Notikumus pasaulē komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un LU asoc.prof. Toms Rostoks.

19. augusts bija vienpadsmitā diena, kopš Baltkrievijā turpinās protesti pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu. Kā atzīmē daudzi novērotāji, šobrīd starp varu un pārmaiņas pieprasošo sabiedrības daļu iestājies zināms spēka līdzsvars, un ja dažās iepriekšējās dienās šķita, ka režīms zaudē pozīcijas, tad vakardiena vedina domāt, ka vadonis Lukašenko mēģina pāriet pretuzbrukumā. Iepriekšējās dienās spēka struktūru pārstāvji praktiski netraucēja protestu norisi un no ieslodzījuma tika atbrīvoti vairums iepriekšējā protesta periodā aizturēto, savukārt vakar pie Minskas Traktoru rūpnīcas specvienības OMON kaujinieki izklīdināja streikojošo strādnieku mītiņu, miliči neielaida darbavietā streikojošos Jankas Kupalas Nacionālā akadēmiskā teātra un Baltkrievijas teleradiokompānijas darbiniekus. Valsts televīzija turpina pārraidīt režīmam lojālu saturu, un, kā apgalvo streikojošie žurnālisti, viņu vietā stājušies no Krievijas ieradušies līgumdarbinieki. Turpinās streiki daudzos uzņēmumos, tai skaitā tādos starptautiski zināmos lielražotājos kā autobūves uzņēmums BelAZ, ķimikāliju un minerālmēslu rūpnīcas Grodno Azot un Belarusjkaļij, Minskas Traktoru rūpnīca u.c. Pastāvīgi parādās informācija, ka uzņēmumu vadība mēģina iebiedēt strādājošos un daļa no viņiem turpina darbu, savukārt citur tiek nodarbināti streiklauži no pensionēto darbinieku vidus.

14. augustā Lietuvā patvērumu radusī opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska paziņoja, ka tiek veidota Koordinācijas padome varas nodošanas nodrošināšanai. 18. augustā notika jauntapušās organizācijas pirmā preses konference Minskā. Tajā tika uzsvērts, ka padomes mērķis nekādā ziņā nav varas pārņemšana un, attiecīgi, kādas izmaiņas Baltkrievijas konstitucionālajā iekārtā vai ārpolitiskajā orientācijā, bet gan tikai un vienīgi esošās krīzes atrisināšana dialoga ceļā. Vakar Koordinācijas padome ievēlēja prezidiju, kurā, starp citiem, ietilpst rakstniece, Nobela prēmijas laureāte Svetlana Aļeksijeviča, bijušais kultūras ministrs un diplomāts Pavels Latuško, Minskas Traktoru rūpnīcas pārstāvis Sergejs Dipļevskis,  nereģistrētā prezidenta kandidāta Viktora Babariko priekšvēlēšanu štāba koordinatore Marija Koļesņikova. Tika publiskota prasību programma: politisko vajāšanu pārtraukšana, politieslodzīto atbrīvošana, šādās vajāšanās vainīgo sodīšana un atkārtotas prezidenta vēlēšanas ar mainītu vēlēšanu komisiju sastāvu un ārvalstu novērotājiem. Savukārt prezidents Lukašenko, pēc visa spriežot, jebkādu varas nodošanu nepieļauj. Publiskotajos fragmentos no vakardienas Valsts drošības padomes sanāksmes vadonis spilgtos izteikumos raksturoja opozīciju kā valsts grāvējus, pie tam citējot kādu tīmeklī cirkulējošu „Opozīcijas štāba programmu”, kura itin kā paredz visu iespējamo saišu saraušanu ar Krieviju, krievu valodas izskaušanu un Baltkrievijas pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO.

Džo Baidens – beidzot kandidāts

18. augusts bija nozīmīga diena 77 gadus vecā amerikāņu politiķa Džozefa Baidena mūžā. Demokrātu partijas nacionālais konvents, kas no 17. līdz 20. augustam risinās Milvoki pilsētā, lielākoties gan tiešsaistes režīmā, oficiāli nominēja viņu kā partijas kandidātu nākamajās prezidenta vēlēšanās. Šī nominācija ir savdabīgs rekords, jo Baidens ir kandidāts, kura nonākšanu Savienoto Valstu varas pirmajā ešelonā un nominēšanu šķir gandrīz pusgadsimts. 1973. gadā tobrīd trīsdesmitgadīgais jurists kļuva par senatoru no Delavēras štata un kopš tā laika nemainīgi darbojās Savienoto Valstu likumdošanas augstākajā institūcijā līdz 2009. gadam, kad kļuva par viceprezidentu Baraka Obamas valdībā. Pirmoreiz savu kandidatūru valsts vadītāja amatam pieteica 1988. gadā, toreiz Demokrātiskās partijas kandidātu sacīkstē uzvarēja Maikls Dukakis, kurš, savukārt, vēlēšanās zaudēja Džordžam Bušam vecākajam. Baidena nākamajā mēģinājumā 2008. gadā viņu pārspēja Baraks Obama, savukārt 2016. gada vēlēšanās viņš nekandidēja. Tagad nu Džozefs Baidens beidzot ir demokrātu kandidāts izšķirošajai cīņai pret esošo prezidentu Donaldu Trampu, un viņa kampaņas pamatpatoss ir – savest kārtībā to, ko šobrīd valdošais līderis pamanījies „salaist dēlī”. Pirmām kārtām runa ir par ārpolitiku, kur Trampa nekonsekvence un ārišķīgie gājieni pabojājuši attiecības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem un sašķobījuši Savienoto Valstu reputāciju draugu un nedraugu acīs. Kā, uzrunājot konventu, izteicās bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs: „Amerika ir pelnījusi prezidentu, kuru ciena, nevis izsmej.” 

Sagatavoja Eduards Liniņš.