Saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti Sandu Svetoku par Krievijas realizētājām hibrīdkara informatīvajām operācijām Baltijā un Ziemeļvalstīs.

"Krievija nav tā, kas vienmēr izdomā naratīvus vai tēmas, kas šķeļ sabiedrību, tā nedara neko mākslīgi. Polarizācija sabiedrībā kaut kādā veidā jau pastāv. Arī partijas, kad vēršas pie vēlētājiem, protams, uzrunā tos jautājumus, kas cilvēkiem tajā brīdī ir būtiski," spriež eksperte.

"Krievija vairāk ir tāds iespēju meklētājs, oportūnists, kas izmanto šīs šķeļošās retorikas. Negribētu, protams, apvainot partijas, ka tās ir pārņēmušas Krievijas naratīvus un izmanto savu vēlētāju uzrunāšanai. Es drīzāk teiktu, ka ir otrādi – Krievija vēro, kas ir tie šķeļošie jautājumi (mēs nerunājam tieši par pirmsvēlēšanu laiku), un mēģina tos eskalēt.

2024. gada beigās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs publicēja savu jaunāko pētījumu "Krievijas informatīvās operācijas Baltijā un Ziemeļvalstīs". Kopš 2016. gada tika pētīta ārvalstu naidīgā ietekme Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Autori bija iedziļinājušies valstu iekšējās sociālpolitiskās vides niansēs un attiecībās ar Krieviju, kā arī iekļāvuši notiekošā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi. Tika salīdzinātas Baltijas valstis, Dānija, Igaunija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, skaidrojot gan vēsturisko kontekstu, gan arī skatoties aktuālos notikumus. Plašāk par pētījumu stāsta Sanda Svetoka.

Ko nozīmē jēdziens "Krievijas informatīvās ietekmes operācijas"? Ko tas ietver?

Sanda Svetoka: Mēs varam runāt par dažādām ietekmes operācijām, hibrīddraudiem. Citi to šauri definē tikai kā propagandu vai dezinformāciju. Mēs informatīvās ietekmes operācijas definējam kā aktivitāšu kopumu ar mērķi mainīt uzvedību, mainīt attieksmes, viedokļus mērķa valstī, sabiedrībā, galvenajos lēmumu pieņēmējos un, iespējams, tādā veidā arī ietekmēt nākotnes politikas un nākotnes procesus. Šīs ietekmes operācijas bieži vien izmanto neleģitīmus vai varbūt nelikumīgus veidus. Daži no tiem ir uz likuma robežas, piemēram, naida runa, kara kurināšana, atklāti, personiski uzbrukumi oponentiem. Šīs mēs varētu ielikt kā tādas, kas ir jau likuma ietvaros nelikumīgas aktivitātes, bet bieži vien tās ir arī likuma ietvaros it kā likumīgas aktivitātes. Mēs runājam par viedokļu paušanu sociālajos medijos, medijos, par dažādām sabiedrisko attiecību aktivitātēm, lobingu un citām politiskajā komunikācijā pierastām metodēm, kas ir pretrunā ar morāles, ētikas principiem, kas būtu pieņemami tādas demokrātiskas valsts funkcionēšanai. Šeit mēs runājam par aktivitātēm, kam ir naidīgs mērķis, naidīgs nolūks; [aktivitātēm] kas vēlas ietekmēt konkrētu uzvedību citā valstī sev vēlamajā virzienā.

Kas ir tie vēstījumi, kuri Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir līdzīgi?

Sanda Svetoka: Vairāki no šiem vēstījumiem ir bijuši līdzīgi saistībā ar eiroatlantisko vienotību. Tie stāsta par to, cik eiroatlantiskā...

...cik NATO ir slikts.

Sanda Svetoka: Jā, cik NATO ir vājš, cik Eiropas Savienība ir patiesībā sašķelta un vāja. Tie vēstījumi runā arī par valstu iekšējām problēmām, un tad, protams, tiek attiecīgi skatīts, kādas kurās valstīs ir problēmas. Piemēram, ja Baltijas valstīs var runāt par etnisko diskrimināciju vai par mūsu vājajām ekonomikām, tad Ziemeļvalstīs var runāt par imigrācijas radītajām problēmām un to, ka, piemēram, Zviedrija netiek galā ar saviem iekšējiem etnisko minoritāšu protestiem vai kriminogēno situāciju. Attiecīgi [mērķis ir] šīs problēmas saasināt, pastiprināt, varbūt pielikt vēl kādu dezinformācijas elementu tām klāt un tālāk izplatīt.

Bet it īpaši pēc 2022. gada tiek runāts par NATO kā agresoru, par Ziemeļvalstīm, kas šobrīd arī ir daļa no NATO. Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO tiek runāts par NATO nākšanu arvien tuvāk Krievijas robežām. Tas ir bijis savā ziņā jau vecs naratīvs – kopš Baltijas valstis iestājās NATO, bet, kopš Somija un arī Zviedrija ir šeit, šis naratīvs, protams, pastiprinās. Protams, tāpat arī visi naratīvi, kas ir saistīti ar palīdzību Ukrainai un vēlēšanos atturēt Ziemeļvalstis un Baltijas valstis no turpmākas palīdzības sniegšanas Ukrainai, [piemēram], "jūsu sniegtā palīdzība tikai pagarina karu", "jo vairāk jūs turpināsiet Ukrainu militāri atbalstīt, jo mazākas izredzes šo karu beigt".

Kā jūs to visu pētāt? Mūsdienās jebkurš cilvēks patiesībā ir medijs, kas nozīmē, ka jebkurš, kurš raksta sociālo mediju komentārus, var tikt uztverts kā līdzvērtīgs, es nezinu, veselam ziņu portālam vai sabiedriskajam medijam. Kā jūs izvērtējat vai kā jūs klasificējat to, kuri vēstījumi kopumā veido to musturu vai vispārinājumu, lai teiktu, ka – jā, šie visi vēstījumi ir daļa no Krievijas informatīvās operācijas?

Sanda Svetoka: Piekrītu. Daļa no vēstījumiem vai daļa no viedokļiem, protams, ir atrodama jebkurā sabiedrībā. Protams, cilvēki nav vienoti attiecībā pret karu, arī attiecībā pret Krieviju un eiroatlantisko vienotību, kas demokrātiskā sabiedrībā ir pilnīgi normāli. Tas ir veids, kurā mēs varam būt savā ziņā vāji, bet arī stipri, jo mēs varam atklāti diskutēt par dažādām lietām. Bet mēs, protams, skatāmies uz Krievijas oficiālajiem naratīviem, kas nāk no Krievijas amatpersonām un Kremļa sponsorētajiem medijiem. Tad skatāmies, kā šie vēstījumi izplatās citos, kā mēs to saucam, proksimedijos vai, es nezinu, starp sadarbības partneriem, kas ir varbūt atsavināti no Kremļa medijiem un ar viņiem saistītajos sociālo mediju kontos. Mēs neskatāmies vietējos viedokļus un…

Respektīvi, ja kāds populārs kultūras darbinieks vai kāds mediju darbinieks "Facebook" izplata šos naratīvus, tas nav veids, kā šī analīze šobrīd tiek veikta?

Sanda Svetoka: Jā, ja tas ir kāds viens unikāls gadījums vai tie ir vairāki viedokļu līderi, kuri savā ziņā piekrīt Krievijas naratīviem, mēs to neuzskatīsim par Krievijas ietekmes operāciju. Iespējams, varētu teikt, ka šī ir potenciāla vieta vai potenciāls kanāls, kā Krievija var iegūt no līdzīgu viedokļu paudējiem, dažreiz mēs viņus saucam arī par "noderīgajiem idiotiem", kas vienkārši ir cilvēki, kas uzskata, ka pasaulē ir jābūt mieram, ka pasaulei nav jēgas karot –, un kāpēc gan lai cilvēkam nebūtu šāds viedoklis. Mēs vairāk skatāmies uz to, vai šeit nav bijusi kāda sadarbība ar Krievijas institūcijām. Piemēram, ir pierādīts, ka cilvēks saņem kaut kādā veidā līdzekļus un atbalstu no Krievijas institūcijām, Krievijas organizācijām ārzemēs vai tā sauktajām "tautiešu organizācijām".

Sanda Svetoka ir vecākā eksperte NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā. Viņas pētniecības projekti ir vērsti pret NATO vērstu naratīvu analīzi Baltijas un Balkānu reģionos. Pirms pievienošanās Stratcom strādājusi Latvijas Aizsardzības ministrijā Aizsardzības politikas, starptautiskās sadarbības un sabiedrisko lietu departamentā. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.