Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Āfrikas valsti Kamerūnu, kuru nereti dēvē par Āfriku miniatūrā. Kamerūna izceļas gan ar savu kulturālo, gan ģeogrāfisko dažādību. Kamerūnā jūs atradīsiet gan lietus mežus, gan tuksnešus, gan purvājus, gan savannas, gan skaistas pludmales.

Turklāt šī dabas daudzveidība ir ar lieliem ekstrēmiem. Piemēram, Kamerūnā atrodas Āfrikā vecākais mežs, kas esot kādus 60 miljonus gadu vecs. Tur atrodas arī viena no mitrākajām vietām pasaulē, kur ik gadu nokrišņu daudzums pārsniedz 10,3 metrus. Un tur dzīvo arī pasaulē lielākās vardes – goliāta vardes. Šī varde var sasniegt vairāk nekā 30 centimetrus garumā un svērt vairāk nekā 3,2 kilogramus! Goliāta vardes gan kļūst arvien apdraudētākas, to skaits samazinās, jo cilvēki izvēlas šos abiniekus par saviem mājdzīvniekiem… Kurš gan negribētu sev mājās kaķa izmēra vardīti?

Ar dabas daudzveidību vien nepietiek, vēl jāpiemin arī valodu daudzveidība.

Lai arī oficiālās valsts valodas ir divas – franču un angļu, valstī ir arī aptuveni 280 citu valodu. Rēķina, ka dienas laikā katram kamerūnietim nākas lietot aptuveni sešas valodas.

Vēl – Kamerūna ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir nosaukta par godu vēžveidīgajiem. Pareizāk sakot, garnelēm. Proti, 1472. gadā, kad reģionā ieradās portugāļu pētnieks Fernando Po, viņš esot bijis pārsteigts par Vuri upē atrodamo lielo skaitu garneļu. Tāpēc arī portugāļi šo upi pārdēvēja par Rio dos Camarões (Rio Dos Kamaroņjes) jeb garneļu upi.

Līdzīgi kā daudzas Āfrikas valstis, arī Kamerūna ir piedzīvojusi kolonizācijas ēru. Reģions, kurā pašlaik dzīvo gandrīz 28 miljoni cilvēku, savulaik ir bijis gan vācu, gan britu, gan franču pakļautībā. Un tā kā arī startera sadaļā jau runājām par valodu daudzveidību, tieši domstarpības starp angliski un franciski runājošajiem Kamerūnas iedzīvotājiem jau gadu desmitiem tad arī ir par pamatu gana asiņainiem konfliktiem.

Vienu no šiem konfliktiem ir pieņemts dēvēt par anglofono krīzi, kas Kamerūnā izcēlās jau pagājušā gadsimta 60. gados. 1962. gada Fumbanas konferences laikā bijušās Britu Kamerūnas kolonijas tika apvienotas vienā valstī. Taču

angliski runājošā minoritāte, kas pašlaik veido aptuveni 16 procentus no valsts iedzīvotājiem, iebilst pret franciski runājošās Kamerūnas valdības īstenoto politiku. Sākotnēji vislielākās pretenzijas bija pret 1961. gadā izveidoto federāciju, kas tika atcelta 1972. gadā. Tas noveda pie angliski runājošo iedzīvotāju marginalizācijas un diskriminācijas. Cita starpā anglofonie iedzīvotāji ir izveidojuši separātisku kustību, kas vēlas panākt neatkarīgas valsts – Ambazonijas – izveidi.

Gan 80., gan 90. gados anglofonās sabiedrības pārstāvji aktīvi pieprasīja federatīvās valsts atjaunošanu, pretējā gadījumā draudot ar neatkarības pasludināšanu. Neatkarība pat ir pasludināta vairakkārt, taču parasti šādiem soļiem ir sekojusi Kamerūnas valdības spēku pretreakcija un vardarbīga izrēķināšanās. Pēdējais no šiem konfliktiem turpinās kopš 2017. gada. Šajā laikā nogalināti ir vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku, bet vēl gandrīz 800000 ir devušies bēgļu gaitās, tostarp uz kaimiņos esošo Nigēriju.

Vislielākie cietēji, protams, ir civiliedzīvotāji. Kā liecina ANO dati, pašlaik vairāk nekā pusei, jeb 2,2 miljoniem cilvēku, kas dzīvo angliski runājošajos reģionos, ir nepieciešama humānā palīdzība. Un kā norāda Starptautiskās krīzes grupas pārstāvji, slepkavības, nolaupīšanas un seksuālie noziegumi ir faktiski ikdienišķa parādība. Pārstājušas darboties ir arī aptuveni puse skolu.

Līdz šim starptautiskajai sabiedrībai īpaši nav veicies ar mēģinājumiem stabilizēt konfliktus Kamerūnā. Konflikta risināšanu politisku sarunu ceļā par vienu no šī gada prioritātēm ir izvirzījusi arī Āfrikas Savienība, taču līdz šim Kamerūnas vadība visai veiksmīgi ir centusies izvairīties no šādas palīdzības. Iespējams, ka jau šajā gadā Āfrikas Savienība varētu nozīmēt īpašu sūtni Kamerūnas jautājumu risināšanā, taču par šādas misijas pozitīvu iznākumu pagaidām ir pāragri diskutēt.

Ja jau esam pieminējuši Āfrikas Savienību, tad sapratām, ka par šo organizāciju arī neesam īpaši daudz stāstījuši, lai arī tā apvieno 55 Āfrikas kontinenta valstis. Tāpēc lūdzām Latvijas ārpolitikas institūta Pētnieci Beāti Livdansku sniegt komentāru par Āfrikas Savienību un tās uzdevumiem un lomu.