Šonedēļ dodamies uz ļoti labi pazīstamo Nīderlandi. Domāju, ka par to dzirdējis nav tikai retais. Vismaz par dzirnavām, kas valstī tiek rēķinātas ap 1000. Dažas ir arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Personisko brīvību sala, bijusī okeānu impērija, marihuānas un halucinogēno sēņu pioniervalsts, tulpju paradīze. Kā tik vēl varētu šo valsti nosaukt!

Tikai nesauc to par Holandi. Tas gan nīderlandiešiem pat oficiālā valdības līmenī nepatīk vairs kopš pagājušā gada janvāra. Viņiem apnicis, ka valsts tiek saukāta pēc divu to reģionu: ziemeļu un dienvidu Holandes vēsturiskajiem nosaukumiem. Jāsāk mums arī pārslēgties.

Jā, bet Holande vēl nav tas pats izaicinošākais. Nīderlande, kura mums ir Eiropā blakus, ir tikai nozīmīgākā daļa valstij, ko sauc par Nīderlandes Karalisti. Un tajā ietilpst vēl arī virkne salu Karību jūrā: Aruba un Kurasau (netālu no Venecuēlas), un Sintmārtina (tuvāk Kubai).

Un par šo nelielo valsti arī centīsimies izstāstīt, cik vien iespējams daudz.

Nīderlande it pati blīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Ar vairāk nekā 17 miljoniem iedzīvotāju, tā ir arī viena no blīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Turklāt vairāk nekā 90 procenti valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās. No kuriem 60 procenti, tiek rēķināts, ka šobrīd dzīvo piecus metrus zem jūras līmeņa.

Bet Nīderlandes augstākais kalns Vālserbergs (Vaalserberg)  ir 322,5 metrus augsts. Respektīvi, četrus ar pusi metrus augstāks nekā mūsu Gaiziņš! 

Vēl, piemēram, Nīderlandē ir pasaulē garākie vīrieši, mūs vidējais rādītājs noliek ceturtajā vietā. Bet latviešu sievietes ir garākas par nīderlandiešu sievietēm. Mēs esam pirmajā vietā ar vidēji 170 cm un nīderlandietes ir otrajā vietā.

Vēsturiski Nīderlandes Apvienotās provinces pasludināja neatkarību no Spānijas 16. gadsimta beigās un jau 17. gadsimtā tā kļuva par vadošo jūrniecības un tirdzniecības lielvalsti ar apmetnēm un kolonijām visā pasaulē. Pēc 20 gadu ilgas Francijas okupācijas 1815. gadā izveidojās Nīderlandes Karaliste. Piecpadsmit gadus vēlāk Beļģijas Karaliste atvienojās kā atsevišķa valsts.

Valsts neatkarības dienu, visticamāk šo seno un neskaidro iemeslu dēļ, svin kā Karaļa dzimšanas dienu. Šobrīd attiecīgi tas ir 27. aprīlis, kad dzimis šī brīža karalis Vilems Aleksandrs. Un tad, ja neiekrīt svētdienā šis datums.

2018. gada jūnijā Karalis Vilems Aleksandrs ciemojās arī Rīgā. Tostarp abas valstis viena otrai atgādināja, ka ir partnervalstis Eiropas Savienībā un NATO. Ekonomiski gan abas valstis ir atšķirīgas. 

Nīderlandē 1602. gadā tika izgudrota birža, un Amsterdama bija pasaules finanšu centrs divus gadsimtus, līdz pat 19. gadsimta sākumam. Arī mūsdienās Nīderlandes ekonomika ir ne tikai daudz lielāka par Latvijas, bet arī ar sarežģītāku finanšu sistēmu un ražošanas un pakalpojumu ziņā daudzveidīgāka un globālākā. Vēl viens piemērs – Roterdamas osta ir Eiropā lielākā osta un apmēram desmitā lielākā osta pasaulē kravu apjoma ziņā arī mūsdienās.

Nīderlande spēj veiksmīgi izmantot ne tikai tās naftas un dabasgāzes atradnes, bet arī valsts ģeogrāfisko stāvokli un auglīgo augsni.

Vēl viena lieta, kas Nīderlandē noteikti ir vairāk nekā Latvijā, ir velosipēdi – tie tur par kādiem pieciem miljoniem vairāk nekā cilvēku. Nav jau tā, ka ar velosipēdu brauc, jo nevar atļauties automašīnu. Vispār veselība un fiziskās aktivitātes ir ļoti cieņā Nīderlandē.

Nīderlande ir būtiska Eiropas Savienības daļa un tās viedoklis un iekšpolitiskie procesi tiek ņemti vērā bieži tikpat ļoti kā Vācijā un Francijā notiekošais. 

Un 17. martā Nīderlandē būs parlamenta vēlēšanas atkal. Un par tām detalizētāk lūdzām pastāstīt Nīderlandes Ārpolitikas institūta pētniekam Lūkam Molthofam (Luuk Molthof). 

Vēl daži fakti: Nīderlande ir otra lielākā alus eksportētāja pasaulē uzreiz pēc Meksikas.

Bet lai arī Nīderlandi dēvē par tulpju karalisti, tās šajā valstī tika ievestas no Turcijas 16. gadsimtā, kopš tā laika tām ir būtiska nozīme Nīderlandes kultūrā. 

1630. gados “tulpju mānija” bija pārņēmusi Nīderlandi un runā, ka tulpju stādi bija nekustamā īpašuma cenās. Tas mudināja daudzus lauksaimniekus pārorientēties uz ziedu audzēšanu līdz 1637. gadā nozare pēkšņi sabruka, daudzus padarot par nabagiem.

Mūsdienās ik gadu janvāra trešajā sestdienā nīderlandieši svin Nacionālo Tulpju dienu.

Arī mūsdienās gandrīz 80% pasaules ziedu sīpolu nāk no Nīderlandes, kas padara Nīderlandi par pasaules lielāko ziedu eksportētāju. Pamatā tās ir tulpes. Tiek rēķināts, ka katru gadu aptuveni divi miljardi tulpju eksportē pa visu pasauli.

Vēl arī džins ir izgudrots 16. gadsimtā Nīderlandē un pēc tam karalisko laulību rezultātā tika ievests Anglijā. Dzēriens izmantots arī kā dopings karavīriem vēsturē tik nozīmīgā Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimta pirmajā pusē.

Nīderlandieši arī burkānus pārkrāsoja oranžā krāsā. Proti, pirmie sāka kultivēt oranžas krāsas burkānus.

 

 

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.