Šoreiz aplūkojam nevis valsti, bet kontinentu un dodamies uz Antarktīdu.

Antarktīdu neizvēlējāmies, protams, nejauši, jo šķita, ka šis klausītājiem būs tikpat interesanti, kā mums pašiem. Mēs zinām, ka kontinents eksistē. Mēs zinām, ka tur ir pingvīni un nav leduslāču, bet ir pašai savs augstākā līmeņa interneta domēns, proti, .aq.

Var paskatīties, piemēram, lapu ats.aq, kur būs paskaidrota visa Antarktīdas politiskā sistēma, par kuru arī runāsim raidījumā.

Mēs šos raidījumus ierakstām ar septiņu stundu starpību laika zonu dēļ (Rīga-Vašingtona). Bet Antarktīdā nav laika zonu. Tur ir tikai sešus mēnešus gara diena un sešus mēnešus gara nakts. Jo visas laika zonas sākas un beidzas Dienvidpolā. Bet ģeogrāfiski Antarktīdu pilnībā ieskauj Dienvidu okeāns un tā ir divreiz lielāka par Austrāliju. Respektīvi, ievērības cienīga, lai paskatītos uz šo vietu, kuru pamanīja tikai 1820. gadā Krievijas ekspedīcija, divdesmit gadus vēlāk kartēja un īsi izkāpa krastā divas dažādas amerikāņu un franču ekspedīcijas, bet tā kārtīgi pa kontinentu sāka staigāt tikai 1895. gadā norvēģu pētnieki. Ņemot vērā šo ģeogrāfisko distanci, neseno atklāšanu, kā arī skarbos apstākļus, Antarktīda ir vienīgais kontinents uz zemeslodes, kur nav pamatiedzīvotāju, ja neskaita pingvīnus.

Un - Antarktīdas teritorija faktiski ir polārais tuksnesis. Tuksnesis ir vieta, kur ir ļoti reti līst, pareizi? Nu, lūk, visa ledus sega, kas Antarktīdā ir, un tā ir faktiski 90 % no visa ledus uz zemeslodes – ir veidojusies ļoti lēni pēdējo 45 miljonu gadu laikā. Tiek rēķināts, ka Antarktīdā šī iemesla dēļ glabājas 62 % pasaules saldūdens krājumu.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.