Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Normunds Putniņš, Latvijas Radio Kompjūtertehnoloģiju daļas vadītājs:

Radio vispār arī uz fanātisma bāzes balstās tāpēc, ka te cilvēki vai nu atnāk, drusku pastrādā un aiziet, vai arī paliek. Jo ir kaut kāda tāda misijas apziņa, kaut kas tāds. Te tu saproti, priekš kam tu to visu esi taisījis. Tur ir tāds fanātisms. Es teikšu, ka tas ir tāds… Kad tu cilvēks zini, ka to var izdarīt, un spēj iztēloties tās perspektīves un tos ieguvumus…

Un arī otrs, es pietiekami ilgi nostrādāju uz visas vecās, analogās tehnikas, uz magnetofoniem. Viņus tur remontēju un uzturēju pie dzīvības. Tur arī parādījās… Es lieliski redzēju visu to, kas tur nav. Bet tas viss attīstījies ir ārkārtīgi strauji. Arī montāžas iespējas un visas apstrādes iespējas, viņas jau pašā sākumā tomēr tālu pārsniedza to, ko varēja izdarīt ar lentu.

Nevis braukt ar ratiņiem un vest tačkām lentas katru dienu, bet vienkārši salikt raidījumu, un ka tas nebalstās uz vienu cilvēku, to, ka viņš zina fonotēku no galvas un no tā kaut ko var izvēlēties, bet viņam ir iespēja arī apskatīties un pēc tam arī paklausīties, ko viņš tur īsti ir izvēlējies, un salikt to raidījumu. Tā ir tāda, varētu teikt, mehanizācija visā tajā procesā.

Pasaule jau uz vietas nestāv. Visā šinī mediju vidē mēs nekādīgi nevaram cerēt, ka mēs te tā vienreiz kaut ko uzsāksim, un tā viņš arī visu atlikušo dzīvi būs. Nu, nevar.