Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Oksfordas universitātes profesoru, vēsturnieku Pīteru Frankopanu par Krievijas kara Ukrainā ģeopolitisko kontekstu, jauno auksto karu un vēstures pagrieziena punktiem jaunāko laiku vēsturē.

NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra konferenci Rīgā atklāja ar diskusiju par to, cik ļoti mākslīgais intelekts var ietekmēt demokrātiju. Tajā piedalījās arī raidījuma viesis – vēsturnieks un Oksfordas universitātes profesors Pīters Frankopans, kurš ir pasaulē plaši pazīstams publiskais vēsturnieks.

Nesen viņš savā blogā par tā dēvētajām miera sarunām Stambulā vērstīja: “Es par to esmu rakstījis grāmatās „Zīda ceļi” un „Zemes transformācija”, šeit, „Substack”, esmu domājis par to, kāda varētu izskatīties vienošanās par Ukrainu. Vai Krievija varētu pāriet no izstumtās valsts statusa uz naftas piegādātājas statusu starptautiskajiem tirgiem un metālu un retzemju piegādātājas statusu ASV un citām valstīm? Vai Maskava varētu atdalīties no Pekinas. Vai Tramps varētu beigt karu 24 stundās, savās pirmajās 100 dienās vai vispār? Un atbilde ir – nē.”

Esam pilsētā, kurā dzimis Jesaja Berlins. Priecājamies uzņemt jūs savā programmā – kuras nosaukums, starp citu, arī saistās ar Berlina brīvības ideju – "Brīvības bulvāris"… Atceros, ka Jesaja Berlins savā esejā "Ezis un lapsa" rakstīja par vēstures filozofiju un apgalvoja, ka tādi vēsturiski notikumi kā karš nesniedz iespēju saprast, kas tobrīd īsti notiek. Vai jūs viņam piekrītat?

Pīters Frankopans: Jesaja Berlins ir viens no 20. gadsimta diženākajiem filozofiem. Ir ļoti grūti nepiekrist kādam, kurš ir tik slavens un gudrs. Es domāju, viņa paaudzi bija ievainojis ne tikai viens, bet veseli divi pasaules kari un pieaugošā ideoloģiju konfrontācija – fašisma un vēlāk komunisma totalitārie uzskati. Domāju, ka

savā ziņā pasaule bija samērā melnbalta. Mūsdienu pasaulē – par ko runājām arī "StratCom" konferencē Rīgā – trūkst skaidrības par to. Ne tikai jauniešiem iesaistīšanās pasaulē ir ļoti svarīga. Domāju, trūkst izjūtas, kur mēs šobrīd esam. Vai esam milzīgā krīzē politiskajā un militārajā ziņā, vai arī kādudien viss vienkārši nokārtosies.

Ja atsevišķi līderi – kā Putins – pazudīs vai nomirs un tiks aizstāts, varbūt pasaule varēs atgriezties normālās sliedēs.

Vai varbūt mēs stāvam kāda patiesi šausminoša kalna pakājē. Un, ja padomājam par karu Ukrainā, spiedienu šeit, Baltijas valstīs, tas nāk no Krievijas, bet pastāv arī citi faktori. Eiropas kohēzija, dažādās balsis Eiropā, kas katra grib doties citā virzienā migrācijas, ekonomikas jomā. Tad daudzi faktori sāk viest satraukumu, piemēram, klimata pārmaiņas šeit, Baltijā, Latvijā. Vai arī jaunās tehnoloģijas, jaunu materiālu pieejamība. Un vēsturniekam jāspēj saprast, kas ir svarīgais, kas ir fundamentālais. Kā visiem labiem vēsturniekiem Jesajam Berlinam labi padevās sarindot faktorus pēc svarīguma. Un eseja "Ezis un lapsa" tieši to arī dara.

Jūs esejā laikrakstā "Telegraph" dažas dienas pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga  iebrukums Ukrainā, rakstījāt par to, kā vēsture atskatīsies uz Krievijas iebrukumu. Minējāt, ka šis karš ierosinājis notikumu ķēdi, kas uz ilgu laiku varētu izmainīt varas līdzsvaru. Jutājums - kā vēsture atskatīsies uz šiem pēdējiem trim gadiem?

Pīters Frankopans: Zināt, slaveno frāzi, kad Džou Eņlajam, Ķīnas premjeram, sešdesmitajos gados jautāja viņa domas par 1789. gada Franču revolūciju. Viņš teica: "Vēl par agru spriest." Pēc divsimt gadiem! Tāpēc, saprotams, daudz kas atkarīgs no tā, kas notiks turpmākajos mēnešos un gados.

Taču no šodienas atskatoties uz 2022. gada februāri un tam sekojošajiem notikumiem, pamanāms, ka Krievija un Ķīna atjaunojušas savas attiecības. Esam pieredzējuši ASV reakciju uz karu tādā veidā, kas – nav svarīgi, labi vai slikti –, taču ASV ir atkāpusies no tās saistībām Eiropā. ASV ir pateikusi eiropiešiem, lai tie maina savu izturēšanos, citādāk tērē savu naudu, citādāk domā par aizsardzību. Domāju, ka

mēs pieredzam tās pasaules konsolidāciju, kas neredz Eiropu kā pasaules notikumu līderi nākotnē. Tas norisinājās jau agrāk, pie tā tika piestrādāts jau sen. Taču reizēm ir grūti, ja tu dzīvo Latvijā, Rīgā, Eiropā vai ASV, atcerēties, ka 85 % pasaules iedzīvotāju nedzīvo Rietumos.

Indijas, Ķīnas, Pakistānas, Nigērijas, Bangladešas un Indonēzijas iedzīvotāji kopā veido gandrīz 40 % pasaules iedzīvotāju. Varbūt pat vairāk. Ko gan viņiem nozīmē karš Ukrainā? Karš Ukrainā ļāvis lieliem resursiem ieplūst Indijā. Indija no Krievijas lēti iepirkusi naftu lielos apmēros, sadarbība starp Deli un Maskavu turpinās jau ļoti sen. Un šobrīd, 2025. gadā, Indija ir lielākais naftas piegādātājs Eiropai. Kaut arī Indijai nav pārāk daudz naftas ieguvju, tā ir Krievijas nafta. Daudziem šis karš ir nācis par labu. Eiropai tas maksājis zaudētas cilvēku dzīvības – sakarā ar aizsardzību un raizēm par mūsu politiskajām sistēmām.

Spriedze starp Rietumiem un Krieviju atgādina kara situāciju. Atšķīrās tas, ka Padomju Savienībai nebija sabiedroto, tai nevajadzēja sabiedrotos. Bija valstis, ko tā atbalstīja – kā Angolu vai Kubu. Tagad Maskava veido alianses. Un tas nozīmē, ka mums Eiropā un Rietumos vairāk jādomā par to, kāds ir mūsu modelis. Ko lai mēs sakām saviem partneriem un draugiem Malaizijā un Indonēzijā par Izraēlu un tās atšķirību no Ukrainas. Domāju, ka mēs neesam īsti godīgi, īsti neprotam atbildēt uz šiem jautājumiem.

*

Pīters Frankopans (Peter Frankopan) ir Oksfordas Universitātes globālās vēstures profesors, Oksfordas Bizantijas pētniecības centra direktors. Viņš ir arī UNESCO Zīda ceļa pētījumu profesors un Kembridžas King's College stipendiāts.

Viņa pētījumu loks aptver Vidusjūras reģiona, Krievijas, Tuvajos Austrumos, Persijas/Irānas, Centrālās Āzijas, Ķīnas un citu reģionu vēsturi un politiku, kā arī klimata, dabas resursu un savienojamības vēsturi.

Laikraksts „The Times” nosaucis Pīteru Frankopanu par “literatūras zvaigzni”, bet BBC viņu dēvē par “vēstures rokzvaigzni”.

Pītera Frankopana grāmata „Zīda ceļi” („Silk Roads”) tika atzīta par „The Daily Telegraph” 2015. gada vēstures grāmatu.  Arī viņa jaunākā grāmata „Zemes transformācija” („The Earth Transformed: An Untold History”) ir globāls bestsellers, kas uzreiz iekļuva grāmatu topā Lielbritānijā. Tajā tiek apspriestas cilvēku sabiedrības un vides mijiedarbības visā vēstures gaitā. Grāmatā viņš apgalvo, ka sausums, vulkānu izvirdumi, ledus laikmets, viduslaiku siltuma periods un mūsdienu klimata pārmaiņas ietekmēja un sakrita ar sabiedrības pārmaiņām, piemēram, klasiskās maiju civilizācijas sabrukumu vai Mongoļu impērijas paplašināšanos.