Raidījumā dodamies uz kādu eksotisku Okeānijas valsti – uz Papua-Jaungvinejas Neatkarīgo valsti. Tā ir eksotiska valsts gan pozitīvās, gan negatīvās parādībās. Diemžēl šīs 7,4 miljonus iedzīvotāju lielās valsts galvaspilsēta Portmorsbija, piemēram, tiek saukta par sievietēm pasaulē bīstamāko pilsētu.

Nosaukums “Papua” ir cēlies no malajiešu vārda “papuva”, kas tulkojumā nozīmē “čirkains”. Šo nosaukumu Jaungvinejas salai piešķīra portugālis Horhe di Menezess 1526. gadā, atzīmējot vietējo iedzīvotāju matu formu. Divas desmitgades vēlāk salu apmeklēja relatīvi slavenais spāņu ceļotājs Iñigo Ortiz de Retes un deva tai nosaukumu “Jaungvineja”, jo, pēc viņa domām, vietējie iedzīvotāji bija līdzīgi Gvinejas aborigēniem Āfrikā.

Papua-Jaungvinejas salas gan skaitās apdzīvotas tikai apmēram 50 tūkstošus gadu.

Papua-Jaungvineja ir valodu ziņā pati daudzveidīgākā valsts pasaulē, jo šajā Klusā okeāna dienvidrietumu daļā izvietotajā valstī uzskaitītas 839 valodas, kas ir 12 procenti no visu pasaules valodu kopskaita. Oficiālās gan ir tikai trīs – angļu, tok pisin un hiri motu –, un lielākā daļa no Papua-Jaungvinejas valodām ir cilšu valodas, kurās runām mazāk nekā 1000 cilvēku.

Te gan uzreiz jāmin, ka faktiski katrai ciltij, kas dzīvo pilnīgā izolācijā džungļos, ir sava valoda. Tādēļ bieži vien viena ciema iedzīvotāji nesaprot cita ciemata iedzīvotājus, kas atrodas aptuveni 20 kilometrus no viņiem. Fiziskā ģeogrāfija, kā kalni, upes, ielejas, džungļi faktiski sekmēja to, ka šīs ciltis varēja attīstīties katra par sevi ne tikai kulturāli un valodu ziņā, bet pat tehnoloģiski – katrai attīstot dažādus lauksaimnieciskos paņēmienus.

Apmēram pirms 100 gadiem, kad Papua-Jaungvinejā sākās zelta drudzis, tika atklāts apmēram viens miljons cilvēku, kas šādi bija dzīvojuši neatkarīgi un nevienam nezināmi. PNG, kā to mēdz saīsināt ērtības nolūkos, vispār bija ilgu laiku eiropiešu maz ietekmēta. Neskatoties uz spāņu ceļotāju klātbūtni Lielo atklājumu laikmetā jeb Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā, tikai 19. gadsimta beigās vācieši nodibināja savu koloniju PNG ziemeļos, kamēr 20. gadsimta pašā sākumā Lielbritānija ar Austrālijas rokām šo izdarīja dienvidos. Pēc Pirmā pasaules kara vāciešiem kolonijas tika atņemtas kā kara reparācijas par labu britiem, un Austrālija nodibināja plašu kontroli, ko pilnvērtīgi tiem atņemt neizdevās arī japāņiem Otrā pasaules kara laikā.

Papua-Jaungvineja kopš 1975. gada ir neatkarīga valsts, bet zelta un citu derīgo izrakteņu un zemes atradņu dēļ valsts vēl nesen, 90. gados, piedzīvoja pilsoņu karu, kas prasīja ne tikai apmēram 20 tūkstošu cilvēku dzīvības, bet arī rezultējās ar Bougainvilles autonomā reģiona izveidi. Bugēnvilles neatkarības centieni ir tradicionāla parādība, bet 2019. gadā notika referendums, kurā vairāk nekā 98% tā saucamo Ziemeļu Zālamana salu iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no Papua-Jaungvinejas. Paredzēts, ka neatkarību autonomajam apgabalam ir jāiegūst līdz 2027. gada beigām. Attiecīgi – tad arī varēsim pasaules valstu saimē uzņemt Bugēnvilli oficiāli kā jaunu suverēnu valsti.

Bet Papua-Jaungvinejas etniskā, reliģiskā, kulturālā daudzveidība ir ārkārtīgi iespaidīga.  Vēl vairāk to interesantu padara fakts, ka valstī tikai aptuveni 1% iedzīvotāju runā angļu valodā. Tādēļ rodas jautājums – kas satur šo valsti politiski kopā? To skaidro Miks Muižarājs, Attīstības sadarbības eksperts ar pieredzi Pasaules Bankā un projektos Austrumāzijā un Rietumāfrikā.

Bet skarbākās lietas, kas saistās ar Papua-Jaungvineju – ekonomika un vardarbība ģimenēs.

Papua-Jaungvinejas galvenā ekonomiskā nozare ir ieguves rūpniecība. Valstī ir rūpnieciski nozīmīgas dažu derīgo izrakteņu rezerves. No 2008. gada notiek vara, zelta, molibdēna, sudraba, telūra, niķeļa, kobalta, dabasgāzes, naftas un cementa izejvielu rūpnieciskā ražošana.   

Papua-Jaungvineja ieņem 11. vietu pasaulē zelta ieguvē, un kopējās zelta rezerves tiek lēstas ap 2300 tonnām. Tāpat valsts ir bagāta ar ūdens resursiem, bet tie veido tikai 5% no valsts elektroenerģijas ražošanas apjomiem. Lielāko daļu no elektroenerģijas ražošanas tomēr veido kokogles.

Papua-Jaungvineja ir bagāta ar dabas resursiem, taču to attīstību ierobežo nelīdzenais reljefs un augstās infrastruktūras celtniecības izmaksas. Tādēļ lauksaimniecībai joprojām ir liela nozīme Papua-Jaungvinejas ekonomikā. Papua-Jaungvinejai pieder viens no planētas lielākajiem atlikušajiem tropiskajiem lietus mežiem.

Tajā pašā laikā nemaz tik labi Papua-Jaungvinejai nesokas ar pareizu saimniekošanu. Rezultātā 20% no Papua-Jaungvinejas valsts budžeta ik gadu veido Austrālijas sniegtā finanšu palīdzība. Kā var iedomāties, tas nāk ar dažām draudzīgām prasībām – un Papua-Jaungvinejas valdībai ir uzdots vispārīgi  veicināt pašmāju un ārvalstu investoru uzticību, turpināt privatizēt valsts īpašumus, saglabāt likumdošanas atbalstu ārvalstu investoriem un uzturēt labas politiskās un militārās attiecības ar Austrāliju – tās bijušo koloniālo metropoli.

Diemžēl šo valsti raksturo ārkārtīgi augsts vardarbības līmenis pret sievietēm un bērniem. Lai arī ar Austrālijas naudu šo jautājumu mēģina risināt, BBC vēl pavisam nesen nosauca Portmorsbiju par pasaulē bīstamāko pilsētu sievietēm. Viņi ziņo, ka pēc aprēķiniem 70 procentu sieviešu valstī kādā brīdī savas dzīves laikā tiek un tikšot izvarotas. Divas trešdaļas sieviešu piedzīvojot regulāru vardarbību mājās.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.