Latvijas Radio nav iedomājams bez tiem cilvēkiem, kuri ik dienas ir sastopami Radiomājā, sākot ar žurnālistiem, producentiem, redaktoriem un programmu vadītājiem, beidzot ar zinošiem un prasmīgiem tehniskajiem darbiniekiem, programmētājiem, skaņu operatoriem un ierakstu inženieriem. Šie cilvēki ir Radiomājas šarms un dzīvā vēsture – katrs no viņiem glabā unikālus stāstus un pieredzi. Viņi ir sava darba entuziasti, Latvijas Radio patrioti un fanāti šī vārda vislabākajā nozīmē.

Stāsta Raimonds Lagimovs, Radio NABA raidījuma “Bitīt matos” vadītājs:

 

"Raidījums ”Bitīt matos” 25 gadus var svinēt šogad. Mēs parasti tur spēlējam visādu mūziku, kas neskan citos radio vai kas retāk tiek pieminēta, gan vēsturisku, gan jaunu.

Man jau no paša sākuma likās, ka tas ir vajadzīgs, jo daudz kas neskanēja, bet cilvēki darbojās, un nekur neviens par viņiem nezināja. Likās, ka to vajadzīgs darīt. Tagad jau tas ir pārvērties tā kā drusciņ par tādu nevis dzīves stilu, bet arī bišķiņ kaut kas narkotisks tajā ir. Tu esi pieradis pie tā ētera. Es mazāk tāpēc rakstu feisbukā savu viedokli. Tad es kaut ko varu parunāt tajā ēterā. Agrāk mēs arī droši vien bišķīt huligāniskāki bijām. Dažreiz, ja mums ļoti patika intervējamie, mēs laidām pāri laikam. Tagad mēs tādi kārtīgi esam un iekļaujamies vienmēr tajā noteiktajā laikā.

Mums ir bijuši dažādi viesi. Es saku, vairāk tādus mazāk zināmus aicinu, jo viņus citur neviens neaicina. Bet ir bijuši arī lieli stāri - Mārtiņš Brauns, Pits Andersons, Jānis Vanadziņš, bet arī mazākas grupas – “Mazie smirdīgie kociņi” vai “Morālā ateja”. Ļoti bieži mūsu raidījums ir vienīgais, kur vispār izskan ēterā daudzas dziesmas. Un ļoti daudz ir pirmatskaņojumu, kas citur, iespējams, nekur arī neizskanēs. Tādiem jauniešiem tas varbūt arī ir stimuls, ka viņus kaut kur dzird.  

Senāk, kad bija grūtāk tos ierakstus ierakstīt, tad dažreiz ar diktofonu ierakstīju koncertos. Tāpēc mēs taisījām tos dzīvos koncertus. Ja grupai nebija ieraksta, tad spēlēja dzīvajā. Bet tagad jau tehnoloģijas ir attīstījušās. Gandrīz visiem jau ir ieraksti. Ja kaut kas vērtīgs ir, ko rakstīt, tad parasti ieraksta.

NABA kaut kādā ziņā ir unikāls veidojums, jo, man liekas, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā tāda nav. Ļoti plašs spektrs. Ja es nemaldos, tur ir visvairāk autorraidījumu. Man liekas, ka viņu vajadzētu atbalstīt un lolot."