Lai arī pasaulē ir aptuveni divi simti valstu, noteikti būs tādas, par kurām runāsim vairākkārt. Un viena no tām ir Krievija. Pagājušajā nedēļā un aizpagājušajā nedēļā runājām par relatīvi Latvijai eksotiskām un nepazīstamām valstīm, tādēļ šonedēļ nolēmām atgriezties tuvāk reģionam un parunāt par Krievijas Federāciju. Krievija ir valsts, ar kuru iepazīstināt Latvijā, domājams, nevienu nevajag.

Krievija ir Latvijas mediju telpā un dienaskārtībā. Krievija ir mūsu izklaides un kultūras telpā. Par Krieviju Latvijas iedzīvotāji zina daudz un gandrīz visu.

Vienīgais, ko vēl nezinām, kā Krievijas Federācijas konstitūcijas grozījumi ietekmēs valsts nākotni. Vai jaunā konstitūcija būs reāli jauns sākums valstij?

Ielās uzklausīto cilvēku atbildes liecina, ka vismaz Latvijas iedzīvotāji īsti neredz konstitūcijas grozījumiem citu mērķi, kā tikai Vladimira Putina palikšana pie varas ilgāk. Bet, protams, mūs arī interesē, ko par to domā politikas vērotāji un analizētāji. Viedokli izsaka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

Viņš min stabilitātes aspektu un “ka varu atdot miermīlīgi ir diezgan riskanti pēc definīcijas”. Tāpat Putins kā gudrs politiķis piedāvā “pārmaiņas”, tiesa, tās šī brīža situāciju iecementē vēl pamatīgāk.

Līdzīgi kā Sprūds par stabilitātes aspektu izsakās arī Sergejs Utkins, Krievijas Ārlietu padomes pētnieks un Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģiskā novērtējuma departamenta vadītājs.

Acīmredzot Krievijas eksperti nesaskata šajā situācijā neko neparastu. Bet ko paredzētie grozījumi nozīmē Krievijai, raugoties juridiski?

  • Grozījumi konstitūcijā paredz garantijas uz pensiju un minimālo algu, kaut gan faktiski tas jau bija noteikts arī iepriekš un šis labojums tiek uzskatīts par tādu juridisku vārdu spēli.
  • Tāpat grozījumi piešķir parlamentam tiesības izvirzīt premjera kandidatūru.
  • Grozījumi arī piešķirs prezidentam papildu pilnvaras atlaist Augstākās tiesas tiesnešus un noraidīt parlamenta pieņemtos likumprojektus.
  • Ir arī labojumi par atsauci uz dievu, par tikai heteroseksuālu laulību legalizāciju un vēl citi.

Likumprojektu par grozījumiem iniciēja valsts prezidents Vladimirs Putins 2020. gada 15. janvārī Krievijas Federālās sapulces laikā. Jau 11. martā Krievijas parlamenta apakšpalāta - Valsts dome - trešajā lasījumā apstiprināja konstitūcijas grozījumus. Īsi pēc tam likumprojektu atbalstīja arī Federācijas padome.

Vladimirs Putins konstitūcijas grozījumus parakstīja 14. martā. Sākotnēji bija paredzēts, ka izmaiņas konstitūcijā tiks parakstītas 18. martā. Visai zīmīgā datumā, jo tā tiek uzskatīta par dienu, kad Krima atkalapvienojās ar Krieviju (protams, ne atbilstoši starptautiskajiem likumiem, bet Krievijas interpretācijā).

Sergejs Utkins gan uzskata, ka šādai datuma izvēlei absolūti nav nekādas ietekmes.

22. aprīlī gaidāms Viskrievijas referendums par grozījumiem konstitūcijā. Referendumā iedzīvotājiem būs jāapstiprina visa konstitūcija kopumā. Nevienam nav šaubu par to, ka šādas pārmaiņas konstitūcijā tiks apstiprinātas. Pašlaik aptaujas liecina, ka uz balsot varētu doties vien 40% Krievijas pilsoņu un par pārmaiņām gatavi balsot vien ceturtā daļa vēlētāju, kaut puse no tiem nesaprot, kas tiks mainīts.

Runājot par zīmīgiem datumiem Krievijā. 22. aprīlis, kad notiks balsojums, Krievijā ir izsludināta par brīvdienu, turklāt 22. aprīlī atzīmēs Vladimira Ļeņina 150.dzimšanas dienu.