēriski apzināties, ka mūsu ekonomika sāk atpalikt. Tam ir noteikti vairāki iemesli, objektīvi iemesli, bet tas nav process, kas sācies vakar. Tas ir sācies jau daudzus gadus iepriekš, un es pat teikšu, varbūt visus 30 gadus mēs kaut kur esam tā klupuši un gājuši uz priekšu, ar tādām zināmām atkāpēm. Tagad mēs sākam apzināties, ka mēs gribam vairāk. Tās ir tās divas lietas, kas nosaka šīs dienas situāciju.

Kas ir vajadzīgs? Mums ir vajadzīgs prezidents, kas spēj vienkāršos vārdos pateikt cilvēkiem, kas notiek, ko būtu jādara, kā viņiem būtu jāpielāgojas šim laikam. Mēs sakām grūts [laiks], bet visu laiki ir bijuši grūti. Parasti pieprasa vīzija, virzienu, ko mēs gribam sasniegt tuvākajā laikā un arī tālākajā laikā. 

Kā jūs raksturotu to vēsturisko periodu, kurā jūs kļuvāt par prezidentu, šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi un to varam novērtēt? Un kā ir šobrīd?

Valdis Zatlers: Toreiz man likās, ka pats svarīgākais, un arī tagad man liekas, ka pats svarīgākais ir izglītība. Ja mēs izglītojam savus bērnus, ja viņi kļūs gudri, zinoši, bezbailīgi, arī tāds audzināšanas moments, tas ir pirmais, kas būtu jādara. Tas pačibēja jau pirmā gada laikā, jo parādījās reālas grūtības, ekonomiskā finanšu krīze, kas lika darīt neatliekamos darbus. Un visa izglītības kūrēšana, rūpes par izglītību, tās palika pat ne otrā plānā, viņas vienkārši gaidīja citu laiku. Bet kad tas cits laiks pienāks, es joprojām nezinu, jo arī šobrīd tas jautājums ir tikpat svarīgs. Nav jau svarīgāka jautājuma - kas nesīs jūsu idejas tālāk, kas nesīs jūsu valsti tālāk, kas jūsu identitāti, kultūru nesīs tālāk. Kas spēs būt konkurētspējīgi pasaulē - tie ir jūsu bērni. Neviens cits. Šeit parādās arī to sieviešu atbildība, sieviete - māte, kā viņai palīdzēt, lai viņa varētu izaudzināt ne tikai spēcīgas meitas, bet arī spēcīgus dēlus.

Noslēdzoties jūsu prezidentūrai savulaik, tika iezīmēts, kas arī bija saistīts ar referendumu par Saeimas atlaišanu un jūsu partijas izveidošanu vēlāk, ka ir kaut kāds tā saucamais oligarhu  politiskās vēstures vai kultūras laiks Latvijas politikā beidzies. Vai mēs šobrīd varam runāt par to, ka tomēr pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tas nav beidzies, bet tas ir ieguvis jaunas modificētas formas? 

Valdis Zatlers: Ir tāda līdzība ar atvasaru. Nu atnāk tā atvasara septembra beigās, bet pēc tam vienalga iestājās rudens. Varbūt, tā neatlaidība, kas bija Šleseram parādīt to, ka ar neatlaidību un konsekvenci, arī konsekventi vienkārši visu lamāšanu, tu vari iegūt kaut kādu sabiedrības atbalstu, neapmierināto [atbalstu]. Bet tā vairs nav sistēmiska vara. Tā vairs nav un nekad nebūs. Tie laiki ir pagājuši, un tagad cenšas spekulēt ar Lembergu: tas tur runāja ar Lembergu, nē, tas runāja. Tas ir vienkārši smieklīgi, jo ko mēs redzam pašreizējā politiskajā vidē un arī mediju vidē, mediji nav gatavi īsti neko jautāt tiem kandidātiem. Meklē kaut kādas dzīves epizodes - kāpēc jūs bijāt Tautas partijā, kāpēc dzīvojāt ārzemēs, tik ilgi esat amatā. Visādas tādas lietas, kas īstenība nav būtiskas. Būtiski ir, kas notiek šodien, tā visa ir pagātne. 

Tagad vajag pajautāt pavisam vienkāršas lietas, kas daudz ko pastāstītu par šiem kandidātiem. Pieņemsim, vienkāršs jautājums - vai esat padomājis, kurš būs jūsu prezidenta kancelejas vadītājs, tātad jūsu uzticamības persona, jūsu labā roka. Neviens to nav pajautājis. Tas nav svarīgi, gan jau pienāks tas periods, kad ievēlēs, tad viņam katru otro dienu prasīs, kāda būs jūsu komanda. 

Vai teiksim tāds attieksmes jautājums:  sakiet, lūdzu, kā jūs esat iedomājies savu inaugurācijas ceremoniju gadījumā, ja jūs ievēlēs. Tas ļoti daudz pasaka par cilvēku.

Valdis Zatlers bija Valsts prezidents no 2007. līdz 2011. gadam. Pirms tam strādājis kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, bijis ārsts Rīgas 2.slimnīcā un arī Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. 

Valda Zatlera prezidentūras periods iezīmējās ar nopietnu ekonomiskās krīzes problēmu pārvarēšanu. Savas prezidentūras noslēgumā tiešraidē uzrunā tautai Latvijas Televīzijā un Radio viņš paziņoja, ka 10. Saeima pēc balsojuma, ar kuru liedz veikt kriminālprocesā plānotu kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, ir zaudējis uzticību un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Runā prezidents toreiz brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstij, oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz trīs tā dēvēto oligarhu vārdiem. 

Valdis Zatlers ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš izmanto iespēju rosināt atlaist Saeimu, vēlāk nodibināja Zatlera Reformu partiju, kas tika ievēlēta nākamajā Saeimā.