Šoreiz raidījuma Diplomātiskās pusdienas stāsts vedīs uz Sentlūsiju, valsti Karību jūras reģionā Atlantijas okeāna rietumos. Tā atrodas netālu no Trinidadas un Tobago, kas nekad tā arī nebija Latvijas vai latviešu kolonija, kā esam runājuši attiecīgajā raidījumā par šo valsti.

Sentlūsijas valsts nosaukums ir saistāms ar to, ka salu varētu būt atklājuši spāņi tieši 1502. gada 13. decembrī, kas ir Svētās Lūcijas diena kristiešu tradīcijās. Starp citu par nosaukumu runājot, šis fakts padara Sentlūsiju par vienīgo valsti pasaulē, kura ir nosaukta reāli dzīvojušas sievietes vārdā – 3. gadsimta mocekles Sirakūzas Lūcijas vārdā.

Par pašas salas vēsturi runājot, - pamatiedzīvotāju aravaku cilti, kas salā dzīvoja kopš 2. gadsimta, nomainīja karību cilts, nogalinot visus vīriešu un asimilējot sievietes 8. gadsimtā. Vēlāk, kopš 17. gadsimta sākuma, par Sentlūsijas salu pastāvīgi cīnījās angļi un franči, kas izraisīja pastāvīgo “īpašumtiesību” maiņu veselas 14 reizes. 19. gadsimta sākumā francūži beidzot atteicās no pretenzijām uz to un sala nonāca Lielbritānijas pārvaldē līdz pat 1979. gadam, kad Senlūsija kļuva par suverēnu valsti. Tā gan ir konstitucionāla monarhija, jo tās galva ir Karalis Čārlzs III, jo Lentlūsija vēl jo projām ir Nāciju Sadraudzības valsts.

Šī ir viena no tām Nāciju Sadraudzības valstīm, kurai piederība Britu tronim ir politiski un ekonomiski izdevīga.

Sentlūsijas iedzīvotāju etniskais sastāvs pamatā ir afrikāņu izcelsmes. Tas skaidrojams ar to, ka vēsturiski Sentlūsijas galvenā ekonomikas nozare bija cukurniedru audzēšana un cukura ražošana. Plantāciju nepieciešamībai darbaspēks tika ievests no Āfrikas kā vergi. Valstī mītošie trešā daļa ir katoļi, kamēr vēl ceturtdaļa ir protestanti. Tas arī skaidri atspoguļo valsts sarežģīto politisko vēsturi.

Par iedzīvotāju sastāvu un demogrāfiju runājot, Sentlūsijai skaitoties viszemākais dzimstības rādītājs abos Amerikas kontinentos kopā ņemot. Rādītājs ir 1,4 bērni uz vienu sievieti. Riski, kas neveicina dzimstības pieaugumu, ir arī emigrācija uz angliski runājošajām Lielbritāniju, ASV un Kanādu. Ja emigrācijai ir pamatā ekonomiskie iemesli un darba trūkums, tad dzimstības kritums pēdējo 30 gadu laikā Sentlūsijā nav tik vienkārši izprotams. Līdzīgi kā tādas pašas tendences arī Latvijā.

Tieši tādēļ šo jautājumu – kāpēc tieši laika posms kopš 1990. gada ir iezīmējis dzimstības izmaiņas pasaulē, vaicājām skaidrot. Ilmāram Mežam, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājam un Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētniekam.

Un runa ne tikai par Sentlūsiju un Latviju, bet arī daudzām citām valstīm. Tādēļ centāmies izzināt, vai tie politiskie, ekonomiskie, kultūras, tehnoloģiju vai kādi citi faktori, kas šo izmaiņu ir sekmējuši daudzviet pasaulē.