Raidījumā Diplomātiskās pusdienas atkal dodamies uz Āfriku, uz Malāvijas Republiku, kurai tiek piedāvāta vairāk nekā 1000 gadu sena vēsture. Protams, ne mūsdienu valstiskuma forma. Mūsdienās Malāvijā dzīvo nedaudz vairāk nekā 21 miljons cilvēku, un valsts atrodas Dienvidrietumu Āfrikā. 

Starp citu, Malāvijai ir tā pati laika joslu, kas mums. 

Malāvija atrodas gar Lielo Rifta ieleju, tai raksturīgas daudzveidīgas ainavas, tostarp arī kalni. Malāvijā atrodas slavenais Malāvijas ezers. Tas ir trešais lielākais un otrais  dziļākais ezers Āfrikā. Tas aizņem aptuveni piekto daļu no valsts teritorijas, un tajā ir vairāk nekā 1000 sugu zivju, no kurām daudzas ir endēmiskas un, kas vēl būtiskāk, tās ir gaužām krāsainas. Ezers tāpēc arī ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un attiecīgi būtisks tūristu magnēts.

Tūristi Malāviju tās draudzīgo un viesmīlīgo cilvēku dēļ esot iesaukuši par "Āfrikas silto sirdi". Bet pats nosaukums Malāvija ir aizguvis no vārda "maravi", kas nozīmē liesmas, kuras it kā varot gaismas apļa formā redzēt naksnīgajās debesīs. Pieļauju, ka domātas ir zvaigznes un zvaigznāji. 

Valsts uzreiz pēc izveides saucās Njesalande (Nyasaland), par Malāviju to pārsauca divus gadus pēc neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas, un neatkarību valsts ieguva 1964. gadā.