Demokrātiem plūcot laurus Džordžijas štata senatoru vēlēšanu otrajā kārtā, Baidens ticis pie pilnās lozes - demokrāti tuvākos divus gadus kontrolēs gan Balto namo, gan abas Kongresa palātas.

Kongresam balsojot par Baidena apstiprināšanu ASV prezidenta amatā, Trampa atbalstītāji iebrūk Kapitolijā.

Notikumus vērtē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors TV3 žurnālists Edijs Bošs, "German Marshall Fund of the United States" vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un žurnālists bijušais "Amerikas Balss" latviešu redakcijas vadītājs Knuts Ozols.

Amerikas Savienoto Valstu likumdevēji ir atgriezušies savās darba vietās Kapitolijā un pabeiguši prezidenta vēlēšanu apstiprināšanas procedūru, atzīstot Džo Baidenu par Savienoto Valstu 46. prezidentu. Tāda ir galvenā šībrīža ziņa Amerikai un, nepārspīlējot, pasaulei.

Nelaime tā, ka šai ziņai vajadzēja aplidot pasauli vismaz 12 stundas iepriekš. Parasti likumdevēju apstiprinājums pavalstu elektoru kolēģijas balsojumam aizņem apmēram pusstundu, un tikai dažās reizes vēsturē ir ievilcies ilgāk, jo abas Kongresa palātas ir uzsākušas debates par kādu no iesniegtajiem protestiem. Šāds novilcinājums notika arī šoreiz, taču tam sekoja gluži negaidīts pavērsiens. Nepārvēlētā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, lielā skaitā ieradušies pie Kapitolija, ielauzās ēkā. Kapitolija policija un citi dienesti izrādījās nesagatavoti – policistu bija acīmredzami par maz, tiem trūka vajadzīgo instrukciju un koordinācijas. Vairākas stundas iebrucēji saimniekoja ēkā, iekļuva Senāta sēžu telpā, savukārt pie Pārstāvju palātas durvīm viņus aizturēja apsardze, aizbarikādējot durvis un draudot lietot ieročus. Tikai pēc vairākām stundām ēka tika atbrīvota no nelūgtajiem viesiem un sakārtota tiktāl, lai likumdevēji varētu atgriezties un pabeigt procesu.

Kā, atsākot pārtraukto sesiju, deklarēja Senāta Republikāņu frakcijas vadītājs Mičs Makkonnels: “Amerikas Savienoto Valstu Senāts nav iebiedējams. Bandītu pūlis vai draudi mūs neizraidīs šīs zāles. Mēs nepadosimies nelikumībām vai iebiedēšanai. [..] Mēs izpildīsim pienākumu pret savu tautu saskaņā ar Konstitūciju. [..] Nemiernieki tikai pierāda, cik ļoti svarīgs mūsu republikai ir šis mūsu uzdevums. Mūsu valsts pamatā ir tieši tas, ka Amerikas tauta brīvā izvēle ir tā, kas veido mūsu varu un nosaka mūsu nācijas likteni. Ne bailes, ne spēks, bet gan mierīgi pausta sabiedrības griba.”

Daudz skarbāks un tiešāks pagājušā vakara notikumu vērtējumā bija Senāta Demokrātu frakcijas vadītājs Čaks Šumers: “Šis ir kaunas traips mūsu valstij, kas nebūs tik viegli nomazgājams. Pēdējais baisais, neizdzēšamais mantojums, kuru mums atstāj ASV četrdesmit piektais, neapšaubāmi visu laiku sliktākais prezidents. [..]6. janvāris paliks viena no tumšākajām dienām Amerikas nesenajā vēsturē – pēdējais brīdinājums mūsu nācijai, kādas sekas ir, ja prezidenta amatā ir demagogs, ja ir ļaudis, kuri viņu atbalsta, pārņemti mediji, kuri izkladzina viņa melus, un cilvēki, kuri viņam seko, kad viņš grūž Ameriku pretim bezdibeņa malai.”

Sagatavoja Eduards Liniņš.