Dodamies uz Āfrikas ragu kontinenta austrumos un stāstām par valsti, kuru pēc daudzu domām pat nevarētu uzskatīt par pilnvērtīgu valsti. Aplūkojam divus valstiskus veidojumus - Somālijas Republiku un no tās patvaļīgi un nevienas citas pasaules valsts neatzīti atšķēlušos Somālilendas Republiku. Stāsts par to, kā viena tauta dzīvo visnotaļ dažādās valstis. Cik problemātiska ir Somālija dienvidos, tik cerīgāka ir dzīve Somālilendā ziemeļos. Bet tas gan ir visai relatīvi.

Somālijā gan kopš 1998. gada ir vēl arī autonomais apgabals - Somālijas-Puntlandes valsts. Tā gan necenšas iegūt starptautisku atzīšanu de iure.

Somālijas Republikas moderno vēsturi jāsāk ar 1991. gadu un ar Somālijas pilsoņu karu, kurš faktiski vēl joprojām nav noslēdzies. Pēc Lielbritānijas un Itālijas koloniālās pārvaldes beigām 60. gados visa Somālijas teritorija tika apvienota un vēlāk nonāca vardarbīgā autoritārā prezidenta Mohameda Siada Barres sociālistiskās militārās diktatūras pārvaldē.

Valstī ir virkne klanu, kuri tradicionāli ir savā starpā naidojušies. Barres pēdējie valdīšanas gadi beidzās ar centieniem tos vēl papildus savstarpēji sanaidot un genocīdam pielīdzināmu vardarbību pret nepakļāvīgajiem klaniem. Un šeit ir runa par 200 tūkstošu cilvēku nogalināšanu.

Pilsoņu karš izraisīja ne tikai Somālilendas atšķelšanos, bet arī faktisku centrālās valdības neesamību Somālijā 1990. gados, kad tā arī ieguva apzīmējumu “failed state” jeb “neizdevusies valsts”. ANO centieni mazināt cilvēktiesību pārkāpumus un briestošo badu laika posmā starp 1992. un 1995. gadu beidzās ar zaudējumiem.

Runa ir par bēdīgi slaveno Kauju pie Mogadīšu 1993. gada oktobrī, kur ASV jūras kājinieki mēģināja nolaupīt vienu no klanu līderiem. Misijas rezultātā 19 ASV karavīr, un pa vienam malaiziešu un pakistāniešu karavīram gāja bojā un vairāk nekā 80 karavīri tika ievainoti. Somālijas pusē gan bija vairāk trīs simti kritušo un vairāk kā astoņi simti ievainoto. Šī neveiksme tiek uzskatīta ne tikai par al-kaida grupējuma uzvaru sākumu.

Faktiski jau Somālijas pilsoņu karš nav beidzies un trīsdesmit gadu laikā ir prasījis apmēram pusmiljonu dzīvību. Klanu cīņas vēl joprojām turpinās un ir teritorijas, kurās Somālijas valdība nespēj pilnvērtīgi ieviest valstisku pārvaldi un kontroli bez ārvalstu palīdzības, tostarp finansiālās. Un šeit, piemēram, runa ir arī par Somālilendu.

Arī Somālijas valsts ekonomikā valdības vadība ir neliela un tā pamatā ir tā sauktā “neformālā ekonomika”. Ar nodokļu iekasēšanu valdībai nesokas, tādēļ arī visa pieejamā statistika par šo valsti ir grūti atrodama un ir bieži apšaubāma.

No politiskā viedokļa Somāliju "Freedom House" raksturo kā nebrīvu valsti, nespējīgu sarīkot nacionāla mēroga vēlēšanas un attiecīgi arī ar ļoti zemiem politisko un pilsonisko brīvību rādītājiem.

Somālilenda savukārt tiek raksturota kā daļēji brīva valsts, jo politisko un pilsonisko brīvību rādītāji ir apmēram sešas reizes labāki nekā Somālijā. Demokrātiskas vēlēšanas ir notikušas regulāri, lai arī pēdējos gados sāk parādīties arī izaicinājumi, piemēram, tas, ka pēdējā parlamenta vēlēšanas notika vien 2005. gadā. Mazākumā esošo klanu iespējas piedalīties politiskajā procesā tiek arvien biežāk ierobežotas. Bet atkal jau – salīdzinot arī Somāliju – šis ir kvalitatīvi daudz labāks rādītājs.

Runājot par vēlēšanām – pagājušā gada nogalē Somālijā būtu jānotiek parlamenta izvēlēšanas procesam, bet tagad, februāra sākumā jānotiek arī prezidenta vēlēšanām. Par šo vēlēšanu visai lielo absurdumu stāsta bijušais ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Somālijā Maikls Kītings.

Bet lai cik problemātiska būtu Somālijas Somālilendas politiskā un ekonomiskā ikdiena, ir arī kādi neparasti un interesanti fakti. 

Somālilendā atrodami unikāli alu zīmējumi. Proti, " Laas Geel" ir alu veidojumi netālu no Somālilendas galvaspilsētas Hargeisas, kuros ir atrodami vieni no senākajiem zināmajiem alu zīmējumiem Āfrikā. Tiek rēķināts, ka tie varētu būt no vēlīnā akmens laikmeta (neolīta perioda) un pat vairāk nekā 20 tūkstošus gadus veci. Atklāja gan tos tikai 2002. gadā. Gleznojumos ir attēloti liellopi ceremoniālos tērpos, pieradināts suns, žirafes un cilvēki.

Savukārt Somālijā dzīvo 20 procenti visas Āfrikas kamieļu. Tiek rēķināts, ka pasaulē ir 35 miljoni kamieļu un septiņi miljoni no tiem dzīvo tieši Somālijā. Turklāt tie arī esot visbrangākie visā kontinentā, pieaudzis kamielis sver ap 800 kilogramiem.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.