Kā solījām, atkal runājam par valsti, kurā militāristiem ir pārāk liela politiskā nozīme. Dodamies uz Mjanmas Savienības Republiku. Starp citu, 1989. gadā tieši militārā hunta mainīja Birmas nosaukumu uz Mjanmu. Šādu nosaukuma maiņu atzina ANO, taču ASV un Apvienotā Karaliste joprojām valsti turpina dēvēt par Birmu. No vienas puses, pašā Mjanmā tiek lietotas abas formas – Birma ikdienā, Mjanma – oficiālajos dokumentos. Tas arvien ir diez gan politizēts jautājums.

Valsts teritorijas ziņā ir aptuveni 10 reizes lielāka par Latviju un tajā dzīvo nepilni 55 miljoni cilvēku. No šiem iedzīvotājiem lielākā etniskā grupa ir bamari – aptuveni 68%. Un tad ir aptuveni 135 citas dažādas etniskās minoritātes. Pārliecinošs vairākums – gandrīz 90 procenti ir budisti, kamēr pārējie ir kristieši musulmaņi.

Reliģijas nozīme, it sevišķi budistu un musulmaņu savstarpējās mijiedarbības jautājums ir bijis viens no noteicošajiem Mjanmas politikā pēdējās desmitgadēs.

Uzskata, ka Mjanmas iekšienē notiekošie bruņotie konflikti turpinās jau kopš 1948. gada, kad valstij tika garantēta neatkarība no Britu impērijas, tādējādi padarot to par pasaulē ilgāko, joprojām notiekošo pilsoņu karu.

Patiesībā tie pat ir vairāki nelieli pilsoņu kari, kuros dažādas etniskās grupas cīnās pret Mjanmas bruņotajiem spēkiem par pašnoteikšanos. 

IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) Mjanmā ir nepilni 5 tūkstoši eiro, kas ir gandrīz reizes piecas mazāk nekā Latvijā. Bet vienlaicīgi valstī ir daudz dažādu dārgakmeņu atradņu, ir atrodama nafta, dabasgāze un citi minerāli, turklāt tiek uzskatīts, ka šajā valstī ir arī reģionā lielākais saules enerģijas potenciāls.

Pat nabadzīgākajos ciematos gandrīz uz katras bambusa būdas jumta ir saules paneļi, jo tradicionālo elektrību vienkārši cilvēki nevar atļauties un tā arī ne visur ir pieejama.

Pusi no valsts nacionālā kopprodukta veido lauksaimniecības preces un Mjanmā ir arī viena no lielākajām ekonomiskajām nevienlīdzībām pasaulē. 

Spilgts piemērs ir stāsts par to, ka nelielu dzīvokli galvaspilsētā Jangonā var izīrēt par 250 dolāriem mēnesī. Vienlaicīgi var izīrēt arī bungalo – par 10 tūkstošiem dolāru mēnesī. Bet, piemēram, šūšanas fabrikās cilvēki vidēji pelna pa 3-4 eiro dienā.

Tomēr mūsdienu Mjanmu nevarēs saprast, ja runā tikai par ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet jārunā arī par budismu. Interesants ir fakts, ka katram vīrietim Mjanmā divreiz dzīvē būtu jākļūst par budistu mūku.

Pirmo reizi mūka apģērbu vīrieši uzvelk vecumā no desmit līdz 20 gadiem, kad viņi kļūst par mācekļiem. Kad viņiem paliek 20 gadi, viņi jau uz klosteri dodas kā pilntiesīgi mūki. To uzskata par par lielu privilēģiju. Cik ilgu laiku pavadīt kā mūkam, tā ir katra paša vīrieša izvēle - dažas dienas, mēnešus, gadus vai visu dzīvi. Vidēji valstī ir pusmiljons mūku.

Otra Mjanmai raksturīgā lieta pilnīgi neasociējas ar mieru sludinošo budismu. Tas ir radikālais budisms jeb budistu ekstrēmistiem.

Budistu nacionālisms ir īpaši izteikts kļuvis pēdējo 10 gadu laikā, turklāt arī militārā vara ir kultivējusi šo Birmas budistu pārākumu, bet rohindžiem parasti tiek atvēlēta grēkāžu loma.

Šis ir pasaules medijos visplašāk atspoguļotais Mjanmas konflikts – tā saucamais Rohindžu konflikts. 

Komentāru par situāciju Mjanmā sniedz kanādiešu eksperte Kellija Flina, kura Mjanmā ir dzīvojusi un strādājusi vairāk nekā desmit gadus un arī aktīvi līdzdarbojusies dažādos miera veidošanas centienos šajā valstī.