Raidījuma Brīvības bulvāris saruna ar pētniecisko žurnālisti un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" izpilddireltori Sanitu Jembergu par demokrātijas kvalitāti Latvijā un citur pasaule, mediju brīvību, Krievijas ietekmi uz pašvaldību vēlēšanām un prokremiliskumu Latvijas politikā.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palikusi mazāk nekā nedēļa. Priekšvēlēšanu kampaņā iezīmējas jaunas un, iespējams, pārsteidzošas sadarbības aprises. Pēc 30 gadiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mēs redzam, ka atsevišķi politiskie aktori vēl aizvien turpina šo etnisko dalījuma principa savu vēlētāju uzrunāšanai, arvien mazāk, varētu teikt, iezīmējas princips "vienošanās zem karogiem", kas būtu it kā šī laika iezīme. Turpmākās politikas veidotāju kandidātu kvalitāte izraisa arvien lielākas diskusijas. 

Raidījuma viese ir pētnieciskā žurnāliste, "Re:Baltica" vadītāja Sanita Jemberga, kura ilgstoši darbojusies arī kā novērotāji citu Eiropas valstu vēlēšanu procesos.

Tu pētīji arī diezgan intensīvi periodu, kas bija saistīts ar Krievijas ietekmes operācijām ap Krimas okupācijas laiku, tas ir pirms un pēc 2014. gada. Kā tu redzi, kas ir mainījies būtiski šajos pēdējos trīs gados?

Sanita Jemberga: Ir grūtāk ieraudzīt. Kaut kādu laiku Krievija, vēl izliekoties par demokrātisku valsti, publicēja, piemēram, maigās varas naudas saņēmējus. Viņa nekad nepublicēja, kam viņi maksā politikā, bet to, kam maksā nevalstiskajās organizācijās vai aktīvistiem, to varēja redzēt. Tas ir mainījies. Viņiem kļūst arvien grūtāk šo finansējumu ievest. Pirmām kārtām tāpēc, ka banku kontrole, otrkārt, tāpēc, ka drošības iestādes ir pamodušās. Kopš tā laika tās ir mainījies. Arī sabiedrības attieksme ir nepieņemošāka pret šīm iniciatīvām. Mēs redzam, kurš to pauž un pauda pirms kara sākuma, un pauž joprojām. Tirgosim uzturēšanās atļaujas, palaidīsim bankām vaļīgāk grožus, lai tevi var cilvēki biznesu taisīt. Tie ir tie paši cilvēki, kas pirms tam to teica par Krieviju, un tagad viņi saka - nu tur Ķīnai, vai Centrālajai Āzijai. Tā kā sabiedrība mazāk pieņem, kontroles mehānismi ir lielāki, bet arī drauds ir daudz lielāks.

Vairāk nekā 16 gadus tu strādā kā novērotāja vēlēšanu procesos. Tas valstu spektrs ir pietiekami liels, lai varētu dot apstiprinājumu diagnozei, ka demokrātijas kvalitāte Eiropā samazinās un ka mūsu būtiskākais uzdevums ir nosargāt demokrātiju. Vai tu redzi tam apstiprinājumu šajos vēlēšanu procesos? It sevišķi, ja mēs salīdzinām to, kas notiek citur, ar to, kas notiek pie mums.

Sanita Jemberga: Katru reizi, kad es atgriežos no kādām skumjām vēlēšanām, es pie sevis nosaku, ka mēs nesaprotam, cik mēs labi dzīvojam, mēs nesaprotam, par kādiem niekiem mēs strīdamies. Ja mums nebūtu Krievija blakus, mums pat īsti tādu draudu, izņemot sevi pašu, nebūtu. 

Es novēroju vēlēšanas gan EDSO ietvaros, gan Eiropas Savienības ietvaros. EDSO strādā Eiropā, un Eiropas Savienība strādā ārpus - Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā, un tā tālāk.

EDSO kolēģi smejoties mani sauc par neliberālo demokrātiju speciālistu, jo es esmu apzināti izvēlējusies strādāt valstīs, kurās notiek demokrātijas lejupslīde - Ungārijā savulaik, Polijā, Slovēnijā, kad tas gāja uz leju. Pēdējā bija Moldova, kur es biju, bet tas valstu spektrs ir ļoti liels. Kāpēc es to daru? Tāpēc, ka man ir svarīgi redzēt mehānismus, ar kādiem to var īstenot, ar kādiem to panāk, lai cilvēki demokrātiskās vēlēšanās, kuras pēc formas ir demokrātiskas, pareizas un visi papīri ir vietā un neviens nebāž urnās neko, kā var panākt to, ka viņi aiziet, piemēram, un nobalso par Orbānu [Ungārijā] vai savulaik par Kačiņski [Polijā]. 

Mana atziņa ir, ka notiek process, kuru es vēl neprotu definēt. Demokrātija zaudē un turpinās zaudēt. Jautājums - līdz kuram līmenim tas nonāks? Un demokrātiju zaudē tieši tā iemesla dēļ - viens ir, ko es minēju, šī dusmu kurināšana, kurā cilvēks, dzīvojot relatīvi labu dzīvi, to nenovērtē, bet viņš dusmojas internetā par kaut ko. Otrais ir vilšanās sajūta, kas ir par iepriekš izvēlētajiem pārstāvjiem, liekot domāt, ka tad labāk lai nāk tā stingrā roka un to dara. 

Paņemsim, piemēram, Slovākijas piemēru, kur es esmu strādājusi divreiz. Kāpēc Fico varēju atgriezties? Tāpēc, ka demokrātiskā koalīcija, kas tika ievēlēta pēc žurnālista un viņu dzīvesbiedres slepkavības, sabiedrībai saprotot, ka viņi negrib dzīvot tādā valstī, kur žurnālistus slepkavo. šī koalīcija tika ievēlēta, savā starpā strīdējās, neko neizdarīja. Cilvēki vienkārši atgriezās pie Fico. 

Notiek kaut kāds fundamentāls izmaiņu process mūsu sabiedrībā, kuru es nespēju vēl nosaukt vārdā. Es viņu redzu, bet es nezinu, kā viņš saucas, un es nezinu, cik viņš tālu aizvedīs. Bet to, ka demokrātijas būs vairāk, par to mēs pilnībā varam aizmirst.

Sanita Jemberga medijos strādā kopš 1996. gada. Īsu brīdi strādājusi Eiropas Komisijā un 2014. gadā atgriezās "Re: Baltica" kā izpildirektore un redaktore. Viņa vienlaikus ir OCCRP (Organized Crime and Corruption Reporting Project) valdē, pārstāv vairāk nekā 50 pētnieciskās žurnālistikas centrus no visas pasaules. Bijusi žurnāla "Ir" izdevēju padomē. Sanita sadarbojas ar EDSO, UNESCO, Rīgas Ekonomikas augstskolu, Thomson Reuters foundation organizācijām un regulāri pasniedz pētniecisko žurnālistiku - ziņu dienesta vadību un citus apmācību kursus. Vairāk nekā 15 gadus Sanita Jemberga strādā starptautiskajās vēlēšanu novērošanas misijās kā mediju eksperte. Veidojusi scenāriju vairākām dokumentālajām filmām un ir desmitiem pētniecisku rakstu autore?