Lizas Trasas valdības manevri uz avārijas robežas. Vai Sji būs Mao Nr.2? Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Universitātes lektors un Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Lizas Trasas valdības manevri uz avārijas robežas
Vien pusotru mēnesi pēc jaunās Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas stāšanās amatā viņas valdības dienas, daudzuprāt, jau esot skaitītas.
Smagi rudens padebeši pār premjeres galvu savilkās septembra nogalē, kad Parlamenta Apakšpalātā tika pieteikts viņas valdības t.s. minibudžets – finanšu risinājumu pakete, kas paredzēja lielākoties nozīmīgus nodokļu samazinājumus un atbalstu iedzīvotājiem strauji pieaugušās dzīves dārdzības situācijā. Bija iecerēts samazināt ienākumu nodokļa likmi no 20% uz 19%, atteikties no paaugstinātās 45% nodokļa likmes lielāko ienākumu saņēmējiem, atteikties no agrāk plānotā uzņēmumu ienākumu nodokļa palielināšanas no 19% līdz 25%, sociālās apdrošināšanas likmju palielināšanas, samazināt vēl vairākus nodokļus. Pakete ietvēra arī atbalsta mehānismu iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai.
Attiecīgo budžeta ieņēmumu samazinājumu valdība pamatā plānoja segt ar aizņēmumiem. Jau drīz pēc tā brīža finanšu ministra Kvazi Kvartenga uzstāšanās Parlamentā uz proponētajiem pasākumiem negatīvi reaģēja finanšu tirgi, strauji krītoties britu mārciņas kursam un Lielbritānijas valdības parādzīmju vērtībai. Asu kritiku valdības plānam izteica ne vien opozīcijā esošā Leiboristu partija un britu arodbiedrības, bet arī Starptautiskais Valūtas fonds. Tika norādīts, ka valdības plāns sola ieguvumus turīgākajiem, kamēr sabiedrības trūcīgākā daļa var izrādīties pat zaudētājos inflācijas dēļ.
Saskārusies ar šādu reakciju, premjerministre strauji pavērsa finanšu politiku pretējā virzienā, un šī manevra gaitā pār valdības bortu aizlidoja ne vien minibudžets, bet arī tā autors Kvazi Kvartengs. 14. oktobrī viņš tika atstādināts, viņa vietā stājoties kādreizējam Terēzas Mejas valdības ārlietu ministram Džeremijam Hantam. Jau nākamajā dienā viņš sniedza vairākas intervijas, paziņojot par atteikšanos no lielākās daļas minibudžeta plāniem. Tas ir glābis britu mārciņas un valdības vērtspapīru kursu, taču ne premjerministres Trasas un arī Toriju partijas reitingus.
Pēc pēdējām aptaujām konservatīvo reitingi nokritušies līdz rekordzemam līmenim, un galvenais konkurents – leiboristi – viņus apsteidz vairāk nekā divkārt. Savukārt Lizas Trasas darbību premjerministres amatā šobrīd atbalsta vien katrs desmitais brits. Pašu toriju vidū arvien skaļāk izskan balsis, ka valdības vadītājai ar steigu meklējams aizstājējs. Pret neuzticības balsojumu no pašas partijas puses premjerministri gan sargā noteikums, ka šāds balsojums nav rīkojams ātrāk kā gadu pēc apstiprināšanas amatā, un arī nevēlēšanās tik drīz atkārtot laikietilpīgo partijas biedru balsojuma procedūru. Tomēr acīmredzams atbalsta trūkums partijā var likt Lizai Trasai pašai atkāpties no amata.
Vai Sji būs Mao Nr.2?
Ķīnas Komunistiskās partijas 20. kongress savu darbu Pekinā uzsāka 16. oktobrī un turpinās līdz 22. oktobrim. Nepilni 2300 delegāti pārstāv nepilnus 97 miljonus Ķīnas komunistu, tomēr viņu gribas paudums, kā jau totalitārā varas sistēmā, ir visai nosacīts. Viņiem piekritīs funkcija formālā ceremonijā apstiprināt amatos partijas vadību, kuras sastāvu noteiks aizkulišu cīņas starp vairākām ietekmīgām grupām.
Šīs cīņas rezultāti noteiks, kas ieņems amatus varas virsotnē – starp 25 partijas centrālkomitejas politbiroja locekļiem un, kas sevišķi nozīmīgi, septiņiem politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem. Šie septiņi arī ir galvenie lēmēji par milzu valsts likteņiem, un tas, cik starp viņiem būs pašreizējam partijas un valsts vadītājam Sji Dziņpinam lojālu cilvēku, lielā mērā noteiks viņa varas robežas.
Šim kongresam paredzēts apstiprināt Sji uz trešo termiņu ģenerālsekretāra tronī, lai gan visi Ķīnas kompartijas un valsts līderi pēc pagājušā gadsimta totalitārā diktatora Mao Dzeduna ievērojuši principu nepalikt amatos ilgāk par diviem termiņiem. Vispār Sji arvien biežāk salīdzina ar Mao, jo viņa varas koncentrācija un vadoņa stāja sāk atgādināt kādreizēja vadoņa personības kultu. Pagaidām gan Ķīnas līdera vara vēl nav tik konsolidēta, un pašreizējais kongress tiek uzlūkots šai ziņā kā izšķirošs.
Tiek minēts, ka Sji piekritēju aprindām alternatīvi varas centri esot t.s. „Šanhajas banda”, kas grupējas ap kādreizējo Ķīnas līderi Dzjanu Dzemiņu, un otra, kas saistīta ar Sji priekšgājēju valsts un partijas vadībā Hu Dzjiņtao un pašreizējo ministru kabineta un arī komjaunatnes organizācijas vadītāju Li Kecjanu. Tiek lēsts, ka Li Kecjana palikšana amatā nozīmēs daļēju Sji Dziņpina plānu izgāšanos, tiek arī minēti vairāki scenāriji, kuri varētu īstenoties tā vai cita spēku samēra un iespējama kompromisa gadījumā.
Sava ietekme uz norisēm partijā, protams, ir arī vispārējai situācijai valstī. Pandēmijas periods un valdības metodes slimības izplatības ierobežošanai ir pamatīgi iedragājušas pēdējo gadu ekonomikas attīstību, un daudziem zīmīgs šķiet fakts, ka līdz šim tā arī nav publicēti tautsaimniecības statistiskie rādītāji, kuriem vajadzēja parādīties līdz kongresa sākumam. Tikām pasaules mediji un analītiķi izvērtē divas stundas ilgo priekšsēdētāja Sji pārskata runu kongresa pirmajā dienā. Tiek norādīts, ka uzstāšanās neesot bijusi tik konfrontatīva, kā daži sagaidījuši, skopa detaļās, toties bagāta lozungiem un deklarācijām. Tā, runājot par Taivānu, līderis gan atkārtojis apņemšanos panākt tās apvienošanos ar Ķīnu, t.sk. neizslēdzot spēka lietošanu, taču nav minējis nekādus konkrētus plānus vai termiņus.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*
* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (22)
<...>Vācu rasu teorija noveda Hitleru un viņa draugus pie tāda slēdziena, ka vāciešiem kā vienīgajai pilnvērtīgajai nācijai ir jāvalda pār visām citām nācijām.
Angļu rasu teorija noved Čerčila kungu un viņa draugus pie tāda slēdziena, ka nācijām, kas runā angļu valodā, kā vienīgajām pilnvērtīgajām, jāvalda par citām pasaules tautām.”
No Staļina intervijas avīzei “Правда” pēc Čerčila runas Fultonā 1946. gada 14. martā.
Krievu žurnālista komentārs: Kaut arī tas izmaksās dārgi, taču vajag izveidot situāciju, kad viena raķete būs domāta katram atomkara kurinātājam personīgi, un šādu plēsonīgu paziņojumu sludinātājiem. Un tā katram. Lai kur viņš neatrastos: Mičiganas štatā, Nicas pludmalē vai Spānijas kūrortā, Rīgas politpulciņā, bet viena raķete ir domāta tieši tev, par kurināšanu uz kodolkaru.
Atbilde: Patiešām tā bija rekomendācija ASV kā atturēt Putinu no kodolieroču pielietošanas un ko darīt, ja tas neizdodas un viņš tos tomēr pielietos. Es rekomendēju Administrācijai biežāk publiski pielietot paziņojumus par katastrofiskajām sekām ar ko tas draud. Ar ko nāksies sagrūsties Putinam, ja tomēr šāda kodolieroču pielietošana tiks veikta. Jāsaka, ka pēc vēstules nosūtīšanas Džeks Sallivans un citas oficiālas personas sāka izmantot šo retoriku. Es domāju, ka pēdējā nedēļā retorika uzlabojās. Taču, ja Putins dos kodoltriecienu, ko mums darīt? Mums vajadzētu atkāpties? Baidos, ka mācība, kuru iegūs Putins būs: “Tas iedarbojās. Es varu to pielietot divas, trīs vai četras reizes.” Kā atbilde, kas būs līdzvērtīga kodoltriecienam, sāksies nopietna kodoleskalācija. Es savā vēstulē rekomendēju, ka tad, ja viņš pielietos kodolieročus, ASV jādod tiešs konvencionāls trieciens pa Krievijas spēkiem, lai parādītu seku nopietnību. Taču tā, lai nenovestu līdz milzīgai kodoleskalācijai.
Ž: Kā tas izskatīsies? Kā iekļauties rāmjos?
A: Tas būs atkarīgs no situācijas. Es ieteiktu, ja tikai mums tas izdotos, ja mēs varēsim noteikt karaspēka nodaļu, kura realizēja triecienu, dod atbildes triecienu tieši viņiem. Un iznīcinātu šo nodaļu. Tā mēs parādīsim, ka tādai rīcībai ir ļoti nopietna cena, ka pielietot kodolieročus ir nepieņemami. Tas nenozīmēs, ka ASV uzsākusi karu un tas nav uzbrukums Maskavai.
Ž: Tas ir ļoti ķirurģisks atbildes trieciens?
A: Jā1 Tieši tā.
Ž: Cik ļoti svarīgi prezidentam Putinam saprast, ka viņš ir likumīgs militārais mērķis, ja viņš pielietos kodolieročus?
A:Domāju, ka, ja Putins sapratīs, ka, ja viņš pielietos kodolieročus, viņa un viņa režīma dzīvība tiks pakļauta nāves briesmām. Mums tas dos rīcības izlēmīgumu. Mēs jau redzējām, ka viņam ir nospļauties uz civiliedzīvotāju dzīvībām, uz savu karavīru dzīvībām, taču esmu pārliecināts, ka viņu uztrauks personīgā dzīvība un vara.
-Un ko tad amerikāņi? Atnāca piebeigt irākiešus kopā ar Huseinu?! Zem tutsi zemes netika atrasta nafta?!
---Ruandā tutsi izkāva hutsi tauta.
---Verteram ir māņticīgas bailes no vispasaules ebreju sazvērestības, droši vien ari no 90 gadīgā Sorosa.
---Es personīgi domāju, ka Putins zaldātus upurēs pakāpeniski, lai pagarinātu politiskā režīma mūžu. Redzēsim, kurš no mums būs uzminējis.
ja mobilizetajiem kremlis spej nodrosinat tikai vienreizlietojamas brunuvestes un japerk pasiem 600$ x 300000 mobilizeto = 180 miljonu$ ienakumi vai ari jācenšas padoties bez šāvieniem.
ta frontes linija ir nenormali gara ja rekina 1800-2500 km tad lai uz katru meteu butu mobilizetais ir jabut 2,5 miljonji mobilizeto paslaik uz kateiem tikai 10 metriem sanak
---Ķīna šobrīd nav līdzīga Padomēm. Viņiem jau no paša sākuma ideoloģiski bija paredzēta progresīvā buržuāzija. Tas ir komunistu apseglots kapitālisms. Bet bruņošanās izdevumi būs jāatpelna un Ķīna vēlāk noteikti iesaistīsies kādā karā.
---Krievu zaldātiem frontē ir atļauti mobilie pogu telefoni, lai zvanītu uz mājām. Ukraiņi tos noklausās un skaita zaudējumus. 66 tūkstoši varētu būt ticami.
---Manuprāt šobrīd Putina un viņa pēcnācēju kara mērķis ir politiskā režīma izdzīvošana. No katriem 10 mužikiem deviņi dodas cīnīties ar fašismu, viens kaut kur noplaukst. Ja kritušo skaits optimāli būtu 1 tūkstotis nedēļā, tad režīms varētu izvilkt visu šo gadsimtu.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X