Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar "Luminor" bankas ekonomistu un publicistu Pēteri Strautiņu par aizsardzības ekonomiku, ģeopolitiskajiem riskiem un investīcijām, eksportu uz Krieviju un enerģētiskās neatkarības risinājumiem.

Nule kā Eiropas Parlaments apkopojis jaunākos Eirobarometra aptaujas rādītājus par pavasari. Aptauja par attieksmi pret Eiropas Savienības (ES) problēmām tika veikta 27 ES valstīs, gan par Eiropas Savienības lomu globālo problēmu risināšanā, ilgtermiņa budžetu, pilsoņu galvenajām prioritātēm un vērtībām. Par šo saruna ar ekonomikas analītiķi, publicistu un "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu. 

Mēs redzam pēc šīs aptaujas, kas, no vienas puses, nav nekas jauns un pārsteidzošs, tomēr Eiropas Savienībā kopumā un tajā skaitā arī Latvijā diezgan daudz tiek sagaidīts no ES daudzgadu budžeta, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Ir redzams, ka diezgan izteikta galvenā joma, kam pievērš uzmanību, ir aizsardzība un drošība. Ņemot vērā neskaidro ģeopolitisko situāciju, apmēram 68% no aptaujātajiem Eiropā kopumā, bet Latvijā vēl vairāk - 76% uzskata, ka Eiropas Savienībai jāspēlē būtiska loma savu iedzīvotāju aizsardzībā no globālām krīzēm un drošības riskiem. Tas ir samērā liels izaicinājums un uzstādījums tuvākajiem trīs līdz pieciem gadiem tam, kas notiks gan attiecībā uz ekonomikas attīstību, gan arī uz kopīgiem jautājumiem ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā.

Pēteris Strautiņš: Protams, ka cilvēki vienmēr no visām sabiedriskajām institūcijām un no valsts pārvaldes līmeņiem sagaidīs vairāk, nekā tie var dot. Ja nekļūdos, tad tipisks salikums aptaujās ir, ka 80% cilvēku vēlas mazākus nodokļus un 80% vēlas lielākus pabalstus. 

Tagad uzzinājām, ka Latvijā tuvu 80% vēlas no Eiropas Savienības lielāku drošību. Skaidrs, ka tas ir kaut kas jauns Eiropas Savienībai, Eiropai kopumā beidzot nāksies vairāk nodrošināt savu drošību. Amerika jau par to teicu kādu laiku pieklājīgi, un tagad pateica skarbāk. Nu tas acīmredzot notiks, kaut kas tajā virzienā tiks darīts. Bet, protams, mums jau ir nostājušās rindiņā, piemēram, lauksaimnieku organizācijas, kuras saka, ka uz lauksaimniecības rēķina, nē un nē. Ja skatās loģiski, protams, tā varētu būt viena no jomām, no kuras varētu pārdalīt, bet nekad jau nebūs viegli. Droši vien būs kārtējie samiti visu nakti vai vairākas naktis, un pēdējā brīdī kaut ko nolems. Bet ir skaidrs, ka ejam uz lielāku Eiropas Savienības aktivitāti drošības politikas jautājumos. Nav šaubu.

(..)

To saucam par aspektu maiņu - lielāki ieguldījumi no iekšzemes kopprodukta aizsardzībā kopumā, Trampa tarifi attiecībā uz Eiropas Savienību plašā spektrā. Runas no ASV puses ir mainīgas. 

Pēteris Strautiņš: Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropai nav tie vieglākie laiki. 

Ja es atceros, kādas bija noskaņas par nākotni šī gadsimta sākumā, skats uz dzīvi kopumā bija daudz optimistiskāks ļoti daudzos veidos un virzienos - ekonomika, drošība, vides problēmas arī vēl nebija tā saasinājušās. Vienkārši mēs ejam cauri posmam, kurā nebūs viegli. 

Varētu teikt, kad tad ir bijis viegli? Ja paskatās pēdējos 30 gadus, kas mūsdienās ir apmēram viena paaudze, tad Latvijā reālie ienākumi ir vairāk nekā trīskāršojušies uz vienu iedzīvotāju. Ja atceramies laiku no savas jaunības līdz pašreizējam briedumam, droši vien varētu teikt, ka dzīve kļuvusi labāka. 

Atceros savulaik piedalīšanās lielākajā daļā atmodas laika demonstrāciju Daugavmalā, pie Brīvības pieminekļa un citur. Tajā laikā mūsu pasaules uzskats veidojās. Tas, protams, bija grūts laiks. Bija daudz problēmu, kuras šobrīd pat grūti iztēloties, ka veikalā vienkārši nav pārtikas. Kopš tā brīža dzīve neapšaubāmi ārkārtīgi lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir kļuvusi labāka. 

Tagad, domājot, kā būs ar maniem bērniem, viņu sākumpunkts, neapšaubāmi, ir daudz labāks, nekā bija man. Bet vai viņi savas ekonomiski aktīvās dzīves laikā, kas pamazām tuvojas, piedzīvos tādus uzlabojumus, par to man nav pārliecības. Domāju, par to īsti nav pārliecības Latvijā, par to nav pārliecības arī daudz kur citur Eiropā, kur, protams, sasniegtais līmenis ir vēl augstāks. 

Eiropai nav viegli laiki. Izrādījies, ka pārējā pasaule daudz skarbāka vieta, nekā bija domāts. Tāpat jāsāk izpausties demogrāfiskās krīzes ietekmei uz ekonomiku, kas būs ļoti garš un grūts process. Eiropā ir bijusi apmēram pusotra paaudze, kas ir daudz mazāk ieguldījusi pūļu nākamajā paaudzē, varbūt sadzīviski iegūstot lielāku brīvību, gūstot iespējas vairāk braukāt un izklaidēties. Tā ir bijusi sava veida demogrāfiskā ballīte. Ir pat tāds termins ekonomikā - demogrāfiskā dividende, kad uzturamo cilvēku skaits ir samazinājies, bet veco uzturamo cilvēku skaits nav tik liels. Tagad šī demogrāfiskā dividende ir beigsies. Tas ir vēl viens papildus spriedzes faktors. Saliekot visus šos apstākļus kopā, grūti būs ar naudām, ar budžetiem valstīm, Eiropas Savienībai. 

Latvijā tagad saka: oi, mums ir grūts budžets, ir jāizdara visādas izvēles - jātaupa tas un šitas. Es jums varu pateikt, ka nākamā, aiznākamā gada budžets arī būs grūts. Aizaiznākamā gada budžets arī būs grūts.

--

Pēteris Strautiņš ir "Luminor" bankas ekonomikas analītiķis. Studējis Rīgas Biznesa skolā un politikas zinātni Latvijas Universitātē. Savulaik bijis arī laikraksta "Diena" komentētājs, strādājis Latvijas Bankas Starptautisko attiecību departamentā. 

Grāmatas "Latvijā dzīvot ir interesanti" autors, kas iznāca 2019. gadā.

Pirms gada sarunu festivālā "Lampa" sevi pozicionēja kā speciālistu dažādās jomās. Interesējas par ekonomiku, vēsturi, zinātni, pēta Latvijas reģionu ekonomiku. Jau kopš 90. cenšas atradināt Latvijas sabiedrību no ideoloģiskā radikālisma, aicinot atbalstīt minimālu valsts iejaukšanos vērtības radīšanā, bet veicināt aktīvu vērtības pārdali.