Aplikt bankas ar virspeļņas nodokli nav galvenais mērķis. Kopīgiem spēkiem jāmeklē veidi, kā veicināt kreditēšanu Latvijā un palielināt konkurenci banku tirgū. Tā par Lietuvā parādījušos ideju daļu komercbanku peļņas novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām izsakās valdošās koalīcijas pārstāvji. Ideju par šādu pagaidu nodokli bankām šopēcpusdien apspriež koalīcijas sadarbības sanāksmē. Vairāk Jāņa Kinča sagatavotajā ierakstā.

Lietuvā Finanšu ministrija un Centrālā banka apspriedušas jaunu nodokli komercbanku peļņai, kas būtiski pieaugusi, jo auga "Euribor" likme, kas sadārdzināja aizņēmumus. Tādējādi "Euribor" likmes kāpuma dēļ Lietuvas banku peļņa varētu augt trīskārtīgi – līdz miljardam eiro. Līdzīgu ideju par banku pagaidu solidaritātes maksu pēc finanšu ministra "Jaunās Vienotības" pārstāvja Arvila Ašeradena aicinājuma izvērtēs arī Latvijas valdību veidojošie politiskie spēki. Latvijas bankas eksperti šādu ideju nodēvējuši par galēju risinājumu, kam piekrīt arī Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības". Viņš gan piebilst - bankām procentu ieņēmumu palielināšanās ir fakts.

"Mūsu uzdevums ir ne jau sodīt par to, ka viņiem ir peļņa. Mūsu uzdevums ir panākt to, lai bankas samazinātu kreditēšanas procentus. Un, no otras puses, palielina depozīta likmes, lai iedzīvotājiem būtu lielāka interese savus līdzekļus novirzīt bankās, depozītos. Mūsu kredītprocenti ir ar vienu no lielākajiem Eiropas Savienībā un eiro zonā. Mūsu hipotekārā kreditēšana turas tikai tāpēc, ka ir valsts atbalsta programmas, nevis bankas veic savu funkciju un izsniedz šos kredītus."

Par banku uzdevumu veicināt kreditēšanu runā arī pārējo koalīcijas spēku pārstāvji. Kreditēšanas apjomu stagnēšanu pārējo Baltijas valstu tautsaimniecībā un arī privātajā patēriņā varētu risināt, veicinot konkurenci banku jomā, uzsver Saeimas deputāts Ģirts Lapiņš no Nacionālās apvienības.

"Tā ir šobrīd tā milzīgā problēma Latvijas ekonomikā, ka bankām ir milzīga peļņa, bet nav pietiekama kreditēšana tautsaimniecībā. Taču ir zināms, ka Latvijas Banka aktīvi strādā, lai uz Latviju atvestu vēl kādas finanšu institūcijas. Kāds ir statuss, to nezinu, bet šobrīd Latvijā tiešām izveidojies oligopols ekonomikā, jo tirgū dominē trīs vai četras lielas bankas. Vismērķis nav uzlikt kaut kādu lielu nodokli, bet sasniegt to, ka bankas vairāk kreditē uzņēmumus. Tas būtu ļoti svētīgi."

Par ekonomikas procesus veicinošu pasākumu plašāku klāstu aicina domāt "Apvienotā saraksta" frakcija. Šo pasākumu apspriešanai steigšus jāveido darba grupa, uzsver "Apvienotā saraksta" pārstāve Aiva Vīksna.

"Tā ir tautsaimniecības aktīvāka kreditēšana, jo tās tempi Latvijā ir zemākie Baltijā. Mums jādomā par valsts konkurētspēju tajā skaitā. Te noteikti jāpieskaras arī mūsu lielo energokompāniju milzīgajai peļņai. Tas ir plašāks konteksts, ne tikai bankas."

Jāatgādina, ka Lietuvā ar 60% nodokli rosina aplikt peļņas daļu, kas vismaz par 50% pārsniedz četru gadu vidējo. Lietuvas Konkurences padome šādu piedāvājumu gan vērtē kā konkurenci kropļojošu un pirms tālākas virzības mudina to izvērtēt arī Eiropas Komisijai. Igaunijā šādu risinājumu neplāno. Arī Latvijas Finanšu nozares asociācija aicina nesekot Lietuvas piemēram. Tas neuzlabotu potenciālo investoru attieksmi, kā arī tradicionālās finanšu iestādes nostādītu nevienlīdzīgā situācijā pret mazāk regulētajām finanšu iestādēm.