Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieci un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerāldirektori par Latvijas dalību NATO 20 gadu garumā, NATO izaicinājumiem šobrīd, Latvijas sabiedrības drošības uztveri un Krievijas realizēto informatīvo karu.

"No stratēģiskā viedokļa "NATO ezers", protams, ir ļoti liela lieta. No drošības viedokļa mēs uzreiz redzam, ka šī Somijas un Zviedrijas, kam pateicoties mēs sākam runāt par "NATO ezeru", nes virkni nozīmīgu labumu Baltijas valstīm," analizē Sigita Struberga. "Pirmkārt, tas ir tā saucamais stratēģiskais dziļums, tātad ir atbalsts, tas ir gan gaiss, gan jūra, gan arī tie nu, cilvēka spēki, un tāpat tās ir tehnoloģijas, ko var piedāvāt šīs divas attīstītās Ziemeļvalstis.

Tiesa, ir jāsaka, ka tas, ko atkal ir svarīgi atcerēties, ka būtībā abas šīs valstis NATO partnervalstu statusā ir bijušas ilgstoši un ir bijušas kopējās mācībās, un tas process, lai šobrīd tās pilnvērtīgi integrētu, vairs nav tik garš un sarežģīts, kā dažkārt varētu likties, tas ir salīdzinoši viegli. Kas ir tā vēl papildus labā ziņa?

Tas Baltijas valstīm pilnīgi noteikti vairo drošību. Tajā pašā laikā es gribētu mudināt domāt arī par to, ka tas automātiski nenozīmē, ka Baltijas jūra tagad varētu tikt viegli slēgta Krievijas kuģiem vai gaisa telpa pilnībā slēgta gaisa kuģiem. No vienas puses, protams, tā drošība stiprinās, bet tajā pašā laikā nevajadzētu dzīvot ilūzijā, ka tas nozīmē, ka Baltijas jūra krieviem šobrīd ir pilnībā tā kā nepieejama."

Pēdējā mēneša laikā bieži tiek piesaukts NATO 5. pants, mēģinot izplatīt vēstījumu, kā tas būtu interpretējams un vai tas darbotos. Latvijas publiskajā vidē tīši vai aiz skepticisma inerces tika izplatīti vēstījumi, ka šis pants uzbrukuma gadījumā netiktu iedarbināts. Ukrainā karš turpinās. Kas ir Ukrainas kara jautājums Latvijā divus gadus pēc šī kara sākšanās? 

Latvija pirms 20 gadiem kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un šobrīd tiek uzskatīts, ka NATO piedzīvo būtiskākās izmaiņas kopš Aukstā kara. Ko īsti nozīmē šāds apgalvojums - NATO piedzīvo būtiskākās izmaiņas kopš Aukstā kara? Mums likās, ka tas, kas notika 2004. gadā, tās jau bija pietiekami būtiskas izmaiņas. 

Sigita Struberga: Es teiktu, ka NATO ir parādījis spēju vairākos nozīmīgos punktos dzīvot laikam līdzi un pārdzīvot būtiskas pārmaiņas. Manuprāt, kaut vai 5. panta iedarbināšana terorakta laikā vai arī vēlāk adaptācija 2014. gadā jaunajai situācijai arī bija jauns pavērsiena punkts. Un mēs redzam, ka tā transformācija ir notikusi patstāvīgi.

Kāpēc mēs runājam šobrīd par tām būtiskākajām pārmaiņām? Es teiktu, ka tā ir varbūt pirmā reize kopš Aukstā kara, kad Eiropas teritorijā mēs redzam, ka NATO ir sapratis to lielo izaicinājumu, kas ir radies. Mēs redzam paplašināšanos paralēli šai izpratnei par izaicinājumu. Un tas, ko vēl mēs redzam, ir būtisks pārskatījums dalībvalstīs gan par finanšu pielietojumu vai finanšu atvēlēšanu aizsardzībai, gan arī izpratne par to, ka ir jāmodernizē ieroči un tā tālāk. Visticamāk, tas ir tas, ko mēs liekam zem šīm būtiskajām pārmaiņām.

Kā jūs skaidrotu, kas ir tas iemesls, kādēļ ir mēģinājumi apgalvot, ka šis 5. pants nedarbotos? Kas tas īsti ir, jo daži saka, ka tā ir vienkārši Krievijas specdienestu operācija - šādā veidā sēt bailes, vai informācija par to, ka tas, kas ir rakstīts šajā vienošanās, īsti nedarbojas.

Manuprāt, te ir jāskatās divās daļās: viens noteikti ir Krievijas specoperācijas elements visticamāk, arī ir, jo mēs atrodamies informācijas kara apstākļos ar Krieviju. Bet otra daļa ir tā, ka mēs paši faktiski ar šīm publiskajām diskusijām, ko jūs pieminējāt, arī zināmā mērā lejam ūdeni šajās Krievijai izdevīgajās vējdzirnavās.

Protams, ka pamats šai diskusijai un pārdomām ir. Taču man liekas, ka tā vietā, lai apšaubītu 5. panta darbības iespējas, tie jautājumi mums būtu jāuzdod citi. Tie jautājumi, kas mums būtu jāuzdod, ir par to, cik daudz un vai pietiekami daudz mēs esam darījuši paši savas aizsardzības stiprināšanai, jo bez 5.panta ir virkne citu pantu, kas arī šobrīd izskan publiskajās diskusijās. Tas pamatā tomēr attiecas uz dalībvalsts pašas spēju, gatavību, uzcītību, strādājot pie savas aizsardzības. Protams, ka tas attiecas arī tālāk uz tiem politiskajiem lēmumiem, kas atkal ir daudz apspriesti šobrīd publiskajā telpā. Par kuriem mums, ņemot vērā īpaši mūsu kultūrtraumu, arī par ko runā šī padošanās bez cīņas pretim, salīdzinot ar somiem, tie ir tie jautājumi, kas mums ir jāatbild. Nevis tik daudz 5. pants. 

Mēs esam redzējuši 5. pantu vienreiz darbībā, bet septiņas reizes mēs esam redzējuši darbojoties 4. pantu, kad valstis ir sasaukušas uz konsultācijām pārējās dalībvalstis, tai skaitā 2022. gadā Latvija kopā ar līdzīgi domājošajiem bija sasaukusi uz konsultācijām un iedarbinājuši 4. pantu, domājot par pilna apmēra uzbrukumu Ukrainā. Tāpēc es domāju, ka ne to tik daudz mums vajadzētu apšaubīt, bet mums vajadzētu domāt par saviem mājasdarbiem un mājasdarbiem, kas attiecas uz ciešu kontaktu veidošanu tālāku pilnveidi ar mūsu sabiedrotajiem.

Sigita Struberga ir Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un pētniece. Viņas jaunākās akadēmiskās publikācijas un pētījumi saistīti ar sabiedrības drošības uztveri, dažādām drošības dimensijām, stratēģisko komunikāciju, Krievijas un Ķīnas ietekmi Latvijā un Eiropā.