Dodamies uz Svatini Āfrikas kontinenta dienvidos. Svatini Karaliste līdz 2018. gadam bija zināma kā Svazilenda un ir viena no pašām mazākajām Āfrikas valstīm. Tā ir otrā mazākā Āfrikas kontinentā un kopš 1968. gada ir neatkarīga no Lielbritānijas. Tā ir kaimiņvalsts Dienvidāfrikas Republikai, kuru aplūkojām vairāk nekā pirms gada vienā no mūsu pirmajiem raidījumiem.

Starp citu, valsts nosaukums nāk no 19. gadsimta karaļa Msvati II vārda. Viņš bija tas, kurš paplašināja un apvienoja valsts teritoriju. Un vietējie iedzīvotāji tāpat vienmēr bija lietojuši šo nosaukumu.

Svatini dzīvo apmēra 1 miljons 100 tūkstoši iedzīvotāju. Un vairāk nekā 27 procenti valsts pieaugušo iedzīvotāju ir HIV/AIDS pozitīvi. Šis fakts  padara Svatini par valsti, kuru šī slimība pasaulē ir skārusi visvairāk. Vairāk nekā 200 000 tūkstošu cilvēki ir slimi. Ņemot vērā šo bēdīgo statistiku, kombinācijā ar bezdarbu un dažādām dabas katastrofām, kā arī nabadzību un augsto dzimstību, rezultātā vidējais cilvēka vecums valstī ir nepilni 24 gadi, bet dzīves ilgums ir tikai apmēram 58 gadi.

Darbaspēka emigrācija vēl vairāk ir pastiprinājusi to, ka Svatini 34 procenti valsts iedzīvotāju ir bērni. Proti, trešā daļa valsts iedzīvotāju ir bērni līdz 14 gadu vecumam. Un vēl trešdaļa ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Jāsaka gan, ka dzimstības ziņā šī valsts nemaz nav līderpozīcijās Āfrikā. Arī mirstības rādītāju ziņā valsts skaitās tikai 35. vietā pasaulē. Bet pirmajās divās vietās – diemžēl Lietuva un Latvija. 

Arī Svatini pagājušajā gadā saskārās ar Covid-19 pandēmiju. Lai arī valdība ļoti ātri ieviesa dažādus ierobežojumus, izkristalizējās kāda grupa Svatini iedzīvotāju, kura šajā laikā, iespējams, cieta visvairāk. Proti – sievietes, daudzas no viņām ir mājražotājas un vienkārši zaudēja ienākumus. 

Par to, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi gan cīņu ar HIV un AIDS, gan Svatini sievietes un valsts ekonomiku kopumā, stāsta organizācijas "Gone Rural" dibinātāja un vadītāja Dženija Torna, kura jau kopš 70. gadiem Svazilendā un tagad Svatini cenšas iedrošināt sievietes, mudinot tās ražot dažādus suvenīrus un mākslas priekšmetus. Dženijas Tornas vadītā organizācija "SWIFT" arī apvieno vairāk nekā piecus tūkstošus mājražotāju un mazo uzņēmumu.

Svatini ir ne tikai fiziski Dienvidāfrikas Republikas “ieskauta”, bet arī ekonomiski “ieskauta”. Divas trešdaļas eksporta un trīs ceturtdaļas importa it ar Dienvidāfrikas Republiku. Svatini valūta ir piesaistīta Dienvidāfrikas dolāram, un puse no valsts ienākumiem ir atkarīgi no Dienvidāfrikas Muitas savienības muitas ieņēmumiem. Ārvalstu palīdzība, protams, arī ir daļa no valdības ieņēmumiem.

Lielākie ieņēmumi valstī ir no cukura un bezalkoholisko dzērienu koncentrātu ražošanas. Bet būtiskākie izrakteņi valsts eksporta nodrošināšanai ir azbests un dimants. Bet neskatoties uz to, Svatini ir ap 28 procentiem bezdarbnieku. Augsnes noplicināšana, sausums un plūdi ir lielākās problēmas lauksaimniecības sektoram. Arī kalnrūpniecība iet mazumā, jo bieži trūkst arī darbaspēka. Ogļu, zelta, dimantu un akmeņlauztuvju raktuves ir mazas un kopš 2014. gada nav arī vairs dzelzs rūdas ieguves.

Bet, ja paskatāmies Svatini politiku, pirmā lieta, ko pamanām, ir – karalis. Valsts ir absolūtā monarhija, un karalis lemj pār visu. Un karalis Msvati Trešais ir pie varas kopš 1986. gada aprīļa. Un karalis, protams, kā absolūtajā monarhijā pieklājas, apstiprina sev, t.i. valstij premjerministru, virkni parlamenta deputātu un arī tiesas sistēmas pārstāvjus. Droši vien arī ceturtās varas pārstāvjus – žurnālistus.

Politiskās partijas valstī eksistē, bet līdz galam nav skaidrs, uz kāda juridiskā pamata un ar kādām tiesībām. Proti, 2005. gada konstitūcija ar tās labojumiem 2006. gadā vienlaicīgi gan neaizliedz, gan arī neatzīst politisko partiju eksistenci. Pat pēc gadu desmitiem ilgiem aicinājumiem, karalis demokratizāciju valstī nav atzinis.

Starp citu, karalis, iespējams, ka nav nemaz tik absolūts - saskaņā ar tradīciju karalis darbojas kopā ar savu māti, kas pazīstama kā Indlovukazi (Viņa jeb Zilonis), kamēr karalis tiek saukts par Ingwenyama (Lauva). Karaliene-Māte ir ar zināmu interesantu ietekmi. Piemēram, tieši viņa izvēlējās pirmās divas karaļa Msvati III sievas. Tagad gan viņam tādas ir jau 15.

Uzskata, ka daļu no šīm sievietēm viņš ir nolaupījis, lai apprecētu. Valsts cilvēktiesību rādītāji ir visnotaļ katastrofāli. Karaļa absolūtā vara izpaužas ne tikai attiecībā uz politiskās sistēmas pārvaldi, bet arī visām no tā izrietošajām sekām – politisko oponentu un disidentu, tostarp bērnu darbaspēka izmantošanas kritiķu vajāšanu.

Interesanti, ka karaļa Msvati III tēvs ir visilgāk valdījušais karalis pasaules vēsturē. Karalis Sobhuza II valdīja no 1899. gada līdz 1982. gadam. Valdīja viņš 82 gadus un 254 dienas. Par karali viņš kļuva četru mēnešu vecumā.

 

 

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.