Jaunās sezonas pirmajā raidījumā “Diplomātiskās pusdienas” piedāvājam pakavēties vasarīgās noskaņās, pievēršoties Maldīvu salām jeb Maldīvijas Republikai, kas lielākoties asociējas ar tropiskām pludmalēm, siltumu un kokosriekstiem. Tomēr mazākās Āzijas valsts Maldīvijas liktenis ir izaicinājumu pilns. Raidījuma gaitā manāms, cik daudz tai ir līdzību arī ar Latviju.  

Maldīvija, starp citu, ir arī pasaulē mazākā musulmaņu valsts. 1997. gadā uzrakstītā Maldīvu salu konstitūcija nosaka, ka tās pilsoņiem ir jābūt musulmaņiem, aizliedzot sekot jebkurai citai reliģijai. Pie tam Maldīvija ir ne tikai mazākā, bet arī plakanākā valsts pasaulē, valsts vidējais augstums ir 1.8 metri virs jūras līmeņa. Faktiski augstākais punkts visā valstī ir 2.3 metri, kas atrodas Villingili salā. Salīdzinājumam – nākama plakanākā valsts aiz Maldīvijas ir Katara, kuras vidējais augstums ir 28 metri. Maldīvija ir patiesi plakana.

Raugoties no mūsdienu skatu punkta, Maldīvija ir ļoti jauna demokrātiska valsts. Kopš sultānu pārvaldīšanas un valsts kļūšanas par republiku tā ir piedzīvojusi daudz kāpumu un kritumu ar autoritāriem līderiem un apvērsumiem.  

Neskatoties uz valsts vērojamo politisko nestabilitāti un centienus īstenot demokrātiskas reformas, kā arī risināt plašas vides problēmas, ko rada klimata pārmaiņas un jūras līmeņa paaugstināšanās, Maldīvija ļoti ātri kļuva par valsti ar vidējiem ienākumiem. Tā, piemēram, valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Latviju ir aptuveni uz pusi mazāks, kas ir aptuveni 16 tūkstoši eiro. Progresu veicināja straujais tūrisma un zivsaimniecības nozaru pieaugums, tiesa, valsts joprojām cīnās ar lielu un augošu fiskālo deficītu.

Viens no galvenajiem Maldīvu salu ekonomikas stūrakmeņiem joprojām ir tūrisms – 2022. gadā tās apmeklēja rekordliels skaits tūristu – 1.3 miljoni. Jāpiebilst, ka pašu Maldīvu salu iedzīvotāju skaits ir 390 tūkstoši.

Kopumā Maldīvu salas sastāv no 1200 salām, no tām tikai aptuveni 200 ir apdzīvotas, 110 rezervētas tūrismam. Pārējās neapdzīvotās salas tiek izmantotas lauksaimniecībai un citiem iztikas avotiem. Interesanti, ka tūristu galamērķa popularitāte Maldīvijai patiesībā ir jauna lieta. Faktiski pirmie kūrorti tika atvērti tikai 1970. gados. Valsts izcelsme nebija zināma un arī skaidra, bieži attiecībā uz to varēja izmantot frāzi “Vai tu vari man to parādīt kartē?” Mazo valstu liktenis.

Paralēli Maldīvija sastopas ar ekstenciāliem draudiem, precīzāk, jau ilgāku laiku Maldīvu varas iestādes uztraucas par erozijas un iespējamās globālās sasilšanas ietekmi uz valsti. Maldīvija ir viena no viszemākajām valstīm pasaulē, 80 procentu tās teritorijas atrodas metru vai mazāk virs jūras līmeņa. Attiecīgi valsts strauji grimst okeānā. Lai novērstu šos ekstenciālos draudus, Maldīvija vieš stingrus likumu, pieņem reformas un starptautiski cīnās par izmaiņām. Ja grimšana turpināsies pašreizējā tempā, sala pilnībā būs iegremdēta līdz 2030. gadam.

Vairāk par šo problēmu iztaujājām ANO Ģenerālās asamblejas prezidentu, Maldīvijas ārlietu ministru V. E. Abdullu Shahidu. Intervija noritēja viņa vizītes laikā Latvijā.

Un “Diplomātisko pusdienu” saldajā ēdienā, protams, jāmin Maldīvijas pasakaini skaistā zemūdens pasaule un ūdens, kas ir snorkelēšanas un niršanas paradīze.  Maldīvu salas vēl aizvien ir arī viena no retajām valstīm, kas saglabājusi seno, īpašo burāšanas praksi. Burājot ar dhonis jeb tradicionālo Maldivu laivu, pieredzējuši dhoni-kapteiņi joprojām atturas no globālās pozicionēšanas sistēmas vai kompasu izmantošanas, tā vietā viņi novēro ūdens kustību lagūnās, lai izvairītos no bīstamiem rifiem. Savukārt, kuģojot naktīs, viņi orientējas pēc zvaigznēm. Maģiski un skaisti.