Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz kādu salu valsti, kas atrodas Klusā okeāna dienvidos. Dodamies uz Vanuatu jeb Vanuatu Republiku.

Šis arhipelāgs sastāv no 83 mazām salām, no kurām aptuveni 65 ir apdzīvotas. Un starp citu, lai gan Vanuatu noteikti nav bagātākā valsts pasaulē, tā noteikti ir bagātākā smaidu ziņā. Jo saskaņā ar „Happy Planet Index”, Vanuatu ir ierindota starp četrām laimīgākajām valstīm pasaulē un laimīgākajām ārpus Amerikas. Reitingā ir ņemts vērā paredzamais dzīves ilgums, nevienlīdzības, labklājības un ekoloģiskā pēdas līmenis.

Kas vēl ir interesanti, Vanuatu ir vairāk nekā 130 vietējās okeāna valodas un trīs oficiālās valodas. Lielākā daļa cilvēku runā aizraujošā „pidgin” angļu valodā, ko sauc parbBislama. Kam seko angļu valoda un, visbeidzot, franču valoda. Vanuatu ir arī viena no 45 pasaules valstīm, kur puse iedzīvotāju runā angliski.

Mazāk zināms, bet šī ir valsts, kas praktizējusi kanibālismu. Pēdējā reģistrētā nogalināšana Vanuatu notika 1969. gadā. Lai gan kanibālisms vairs netiek praktizēts, ierastās gatavošanas prasmes joprojām tiek nodotas paaudzēs. Informācija liecina, ka gatavošanas laiks cilvēkam ir 3 līdz 5 stundas. Un salā vēl aizvien ir saglabājusies vecā kanibālsma krāsns.

Valsts ir likusi pamatu arī gumijlēkšanas sportam. Vasarsvētkos vietējie iedzīvotāji ceļ 20-30 metrus augstus torņus, un ciemata iedzīvotāji veic rituālu, kas pazīstams ar nosaukumu „Nanggol” - viņi piestiprina vīnogulājus pie potītēm un lec no torņa.

Vanuatu pat ir pieprasījusi honorārus no starptautiskajiem uzņēmumiem par šīs tradīciju zādzību. Sākot ar 2020. gadu, šis jautājums tagad ir iekļauts Vanuatu likumos ar likumprojektu, lai aizsargātu Vanuatu tradicionālās zināšanas, nepārprotami pieminot Nagoļa lēcienu Vasarsvētku dienvidos un tā “līdzību” ar gumijlēkšanu.

Stāstot par mūsdienu valsts politiku, ir jāsaka, ka Vanuatu pastāv daudzpartiju sistēma. Desmitgadēs pēc neatkarības iegūšanas uz angliski orientētā Vanua'aku partija un uz franču orientētā Mēreno partiju savienība sadrumstalojās daudzās mazākās partijās, kuras nosaka personības politika, nevis ideoloģija.

Savukārt, politiskās kultūras pamatā ir klientelisms – deputātiem ir piešķirta nauda, ko tērēt saviem vēlētājiem, un vēlētāji kandidātus vērtē galvenokārt pēc viņu spējas piesaistīt resursus savās kopienās, nevis pēc nacionālās politikas pozīcijām. Tāpat parlamentā ir ļoti maz sieviešu deputātu, kas ir skaidrojams ar sieviešu lomu sabiedrībā. Līdz šim valsts parlamentā ir bijušas tikai sešas sievietes, kopš tā pirms 42 gadiem ieguva neatkarību.

Lai gan kukuļošana Vanuatu ikdienas dzīvē nav izplatīta, tās politiskā sistēma tiek plaši uztverta kā ārkārtīgi korumpēta. Tomēr no 2018. gada Vanuatu ieviesa jaunus tiesību aktus, lai uzlabotu piekļuvi informācijai, paverot valdībai lielāku atbildību un pilsoņu līdzdalību. Šīs izmaiņas ir uzlabojušas Vanuatu vietu Korupcijas uztveres indeksā.

Vanuatu ekonomikas pamatā ir maza mēroga lauksaimniecība, kas nodrošina iztiku aptuveni divām trešdaļām iedzīvotāju, sākot no naturālās lauksaimniecības līdz kokosriekstu un citu labības kultūru sīksaimniecībām. Kopra ir neapšaubāmi vissvarīgākā naudas kultūra, kas veido vairāk nekā 35% no Vanuatu eksporta, kam seko kokmateriāli, liellopu gaļa un kakao.

Makšķerēšana, ārzonas finanšu pakalpojumi un tūrisms ar vairāk nekā 330 tūkstošiem apmeklētāju ir papildus ekonomikas balsti. Lai gan jāsaka, ka valsts tūrisms ir piedzīvojis grūtības pēc tam, kad Efate, visapdzīvotāko un tūristu iecienītāko salu, 2015. gadā nopostīja tropiskais ciklons. Runājot par dabas katastrofām, Vanuatu ir viena no visbīstamākajām valstīm pasaulē. Valsts atrodas virs „uguns gredzena”, kas ir ceļš gar Kluso okeānu, kuram ir liela iespēja piedzīvot zemestrīces, vētras, plūdus, sausumu un jūras līmeņa paaugstināšanos.

Pastāvīgās infrastruktūras grūtības Portvilas Bauerfīldas lidostā ir izraisījušas gaisa satiksmes traucējumus, vēl vairāk apgrūtinot tūristu piesaisti. Austrālija un Jaunzēlande ir galvenie tūristu un ārvalstu palīdzības avoti.

Ekonomisko attīstību kavē atkarība no salīdzinoši neliela preču eksporta, neaizsargātība pret dabas katastrofām un lielie attālumi no galvenajiem tirgiem un starp salām. Reaģējot uz ārvalstu bažām, valdība ir solījusi stingrāk regulēt tās ārzonu finanšu centra darbību.

Vanuatu ir slavena ar tās zelta pasu sistēmu, kuru Eiropas Komisija ir ierosinājusi apturēt, jo pastāv bažas par Klusā okeāna valsts pretrunīgo shēmu. Zelta pašu sistēma paredz pilsonību pēc ieguldījuma programmas, kura atļauj ārvalstu pilsoņiem iegādāties Vanuatu pilsonību par 123 tūkstošiem eiro, pats process parasti ilgst nedaudz vairāk nekā mēnesi.

Vanuatu ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, un pēc Pasaules Bankas datiem IKP uz vienu iedzīvotāju ir 2600 eiro, kas ir 11 reizes mazāks nekā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju. Pasu pārdošana ir lielākais Vanuatu valdības ieņēmumu avots, tā veido 42% no visiem valdības ieņēmumiem.

Vanuatu ekonomiku analizē Karību reģiona advokāte un ekonomiste Marla Dukharana.