Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātņu doktoru, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktoru Rihardu Bambalu par valsts informācijas drošību, Krievijas vēstījumiem par Baltiju un drošības noturību.

Karš un runas par miera sarunām Ukrainā un šādu sarunu konsekvencēm turpinās. Krievija par savu ārējo ienaidnieku ir definējusi Rietumus un attiecīgi arī palielinājusi finansējumu savai propagandai gan valsts iekšienē, gan arī ārpus. Kā tas var ietekmēt mūs, mūsu demokrātiju, mūsu politisko līdzdalību?

Jūs pirms kāda laika rakstījāt par to, ka par spīti sankcijām, Krievija nākamgad oficiāli propagandai vien tērēs teju pusotru miljardu ASV dolāru, vienlaikus būtiski ceļot arī militāros tēriņus, un ka viegla dzīve kaimiņos diviem agresoriem tuvākajos gados mūs negaida. Kas ir tas, ko mēs, zinot šādus faktus, varam darīt bez tā, ka mēs apzināmies, ka tas tā notiek?

Rihards Bambals: Mūsu stratēģija, mūsu koncepcija un doktrīna balstīta uz trīs pīlāriem: viens ir - mēs kā valsts varam komunicēt labāk. Es šeit domāju ne tikai valdības vadītāju, prezidentu, augstākās amatpersonas, bet kopumā valsts institūcijas. Samazināt telpu kaut kādām baumām, spekulācijām ar kvalitatīvu, ļoti laicīgu informāciju. 

Otrs ir - atbalstīt medijus, lai mediji dara savu darbu, to, kas ir medijiem jādara, neatkarīga, droša mediju vide. Un trešais ir visbūtiskākais - stiprināt medijpratību, sabiedrības noturību. Noturību ne tikai spēt atpazīt avotus, pārbaudīt virsrakstus, visu pārējo, kas ir medijpratības paši pamati, bet atpazīt arī Kremļa populārākās manipulācijas metodes, ko viņi ir lietojuši pret mums, neatkarīgi no naratīviem. Naratīvi pamainīsies. Ir kaut kādi, kas atkārtojas, par rusofobiju, nacisma atdzimšanu, militarizāciju, gatavošanos aplenkt Krieviju, uzbrukt Krievijai - pasniegt mūs kā agresorus.

Bet ir lietas, ko viņi izdomā laiku pa laikam jaunas. Mums ir būtiski sabiedrībai iemācīt, iedot tos pašus pamatus atpazīt manipulatīvas metodes. Vai tā būtu viltus ekspertu lietošana vai tā būtu citu metožu lietošana. 

Mēs esam izveidojuši arī projektu "Melns uz balta". Ir vesela arī mājaslapa, platforma ar video pamācībām, kas apkopo 2-3 minūšu video, ļoti īsi, kodolīgi par katru no šīm metodēm. Kā viņa strādā, kā viņu atpazīt, kā viņai pretoties. Metodes nemainās. Manipulācijas metodes īstenībā ir ļoti līdzīgas, un viņas tiek izmantotas pat gadu desmitiem. Naratīvi mainās. Kādēļ mēs uzķeramies uz to, tas ir samērā nemainīgs. Un, kas būtiskākais, Kremlis to nav izdomājis.

Šīs ir metodes, kas ir izmantotas gadu desmitiem un pat simtiem, dažādi veikli oratori ir tās lietojuši, arī politiķi, lai, pirmkārt, tiktu ievēlēti, manipulējot ar argumentāciju, izmantojot šīs loģiskās domāšanas kļūdas, kas mums ir kā cilvēkiem. Un

viņi to ir padarījuši par ieroci. Viņi tajā ir ieguldījuši milzīgus resursus. Un viņi to visu ļoti koncentrēti izmanto kā daļu no kara vešanas stratēģijas, kur informatīvais karš ir pilnīgi integrēta daļa no visa tā pārējā. Tā nav tikai daļa hibrīdkara, tā ir daļa no Krievijas lielās kara vešanas doktrīnas. Proti, arī lai var radīt apjukumu. 

Dažreiz nav pat mērķis pārliecināt par vienu kaut kādu patiesību, ka mēs domājam, ka Kremlis izplata vienu naratīvu, lai mēs tagad domātu tā. Kremlis bieži vien izplata 150 dažādus naratīvus vienlaicīgi, kā tas ir pierādījies. Piemēram, pēc tam, kad notrieca Nīderlandes lidmašīnu MH17, pēc Skripaļu indēšanas. Radīt apjukumu, lai mēs nevis domātu par to vienu naratīvu, ka tā ir pareizā patiesība vai Kremļa uzburtā vīzija, bet īstenībā, lai mēs vispār nesaprastu, kas ir noticis. Ja jau ir 150 dažādas versijas, tad jau nevar ticēt nevienam.