Līva Paula Paleja ir neredzīga jauniete, kura allaž pārsteidz ar uzdrīkstēšanos. Viņas lielais atbalsts ir ģimene, īpaši mamma Baiba. Viņa Strazdumuižas internātvidusskolu nomainīja pret Babītes vidusskolu, bija pirmā neredzīgā vidusskolniece Latvijā, kas pabeidza parastu vidusskolu.

Šobrīd Līva studē Latvijas Kultūras akadēmijā starpkultūru sakarus ar specializāciju Latvija - Spānija, paralēli apgūst vidusskolas kursu Pāvila Jurjāna mūzikas skolā.

Sākumā mums bija doma iet uz Rīgas Doma kora skolu, bet ir vienkārši neņem pretī un arī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā neņēma pretī.

Man ir redzes invaliditāte, un tāpēc izdomāju, ka Pāvila Jurjāna mūzikas skola varētu būt ļoti labs risinājums. Tas ir tas, ko es katrā pedagoga ļoti novērtēju - šī atsaucība un pretimnākšana. Jo sevišķi mans saksofona pasniedzējs Ainārs Šablovskis, kurš ļoti interesējas par dažādām tehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Viņā iekšā jau bija tas grūdiens, tā iniciatīva man palīdzēt.

Bērnu mūzikas skolas laikos man diktofonā vienkārši ierakstīja saksofona partijas uz klavierēm, es pārmācījos saksofonam. Tagad mēs atradām brīnišķīgu tehnoloģisko risinājumu, ar kura palīdzību digitālu nošu tekstu var pārkonvertēt Braila rakstā. Tā kā manā rīcībā ir Braila displejs, man ir iespēja ar pirkstiem lasīt un mācīties Braila notis.

Lēmums bija mums kopīgs ar ģimeni, ka es iestāšos pavisam parastā vidusskolā. Ar mani mācījās arī Georgs Bārda, kas ir Latvijā pirmais neredzīgais pamatskolnieks. Vidusskolnieku gadījumā es esmu pirmā. 

Īstenībā starp to, vai man ir vajadzīgs asistents vai man nav vajadzīgs, ir ļoti grūti izšķirties, jo pagaidām mana kursa biedrene man palīdz. Kultūras akadēmijā tās telpas ir diezgan vienkāršas un kas arī pati tikt galā. Bet īstenībā ir ļoti forši, ka ir cilvēks, kas ir gatavs ar mani parunāties, ne tikai vienkārši pildīt asistenta pienākumu, jo vienkārši pildīt pienākumu un neuzzināt kaut ko par pašu cilvēku, tas ir ļoti sarežģīti. Ir jādibina ciešāki kontakti ar cilvēku un jāsadraudzējas.

 

Ik gadu labdarības koncertā „Nāc līdzās Ziemassvētkos” apbrīnojam un priecājamies par talantīgiem bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Lai arī viņu ikdiena ir dažādu grūtību pilna, muzicējot visi ir aizrautīgi mākslinieki – dzied, spēlē dažādus mūzikas instrumentus, brauc uz kora mēģinājumiem, jo tas viņiem sagādā prieku. Žēlošana nepatīk, taču novērtē līdzcilvēku atsaucību un pretimnākšanu. Viņi ir drosmīgi runāt intervijās un stāstīt par savu dzīvi. Piedāvājam 15 stāstus par laureātiem, kuri šogad piedalās koncertā „Nāc līdzās Ziemassvētkos!”