Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti.
2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas
Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos.
Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks.
2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū
Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties.
Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede.
Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā
Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana.
Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa.
Karš Ukrainā un miera sarunas
2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu.
Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance.
"Straume" iegūst Oskaru
Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā.
Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.
Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu
Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu.
Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (12)
Kā visur Latvijā - arī skolās ir šis nevienlīdzības indekss. Un es šoreiz runāju nevis par to labo, kas arī ir skolās, noteikti ir, bet par tām milzīgajām problēmām, kuras netiek risinātas, tiek noklusētas un kuras "apēd" to labo kas ir.
Kā visur Latvijā - arī skolās ir šis nevienlīdzības indekss. Un es šoreiz runāju nevis par to labo, kas arī ir skolās, noteikti ir, bet par tām milzīgajām problēmām, kuras netiek risinātas, tiek noklusētas un kuras "apēd" to labo kas ir.
Jaunie skolotāji no skolām aiziet, ari no manas skolas pirmie aiziet nevis pensionētie , bet jaunie skolotaji. Jo darba apstāķļi ir drausmīgi. Ir mobings no skolēniem un viņu vecākiem, ir bosings no skolas administrācijas un izglītības pārvaldes darbiniekiem.
Skolas ir pārpildītas. Manā skolā loti bieži stundas notiek koridoros. Skolēniem ir milzīgi kavējumi. Ir milzīgs skaits ārpusstundu pasākumu, kuri ir vienkārši ES fondu naudas notriekšanas dēļ. Parunājot ar skolēniem, kā viņiem patika viens vai otrs ārpusstundas pasākums - visbiežāk dzirdamais komentārs- labāk taču nekā sēdēt stundās. Ko iemācījies, kādu ideju, domu , atziņu ieguvi - vizbiežāk ir smiekli un smīni kā par stulbu jautājumu.
Ja skolotājam ir smagi jāstrādā un viņs par mācību stundu var saņemt 10 eur par stundu - ieskaitot stundas sagatavošanu, tad ES fondu apguves pasākumos to īstenotāji saņem no katra skolēna 10 eur. Tātad atnāk uz skolu no kaut kāda departamenta, stāsta bērniem, kā ir labi, ja uzvedas draudzīgi un par to šī skolotāja vai eksperte, pat nezinām , kas viņa tāda un tieši no kurienes - un viņai samaksā par bērniem jau sen un jau 10x izrunātām tēmām novadītu stundu tieši 10 x vairāk.
Bieži dzirdu apgalvojumus un sūdzēšanos , ak skolotāji nepievērš uzmanību skolēnu problēmām, ka neuzklausa skolēnus, nerunājas ar skoleniem, ka nenovērš mobingu klasēs utt. Tā tas ir, tas ir pareizi teikts, jo skolās ir 5 min starpbrīži un tas ir otrs iemesls , kāpēc es apgalvoju, ka skolās ir vergu darbs. Tu nevari telpas izvedināt, tu strādā smirdīgās, pieelpotās klasēs, pārbāztās, kur bērni ir sapsiesti, nepiemērotos solos, ļoti daudzi ir saldumus pārēdušies un nemierīgi, ļoti daudzi ir ar smagām uzvedības un mentalām problēmām. Un 5 min skolotājs nespēj atpūsties , jo jāsagatavojas nākošai stundai, par kaut kādu problēmu novēršanu nav un nevar būt runas.
Lasu, ka RD maksās 4, 5 miljonus lai atbalstītu krievu skolu latviskošanos, bet neizdos ne eirocentu, lai latviešu skolēniem radītu elementārus mācīšanās apstākļus - kad starpbrīžos var izkustēties, var izvēdināt klases, var socializēties a r skolasbiedriem, skolotājiem.
Un cik vēroju - tās problēmas ministrija pat neplāno risināt - tik pērk ārpakalpojumus , notriec Eiropas naudu proporcionāli haosa nevis kārtības radīšanai .
Alga nepilni 10 000 eur. Katrā nozarē ministrei ir vietnieki, ir valsts sekretārs un parlamentārais sekretārs, tiem ir birojo ir biroju vadītāji ir vietnieki un tad visas nozares un visur ir neskaitāmi departamenti un vadītāji un vietnieki un vietniekiem ir vietnieki. Nu un tad ir padom nieki - tātad speciālsti katrā nozarē, kuri par milzīgām algām sniedz ministrei padomu, kā rīkoties.
Citiem vārdiem - salīdzinot nosacīti - ministres darba pienākumi ir vismaz 100x lielāki kā skolotājass ( runājam par skolotāju ar 1 pilnu slodzi , ne vairāk) , bet attiecīgi ministrei ir 100 un 200 reizes lielāks atbalstošais personāls , kas pilda viņas uzdevumus. Un ministrei ir vismaz 9 x reizes, bet ja ņemam vērā piemaksas visas 10 un varbūt pat vēl vairāk reizes lielāks atalgojums kā skolotājai.
Bet- ministrei neviens neprasa sasniedzamā rezultāta izpildi. Ministrei nav nekāda ne politiskā, ne ekonomiskā vai finansiālā atbildība.
Ja skolotājs kļūdās - piemēram, regulāri kavē stundas, neiemāca, pazemo skolēnu , nesadarbojas ar kolēgiem, ar vecākiem utt. , skolotāju atlaiž no darba nemaksājot pilnigi nekādas kompensācijas. Var iestāties bezdarbniekos un saņemt minimālu atbalstu par strādāto laiku.
Savukārt, ministrei - un to rāda čaksas - viena no izgltīības nozares netaisnīguma un haosa mātēm, piemērs, atlaišanas gadījumā par sliktu darbu, maksā milzigas kompensācijas, kas ir kretīniski ciniski, ja atlaista tiek par sliktu darbu un kā čakšas gadījums parāda - viņa ar atlaišanu tiek nevis sodīta, bet apbalvota ar augstāku amatu un augstāku atalgojumu .
Tie čakšas , piedodiet par tiešo runu, sataisītie sūdi ir tie, kuri mums jāstrebj ar verdziski smagu darbu, neapmaksātu un , manuprāt, absolūti lieku darbu - piemēram, ar atskaitēm, ar ikdienas garo žurnālu pildīšanu , ar absolūtu haosu pašā mācību procesā, bet ari mācibu saturā.
Nu tā mēs vergojam. Mediji vērš uzmanību uz skolotāju nekompotenci, uz nekaunīgu algas paaugstinājuma pieprasījumu, uz nesavaldību un necienu pret skolēniem utt. Skolotāji klusē. Manā skolā nu jau otro gadu pēc kārtas rudenī darbu uzsaka jaunie un skaistie un gudrie skolotāji. Tie, kurus kā ēst vajag skolās, bet kuri nav gatavi savas dzīves ziedot šim pāsas valsts radītajam ārprātam.
---Hristo Grozevs apgalvo, ka uz Ķīnu dodas ešeloni ar zelta lietņiem, lai samaksātu par karu. Padomju laikos šie ešeloni brauca uz Šveici, jo nebija cietās valūtas ar ko maksāt. Nav nekā jauna zem saules, viss griežas pa spirāli, gluži kā pēc kārtīga pusstopa.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X