Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Rietumāfrikas valsti Atlantijas okeāna piekrastē, kas robežojas ar Senegālu un Gvineju. Dosimies uz Gvineju-Bisavu.

Nepārklausījāties, mēs tiešām minējām Gvineju divas reizes. Atgādinām, ka visā pasaulē ir četras valstis, kuru nosaukumā ir vārds Gvineja, no kurām trīs atrodas Āfrikas kontinetā – Gvineja, Ekvatoriālā Gvineja un, protams, Gvinejas-Bisavas Republika. Pēdējā – Papua-Jaungvineja – gan atrodās Okeānijā un Āzijā.

Gvineja-Bisava tieši tādēļ valsts nosaukumā izmanto savas galvaspilsētas Bisavas nosaukumu, lai izvairītos no sajaukšanas ar dienvidaustrumu kaimiņu Gvineju.

Un Gvinejas-Bisavas iedzīvotāji dod priekšroku, lai viņus sauktu par Bisavas-Gvinejas iedzīvotājiem, koncentrējoties uz galvaspilsētu, lai tādējādi netiktu sajaukti ar Gvinejas iedzīvotājiem.

Gvineja-Bisava sākotnēji bija daļa no Mali impērijas līdz 19. gadsimtam, kad tā kļuva par Portugāles koloniju un līdz ar to ilgus gadus bija pazīstama kā Portugāles Gvineja. Neskatoties uz to, ka Gvineju-Bisavu kolonizēja Portugāle un valsts oficiālā valoda ir portugāļu valoda, tikai aptuveni 13 procenti iedzīvotāju faktiski runā portugāļu valodā. Gvinejas-Bisavas īstā valoda ir Portugāles kreoliešu valoda, kurā Gvinejā-Bisavā runā aptuveni puse iedzīvotāju. Lai gan šī kreolu valoda nav oficiāli atzīta par valsts valodu, tā tiek izmantota valsts pārvaldē, izklaidē un ikdienas saziņā. Pārējie iedzīvotāji runā citās afrikāņu valodās, piemēram, balantu, fulu, mandžaku u.c

Gvineja-Bisava ir relatīvi jauna valsts, tā kļuva par neatkarīgu valsti tikai pirms 48 gadiem un līdz ar to tikai 1973. gada septembrī kļuva pazīstama kā Gvineja-Bisava. Starp citu, valsts galvaspilsētu Bisavu 17. gadsimtā dibināja tieši portugāļi, taču tā oficiāli kļuva par mūsdienu Gvinejas-Bisavas galvaspilsētu tikai 1942. gadā, kad galvaspilsēta tika pārcelta no vienas no Gvinejas-Bisavas piederošajām salām. 

Gvineja-Bisava tiešām stiepjas tālu aiz kontinenta. Faktiski tai ir 88 salas tieši pie krasta, kas pazīstamas kā Bijagosas arhipelāgs.

Lai gan Gvineja-Bisava ir relatīvi jauna valsts, tā piedzīvojusi četrus militāros apvērsumus un daudzus ļoti neveiksmīgus mēģinājumus, kas radīja tādas sekas kā, piemēram, pilsoņu karš 90. gadu beigās un pat prezidenta Žuao Bernardo Vieiras slepkavību 2009. gadā.

Tādēļ šī brīža valsts modelis ir izraisījis vispārēju nestabilitāti, ka arī negatīvi ietekmēja valsts dzīves līmeni, paverot durvis korupcijai, karteļiem, kotrabandai, nabadzībai. Pat šodien Gvineja-Bisava ieņem 175. vietu no 187 valstīm, kas novērtētas ANO tautas attīstības indeksā kā visszemāk attīstītās.

Viens no zināmākājiem stāstiem par Gvineju-Bisavu ir tās tituls Āfrikas pirmā “narkovalsts”. Bēdīgi slavens tituls tika iedots 2000. gadu sākumā, kad ANO nosauca valsti par Āfrikas pirmo "narkovalsti", jo valsts kļuva par starptautisko narkotiku tirdzniecības tranzīta punktu.

Narkotiku tirdzniecību Gvinejā-Bisavā ir veicinājusi tās ērtā atrašanās vieta Rietumāfrikas piekrastē, kas padara to par ideālu tranzīta punktu narkotiku tirgotājiem. Narkotikas tiek nosūtītas no Dienvidamerikas un nonāk valstī caur tās necauredzāmajām robežām, kur tās pēc tam tiek izplatītas visā reģionā. Tā kā valstī ir vāja pārvaldības sistēma un plaši izplatītā nabadzība, tas ir atvieglojis narkotiku tirgotāju darbību ar relatīvu nesodāmību.

Narkotiku tirdzniecībai ir bijusi liela ietekme valstī. Ir palielinājusies korupcija, valsts amatpersonām un tiesībsargājošajām iestādēm iesaistoties narkotiku tirdzniecībā, kas noved pie likuma varas sabrukuma. Narkotiku tirdzniecība ir veicinājusi arī vardarbību, jo konkurējošās bandas sacenšas par kontroli pār ienesīgo tirdzniecību. Tas ir radījis bīstamu un nestabilu vidi, kas ir kavējis valsts ekonomisko izaugsmi un apgrūtināja cilvēku normālu dzīvi.

Neskatoties uz starptautiskās sabiedrības un Gvinejas-Bisavas valdības centieniem, narkotiku tirdzniecība turpina zelt. Valstij ir tāls ceļš ejams, lai to varētu uzskatīt par drošu un stabilu vietu, kur dzīvot un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vienlaikus, tieši tādēļ Gvineja-Bisava kā maza Rietumāfrikas valsts ieņem unikālu vietu starptautiskajā arēnā. Neskatoties uz tās nelielo izmēru, valsts ir spējusi apliecināt savu neatkarību un suverenitāti, saskaroties ar lielākām un spēcīgākām valstīm. Tas panākts, apvienojot diplomātiju un gudru ārpolitiku.

Šajā gadījumā viens no galvenajiem Gvinejas-Bisavas mazo valstu diplomātijas aspektiem ir tās spēja veidot alianses un attiecības ar citām mazām valstīm un reģionālajām organizācijām. Piemēram, valsts ir Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) locekle, kas tai nodrošina platformu, lai sadarbotos ar citām Āfrikas valstīm un aizstāvētu tās intereses reģionālā līmenī.

Vēl viens svarīgs faktors Gvinejas-Bisavas mazās valsts diplomātijā ir tās spēja izmantot savu stratēģisko atrašanās vietu. Valsts atrodas Rietumāfrikas krustcelēs, padarot to par svarīgu tranzīta punktu tirdzniecībai starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Tas valstij piešķir zināmu ietekmi, kas ir nesamērīga ar tās lielumu, jo citas valstis un starptautiskās organizācijas cenšas sadarboties ar Gvineju-Bisavu, lai piekļūtu šiem svarīgajiem tirdzniecības ceļiem. Šajā gadījumā runa, protams,  nav tikai par narkotikām, bet arī citām ekonomikas jomām.

Vairāk par Gvinejas-Bisavas mazo valstu diplomātiju un tās elastību un pielāgošanās spēju, jautājām Gvinejas-Bisavas ārlietu ministrei Sūzijai Karlai Barbosai, kura vēl pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā.