Dodamies uz Eiropas senās kultūras citadeli – Grieķiju. Ziņu virsrakstos un akadēmiskajos pētījumos valsts dominē jau vairāk nekā desmit gadus ar savām ekonomiskajām un politiskajām nedienām. Un par tām tad šodien arī parunāsim vairāk.

Runājot par ziņu virsrakstiem, vien pirms dažām dienām arī Latvijas ziņu telpā Grieķijas vārds izskanēja ar ļoti skumīgu pieskaņu, jo mūžībā devās Latvijas vēstnieks Grieķijā Pēteris Kārlis Elferts. Un šis raidījums varētu būt tāds kā veltījums arī viņam.

Mūsdienu Grieķijas Republika jeb Helēnijas Republika (ko gan latviešu valodā lieto ļoti maz) ir maza, 10,5 miljonu iedzīvotāju valsts, kuras senatnes sasniegumi ir ne tikai atstājuši, bet arī turpina atstāt ietekmi uz mūsdienu domāšanu un cilvēku attiecībām. Grieķu zinātniskie un filozofiskie sasniegumi vēl joprojām ir pamats mūsu dzīvei ne tikai pašā Grieķijā, bet arī Latvijā un ļoti daudzās pasaules valstīs. Sevišķi, protams, jau patiesi demokrātiskās.

Esam daudz dzirdējuši par aizdevumu programmām Grieķijai un kā eirozonas valsts arī esam cieši saistīti ar šo faktu. Lai būtu skaidrs, sākot ar 2010. gadu Grieķija noslēdza trīs glābšanas nolīgumus, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 300 miljardi eiro. Taču kopš 2018. gada augusta Grieķijai netiek piemērota papildus uzraudzība.

Kādi ir šī brīža izaicinājumi Grieķijā, skaidro doktore Filipa Kacistavru (Filippa Katzistavru), Atēnu universitātes politikas zinātņu un starptautiskās politikas docente un arī Hellēniešu Eiropas un ārējās politikas fonda pētniece.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.