Dodamies uz Horvātijas Republiku, kura atrodas Balkānos un ir jaunākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Horvātija Eiropas Savienībai pievienojās 2013. gada 1. jūlijā un no nākamā gada 1. janvāra pievienosies arī Šengenas zonai un eirozonai.

Tāpat ir vērts pieminēt, ka Horvātijas teritorija, senais piejūras apgabals Dalmācija ir izcelsmes vieta dalmāciešu suņu šķirnei.

Nerunāsim detalizētāk arī par to, ka Dubrovniki ir "King’s Landing" jeb latviskotajā variantā Karaļa osta. Tie, kas pazīst Džordža RR Mārtina darbu “Dziesma par ledu un uguni” sapratīs, ka runa ir par Troņu spēli – gan kā grāmatu, gan kā seriālu. Jaunajā seriālā “Pūķa nams” arī galvaspilsēta ir filmēta Dubrovnikos. Pat, ja astotajā sezonā “Troņu spēles” sezonā vienā brīdī šķita, ka pilsēta pārvietojusies pēkšņi uz tuksneša vidu, tā tāpat bija filmēta Dubrovnikos.

Ne velti Dubrovniki tiek saukti arī par “Adrijas jūras pērli”. Vismaz tā to esot nosaucis dzejnieks Bairons. Nebrīnos, ka valsts ir ļoti populāra filmu industrijai. Un tūrismam – Horvātija esot starp pasaulē 20 populārākajiem tūristu galamērķiem.

4,2 miljonus iedzīvotāju lielā valsts vēsturiski ir bijusi daļa no dažādiem politiskajiem veidojumiem. Visnesenāk – Dienvidslāvijas sastāvā līdz 1991. gadam. Dienvidslāvijas sabrukums Horvātijai nozīmēja karu pret serbiem un to dominēto dienvidslāvu armiju līdz 1994. gadam. Faktiski gan pēdējā serbu kontrolētā teritorija horvātiem tika atdota tikai 1998. gadā.

Kopš tā laika valsts ir ļoti mērķtiecīgi virzījusies karā zaudētās ekonomikas atjaunošanas virzienā, ar mērķi pievienoties ES un NATO. Kara rezultātā smagi cieta valsts ekonomika, valstij zaudējot apmēram 40 procentus no kopējā iekšzemes kopprodukta. Sevišķi, protams, grūti klājās tūrisma industrijai. Uzskata, ka tūrisma industrija vēl šodien nav pilnībā atkopusies, lai arī veido apmēram 20 procentus no modernās valsts IKP un dod vairāk nekā 10 miljardu eiro ieņēmumus katru gadu.

Horvātijā ir ļoti liels skaits UNESCO pasaules materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos iekļauto vietu un lietu. Valstij pieder 1246 salas un saliņas, kā arī apmēram 10 procenti valsts teritorijas ir skaisti dabas parki un rezervāti. Un pieliekot klāt milzīgo saulaino dienu skaitu, tūrisma industrijas pievilcīgums un ekonomiskais spēks ir neapšaubāms.

Horvātijas ekonomika ir daudzveidīga un tūrisms nav vienīgais ieņēmumu avots. Proti, modernās vēstures laikā Horvātija kara dēļ zaudēja ne tikai infrastruktūru un lielu daļu saimniecības, bet arī pirmo ārvalstu investīciju vilni, kas Dienvidu un Austrumeiropā ienāca 1990. gadu sākumā. Tostarp arī Latvijā, protams. Tas bija stabilais ceļš NATO un Eiropas Savienības virzienā, kas jau 2000. gadu vidū sāka ienest uzticību Horvātijas ekonomiskai izaugsmei, valsts stabilitātei un uzticamībai investoru acīs.

Ekonomika gan tāpat paliek vēl trausla, jo investīciju klimats ir sarežģīts, korupcijas riski saglabājas, nevienlīdzīga ir arī attīstība dažādos reģionos, neefektīva tieslietu sistēma, kā arī valsts ir piedzīvojusi smadzeņu aizplūšanu un citām ES valstīm.

Horvātijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Pasaules Bankas datiem ir 32,5 tūkstoši eiro, kamēr Latvijas ir 600 eiro lielāks. Vidējā mēnešalga valstī šogad ir 1035 eiro, Latvijas rādītājs, pēc tās pašas metodoloģijas rēķinot, ir 1225 eiro. Tas, protams, pirms nodokļiem. Rezumējot, Horvātija, lai arī ir jaunākā ES valsts, nav nabadzīgākā.

Horvātija Eiropas Savienības iestāšanās procesa ietvaros ir bijusi ļoti mērķtiecīga. Tā 2003. gadā pieteicās iestāties un gribēja pievienoties 2007. gadā. Tas būtu bijis rekordīss laiks, ja tas būtu izdevies. Realitātē tas prasīja 10 gadus. Iestāšanas sarunas ieilga, jo visās jomās Horvātijai, protams, negāja tik vienkārši.

Šobrīd Horvātija Eiropas integrācijā ir apsteigusi Bulgāriju un Rumāniju. Abas reģiona kaimiņvalstis pievienojās ES jau 2007. gadā. Ne viena, ne otra nav tikušas ne eirozonā, ne Šengenas zonā vēl. Horvātija kļūs par divdesmito eirozonas dalībvalsti un iekļausies institucionāli un politiski ES kodolā ātrāk nekā varbūt daudzi gaidīja.

Mērķtiecība un izlēmība atmaksājas. Pastāstīt par to, kā pievienošanās eirozonai un Šengenai ietekmē Horvātijas pašsajūtu kā Eiropas Savienības valstij, lūdzām Horvātijas Attīstības un starptautisko attiecību institūta Eiropas Integrācijas departamenta bijušajai vadītājai doktorei Višņai Samardžijai.