Raidījumā Diplomātiskās pusdienas aplūkosim kādu ļoti slavenu un populāru valsti. Diemžēl gan pēdējos septiņdesmit piecos gados tā ir pazīstama ar visai bēdīgiem iemesliem. Ja šim raidījumam būtu nosaukums, tas būtu “Valsts no traģiskuma uz traģikomiskumu”. Runa ir par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku jeb plaši pazīstamu kā Ziemeļkoreju.

Par brāļu valsti Dienvidkoreju jeb Korejas Republiku stāstījām 2020. gada aprīlī, gandrīz pirms trim gadiem. Un to raidījumu mēs aicinātu noklausīties arhīvā ne tikai lai atsvaidzinātu atmiņu, bet arī tādēļ ka abi raidījumi tāpat kā abas valstis ir savstarpēji papildinoši. Ja būtu iespēja, mēs droši vien uztaisītu vienu 30 minūšu raidījumu par vienotu Koreju, jo tik traģisks ir šis stāsts.

Ja sākot stāstīt par Dienvidkoreju, saucām dažādu pasaulē populāru kompāniju nosaukumus, lai radītu pareizās asociācijas, tad Ziemeļkorejas brendi jeb zīmoli, laikam ir valdītāju Kimu dinastija un kodolieroču izmēģinājumi.

Tieši Kimu politiskās vardarbības dēļpret pašu valsts iedzīvotājiem un arī nepārtraukto draudu Dienvidkorejai, Japānai un ASV dēļ, mēs zinām šo valsti vairāk nekā citas. Daudz kas ir kariķēts un daudz kas ir piedomāts par Kimu un Ziemeļkorejas valsts uzvedību, protams, bet traģikomiskums diemžēl varētu būt tās mūsdienu galvenais raksturojošais elements.

Kimi, kuri ir valdījuši Ziemeļkorejā, ir trīs – Kims Irsens, kurš valdīja no valsts izveidošanas 1948. gadā līdz savai nāvei 1994. gadā. Otrs bija viņa dēls Kims Čenirs, kurš valdīja oficiāli līdz 2011. gadam. Sāka gan viņš jau sava tēva pēdējos dzīves gados. Un visbeidzot runa ir par šā brīža diktatoru – Kimu Čoninu (Čenuns). Varētu mierīgi šo saukt par Kimu Trešo. Jo mēdz jokot, ka ziemeļkorejiešu vadītāji tik spēcīgi cenšas ieviest komunismu, ka nejauši atgriezās pie monarhijas.

Šobrīd tiek runāts par Kimu dinastijas valdīšanu Ziemeļkorejā. Sevišķi kontekstā ar šobrīd valdošā Kima meitas Džu Ai visnotaļ biežo parādīšanos līdzās savam tēvam. Tas liek domāt, ka varas mantošana notiks arī trešo reizi. Patiesībā vēl vairāk – tā saucamā “Pektu kalna asinslīnija” sāk iegūt monarhistiskas aprises arvien vairāk, jo Kimi sāk sevi asociēt ar visas Korejas vēsturē tik būtisko leģendāro un mītisko Dan Gunu, kuru uzskata par Korejas valsts dibinātāju 2333. gadā pirms mūsu ēras.

Ziemeļkorejas traģiskā izelšanās lielā mērā ir saistīta ar kaimiņvalstu centieniem kontrolēt visu Korejas pussalu. Japāņu uzvara pār Krievijas impēriju 1905. gadā rezultējās Korejas nonākšanā Japānas valdīšanā un vēlākā pilnīgā aneksijā 1910. gadā. Pēc Japānas sakāves 1945. gadā, Korejas pussala tika sadalīta starp PSRS un ASV līdz ar slaveno 38. paralēli.

Un Krievija, protams, savu ietekmi atguva kā PSRS, uzspiežot Korejas ziemeļu daļai komunisma ideoloģiju, kamēr ASV lika Korejas dienvidu daļai attīstīties kapitālisma ceļā. Vēl vairāk – PSRS un Ķīna mudināja un atbalstīja Ziemeļkorejas uzbrukumu Dienvidkorejai 1950. gadā, kas pārvērtās par trīs gadus ilgušu karu ar gandrīz 3 miljoniem bojāgājušo un relatīvi mikroskopiskām teritoriālajām izmaiņām.

Izmaiņas bija ģeopolitiski būtiskas. Kara rezultātā līdz ar 38. paralēli tika izveidota demilitarizētā zona. Agrākā demarkācijas līnija ar gadiem kļuva par faktisku valstu robežu un vienas tautas sadalījuma simbolu. Abas puses kādu dienu cer apvienot abas puses, bet neviena negrasās atteikties no savas sistēmas un uzskatu pareizības. Šobrīd 250 km garās robežas šķērsošana ir iespējama tikai vienā punktā. Tas arī 4 km platajā demilitarizētajā zonā ir arī vieta, kur karavīri stāv vistuvāk viens otram.

Šis gan nemaina situāciju, ka ir atklāti četri tuneļi un tiek rēķināts, ka vārētu būt ap 20 vēl citiem, kurus Ziemeļkoreja ir rakusi zem demilitarizētās zonas, lai varētu iesūtīt karavīrus Dienvidkorejas teritorijā. Korejas demilitarizētajā zonā var atrast gan prettanku barjeras - sienas, gan mīnu lauku, gan elektriskos žogus un dzeloņdrātis. Respektīvi, jebko, kas atturētu vai vismaz aizturētu kājinieku un sauszemes tehniku veikt robežas pārkāpšanu jauna kara gadījumā.  

Ziemeļkorejas valsts režīma pamatā gan bez propagandas, valsts slēgšanas, koncentrācijas nometnēm, kopumā ir raksturīga ļoti spēcīga valsts militarizācija un korupcija. Ziemeļkoreja ir starp piecām sešām pasaulē korumpētākajām valstīm. Par to, kāda ir korupcijas funkcionālā nozīme nedemokrātiskos režīmos mēs šoreiz vaicājām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenajai inspektorei Sintijai Helvigai-Eihvaldei.