Aizvadīta nedēļa ir bijusi spriedzes pilna. Vairums ziņu ir saistīstas ar Ukrainu, Krieviju un citu valstu reakciju uz notiekošo. Notikumus komentē Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas Inese Vaidere un Dace Melbārde.
Ukrainas bruņoto spēku karavīrs pie blindāžas uz sniegotu lauku fona – šādu ilustrāciju Eiropas Parlamenta mājas lapas veidotāji izvēlējušies materiālam par pašreiz Strasbūrā notiekošo parlamenta plenārsesiju. Krievija turpina lēnām, bet nepārtraukti palielināt savu militāro kontingentu Ukrainas robežu tuvumā, un jautājums par plašas karadarbības iespējamību Eiropas Savienības robežu tiešā tuvumā neizbēgami nosaka noskaņojumu vienotās Eiropas likumdevēju forumā.
Kaut, protams, parlaments savā plenārsesijā lemj arī daudzus citus darbakārtības jautājumus: par Eiropas Savienības nozīmīgāko lomu vēža saslimstības apkarošanā, stingrāku rotaļlietu drošības kontroli, vienotu stratēģiju jūras piekrastes izmantošanā atjaunoto energoresursu ražošanai, strādājošo aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām, u.t.t.
Savu darbu pirmdien, 14. februārī, parlamentārieši uzsāka, atzīmējot divdesmito gadadienu kopš pirmo eiro banknošu un monētu laišanas apgrozībā un turpināja ar Eiropas Centrālās bankas gada pārskata ziņojumu, klātesot bankas prezidentei Kristīnei Lagardai un atbildīgajam Eiropas Komisijas izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim.
Krievijas agresija pret Ukrainu ir dienaskārtībā šodien, 16. februārī, kad par šo jautājumu uzstāsies augstais komisārs ārējās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels ar sekojošām plašām debatēm. Jauna rezolūcija par Ukrainu gan nav paredzēta, ciktāl stāvoklis šai ziņā ļoti strauji mainās. Tāpat Eiropas Savienības politika attieksmē pret Krieviju noteikti tiks nozīmīgi skarta debatēs vēlāk šovakar, apspriežot parlamenta Ārlietu komitejas sagatavoto ziņojumu par Eiropas vienotās ārpolitikas īstenošanu, kā arī Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas ziņojumu par kopīgo drošības un aizsardzības politiku.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*
* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
TāKā SorosMēdiji melo neko daudz sliktāk par citiem~ putinRupōriem, tik- daudz smalkāk, pieljauju ka tā armij pie Ukrain robežs varBūt~ izdomājums jeb kārtējā t.s. sazvērTeōrij, lai teixim~ kliedētu sašutum par tautu nošpricēšan- abi mēdiji sadarbojās tpk abi ljaunumi, ticēdam ka cīnās par taisnīb. Prōtams- katrs par savējo bet- pret Patiesīb, t.i. cilvēcīg. Vai mohn Krievijā pie Ukrain robežs salīduš par krieviem maskējušies Nātō diversanti, lai ieietu Ukrainā nomestiem strokjiem, paceltiem baltiem karogiem, tad nomestu krievMundierus, sak- mēs Nātō apčakarēj krievus, tagad būsim kopā! Ja tie būtu kriev- sen tak bij jāiebrūk, ap vēlākais vismaz ~ ZvaigznDienu jeb pravoslāv ZiemSvētkiem. ItālMafij tieš tā darij- mēdza iebrukt & apšaut liekos tieš pie PriecīgZiemSvētGalda. Šitā velkot garumā var visu karu pačakarēt. Uzbrukumi jādar ātri- tpk kā vakcinācij, lai panāktu aptveri. Jāsadodās ar visām zvaigznēm rokās, jaiet ar ukrainiem piketēt pie Nātō & Kriev vēstniecībām- lai tak kādi no šiem nāk talkā padzīt diversantus laiKasTieBūdami.
Ja tie izrādītos kriev- kam šiem vajg vēl sīkzemes, ja sava Krievij liela & smuka diezgan?
Kāpēc putinam mānīties vispār? Šas var panjemt kad & ko grib. Kā teic PljāpValdiņš no kaiminKvartāla- „krievi sen parakušies zem Latvijs ar milzu pazemes lidlaukiem!” Tur mājīgāk nekā drēgnajā virsZemes Baltijā. Krievs dokFilmā teic: «Надо бомбить Америку и всë будет хорошо!» = «Vajg bumbot Amēriku un- viss būs fein!»- lūk recepte vienkārša kā darīt pasauli Labāku, krievs varēt ātr to izmēzt Tīru & Gaišu. Bet šam tīk intresantāk- kā kačs spēlējās ar nokjertu peli, tā ar- lai Nātō ļaunums padzīvo līdzās, drusk pacienīsim arī to.
Klau- Eirōrasti šo aplenkumu dēvē tikai par «Ukrainas Konfliktu» - eifēmiskāk. Mohn arī holokausc jāpārdēvē par «Ēbreju Konfliktu» -nu, pret hitleru tie sprēgāj. Beigsim te vislaik demonizēt & diskriminēt hitleru & putinu- viš ir tāds pac kā mēs un tikai vēlās Godīgu Sarunu - «честный разговор». Varam reiz saņemties apsēst pie gāld & nemelot kremlim.
JaNu krieviem kāda skrobe tad tikai- ka neņemam šos iekš Nātō, jo snobi esam. Kā armijā par snobiem teic man seržanc Horužijs: «Потому, что у нас люди, а у вас- фидарасы!»- „Tāpēc ka pie mums ir cilvēki, bet pie jums (~Baltijā)- EirōRasti!” Neatceros kurš tas kriev-intligenc LTV-1 «Labvakarā», lai G.Grūbe palīdz atcerēties~ raxtniex publicisc vtml, jau sen- mēs vēl nebij Nātō, teic (krievisk)~ „Krievijai ir jāstājas Nātō, bet pirmajiem- vispirms iestāsimies mēs un tad uzņemsim arī jūs- Pribaltiku.” Mohn tā ar darām- uz brīdi formāl izejam no Nātō, lai iestājas Krievij un tad atkal- visi kopā Brālīgā Natō Saimē. Baltiju vispirms bet Rīgu- tik vēl pēc kāda gada, lai tas sorosītMidzens padreb bailēs- ka Latvij neiebrūk Rīgā, lai nožēlō grēkus. Tad arī amerkāns pieņemsies prātā & labsirdībā, nevajadzēs šos bumbot vairs.
Tomēr- šas viss, ieskaitot 2.pas.karu manuprāt ir mēdiju fantāzij, jo pēc 1.pas.Kara tak nolēma ka šitādu šitu vairs nepieljausim. Zinām= Pasaul top Labāka.♡
---Ārkārtīgi reti gaidāmais karš notiek, tādā veidā, kā to sagaida novērotāji.
---Putins nedrīkst parādīt vājumu ne iekšējā ne ārējā politikā, citādi viņu saplosīs savējie.
---Speciālisti apgalvo, ka Krievija varot ieņemt kreisā krasta Ukrainu un Kijevas attiecīgo daļu apmēram mēneša laikā bez īpašas steigas.
---Izskatās, ka amerikāņi nevēlas karot Ukrainas teritorijā arī anonīmā veidā nē.
---Visnelabvēlīgākā scenārija gadījumā kolektīvajiem rietumiem atliek tikai viens trumpis, kas ļauj izvairīties no kodolkara. Tā ir vispārēja Krievijas ekonomiska blokāde, ko realizē ar militāri tehniskiem palīglīdzekļiem.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X