LSM ziņās: Šariats, nafta un nauda: ko mēs zinām par Bruneju?

Šodien dodamies aplūkot kādu valsti Āzijas reģionā, kas ir arī otrā bagātāka un otrā mazākā valsts teritorijas ziņā Āzijas reģionā pēc Singapūras. Un ir arī bijušais Apvienotās Karalistes protektorāts. Bagātākā valsts tā ir ne tikai Āzijas reģionā, bet arī piektā bagātākā valsts visā pasaulē. Raidījums veltīts Brunejai jeb kā to oficiāli dēvē - Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas Valsts. Un šajā valstī dzīvo tikai 460 tūkstoši iedzīvotāju.

Saskaņā ar vietējo historiogrāfiju Bruneju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Saskaņā ar leģendu, tiekot līdz Brunejas upei, viņš iesaucās Baru-nah (tūlkojumā nozīmē - "tur"), no kā arī cēlies nosaukums - Bruneja.  Valsts pilnais nosaukums ir “Negara Bruneja Darusalama”, un tas nozīme - miera mājvieta.

Tieši Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks, kas skaidro Brunejas reliģisko un etnisko sastāvu un valstī spēcīgu islāma ietekmi mūsdienās. Islāms ir Brunejas oficiālā reliģija, vairāk nekā 80% iedzīvotāju, tostarp lielākā daļa Brunejas malajiešu un kedajiešu, sevi identificē kā musulmaņus. Citas piekoptās ticības ir budisms (7%, galvenokārt ķīnieši) un kristietība (7,1%).

Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms.

Jāsaka, ka bagātākās valsts statuss nav vienīgais, ar ko Bruneja ir slavena. Otrajā vietā vai pat pirmajā ir noteikti plaši zināmais Brunejas sultāns, kas ir arī viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Pēdējā aplēsē viņa īpašumā esošā vērtība pārsniedza 18 miljardus eiro.

Turklāt viena un tā pati karaliskā dinastija Bruneju ir pārvaldījusi kopš 14. gadsimta – kopā vairāk nekā 600 gadu. Arī pašreizējais sultāns pārstāv šo dinastiju, kas nozīmē, ka Bruneju vada viena no pasaulē vecākajām nepārtraukti valdošajām dinastijām.

Ekonomiski Bruneja par bagātāko valsti kļuva relatīvi nesen. Līdz ar neatkarības iegūšanu no Apvienotās Karalistes 1984. gadā, kad tās IKP deviņos gados no 1999. līdz 2008. gadam pieauga par 56 procentiem. Kas principā pārvērta Bruneju par industrializētu valsti.

Brunejas ienākumi ir balstīti uz bagātību no plašajiem naftas un dabasgāzes laukiem, kas veido 65% no valsts IKP un 90% no valsts eksporta, kur Japāna ir galvenais eksporta tirgus.

 Tajā pašā laikā Bruneja ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības produktu importa, arī transportlīdzekļus un elektropreces tā importē. Bruneja importē 60% savas pārtikas; no šīs summas aptuveni 75% nāk no citām ASEAN valstīm.

Par Brunejas ekonomiskajiem stāsta Brunejas likumdošanas padomes loceklis Isvandi Ahamds.