Studijā notikumus komentē Uģis Lībietis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks, telefonintervijās: bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Latvijas Radio ziņu dienesta korespondents Briselē Artjoms Konohovs.

Breksits

Pirmdien britu premjers Boriss Džonsons paziņoja, ka nodrošinās Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31.oktobrim - ar vai bez vienošanās, par spīti tam, ka britu parlaments pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt breksitu, ja līdz 19.oktobrim vienošanās netiek panākta.

Tikmēr ES puse brīdina, ka bezvienošanās breksits ir ļoti reāls. Vakar Eiropas Parlaments atbalstīja breksit atlikšanu, ja briti to lūgtu, kā arī  rezolūcijā pauda gatavību  atgriezties pie galējā noregulējuma risinājuma attiecībā vienīgi uz Ziemeļīriju, vienlaikus uzsverot, ka nedos piekrišanu izstāšanās līgumam bez galējā noregulējuma risinājuma. Ziemeļīrija ir bijis klupšanas akmens sarunās, un ES prezidējošās valsts – Somijas premjers Anti Rinne vakar žurnālistiem sacīja, ka Džonsonam ir laiks līdz 30.septembrim, lai viņš nāktu ar rakstiskiem priekšlikumiem noregulējam, ja vien viņam tādi ir.

Uzbrukumi Saūda Arābijas naftas ražotnēm

    Sestdien, 14.septembrī, starptautiskos medijus sasniedza ziņas, ka deg pasaulē lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, kas atrodas Saūda Arābijā. Tā bija piedzīvojusi negaidītu dronu uzbrukumu. Tajā pašā laikā sprādzieni satricināja arī vienu no naftas atradnēm. 

    Pavisam drīz Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki paziņoja, ka viņi uzņemas atbildību par notikušo un ka viņi ir tie, kas organizējuši postošos triecienus.  Nemiernieku preses pārstāvis paziņoja, ka uzbrukumi esot "legāla atbilde" uz Saūda Arābijas vadīto militāro kampaņu pret hutiešiem Jemenā.

    Uzbrukumi tiešām bija postoši. Saūda Arābijai nācās paziņot, ka naftas ieguve ir samazināta gandrīz uz pusi. Tā kā šī ir lielākā naftas eksportētājvalsts, eksperti lēsa, ka naftas ieguve pasaules mērogā samazinājusies par 5 procentiem. Tas, protams, izraisīja atbilstošu tirgus reakciju. Naftas cena pieauga par 20 procentiem, un tikai vēlāk, kad ASV prezidents solīja vajadzības gadījumā atvērt pat valsts rezerves krājumus, cena stabilizējās.

    Tajā pašā laikā ASV jau sākotnēji vainu par notikušo uzvēla Irānai. Kā zināms, Jemenā pilsoņu karā aktīvi iesaistījušās gan Saūda Arābija, gan Irāna. Tomēr Savienotās valstis apšaubīja, ka Jemenas nemiernieki spētu noorganizēt tik labi koordinētu dronu uzbrukumu.

    Šo dienu laikā aizdomu mākoņi pār Irānu ir savilkušies vēl ciešāk. Saūda Arābija paziņojusi, ka atrastās dronu atliekas norāda, ka tie nāk no Irānas. Arī lidojumu trajektorija liecinot, ka droni pacēlušies nevis no Jemenas, bet gan Irānas teritorijas. Tiesa, Irāna šos pārmetumus kategoriski noraidījusi. Bet gan Saūda Arābija, gan ASV apgalvo, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tiks pierādīts, no kurienes droni ir izlidojuši, un ka patiesībā aiz uzbrukumiem stāv Irāna.

    ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš trešdien devās uz Saūda Arābiju, paziņoja, ka notikušais ir karadarbība, un Irānai par to būs jāatbild. Savienoto valstu prezidents Donalds Tramps tviterī jau paziņojis, ka devis rīkojumu Finanšu ministrijai "būtiski pastiprināt" sankcijas pret Irānu.

    Lai arī par atklātu karadarbību šobrīd netiek runāts, ir skaidrs, ka spriedze reģionā tikai turpina pieaugt. Tikmēr Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki, kuri uzstāj, ka tieši viņi sarīkojuši dronu uzbrukumus, trešdien paziņoja, ka nākamie uzbrukumi būšot Apvienotajiem Arābu emirātiem. Nemiernieki esot identificējuši vairākus objektus kā iespējamos mērķus. Arī Apvienotie Arābu emirāti piedalās Saūda Arābijas vadītajā kampaņā pret hutiešiem Jemenā. Nemiernieku pārstāvis Saria trešdien paziņoja, ka viņiem esot jauni droni, kas darbojas ar parastajiem un reaktīvajiem dzinējiem, un tie varot sasniegt mērķus dziļi gan Saūda Arābijā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos.

Izraēlas vēlēšanas

  Izraēlā turpina skaitīt balsis pēc otrdien notikušajām parlamenta vēlēšanām. Pēc tam, kad pavasarī partijas nespēja vienoties par koalīcijas izveidi, Izraēlā tika izsludinātas jaunas vēlēšanas, lai gan vienas aprīlī jau bija notikušas.

    Jaunās vēlēšanas situāciju nav padarījušas skaidrāku. Līdzīgi kā pavasarī, arī šoreiz divas lielākās partijas ir saņēmušas līdzīgu vēlētāju atbalstu. Lai gan oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl nav zināmi, gan vēlētāju aptaujas, gan arī neoficiālās ziņas no vēlēšanu iecirkņiem rāda, ka pašreizējā premjera Bnejamina Netanjaha partija "Likud" un arī viņa galvenā sāncenša Benija Ganca vadītā centriskā partija "Zilais un baltais" guvušas līdzīgus panākumus. Tas nozīmē, ka Netanjahu nebūs pietiekama atbalsta koalīcijas izveidošanai.

    Premjerministrs paziņojis, ka darīs visu iespējamo, lai novērstu bīstamas valdības izveidošanos. "Ir divas iespējas. Valdība, ko vadu es, vai bīstama valdība, kas paļaujas uz arābu partijām," tā "Likud" frakcijas sēdē paziņoja Netanjahu, piebilstot, ka pēdējās izveidošanos nedrīkst pieļaut. Tikmēr Benijs Gancs ir paudis pārliecību, ka nepieciešams veidot plašāku koalīciju. Tiesa, viņš nav gatavs strādāt kopā ar Benjaminu Netanjahu.

    Eksperti lēš, ka līdzšinējam premjeram izveidot valdību būs vēl grūtāk nekā pēc pavasara vēlēšanām. Politologi uzskata, ka pastāv vairāki iespējamie notikumu scenāriji. Sliktākais ir vēl vienas ārkārtas vēlēšanas, kuras gan neviens nevēlas. Cits iespējamais variants ir koalīcija ar mazajām partijām. Šeit izšķiroša loma ir bijušā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana vadītajai partijai, kura varētu būt ieguvusi deviņas vietas parlamentā. Viņa partija neietilpst nevienā blokā, un nav skaidrs, kuru kandidātu viņš atbalstītu premjera amatā. Taču šis variants ir cieši saistīts ar ideju par plašu koalīcija, kuru veidotu arī abas lielās partijas – "Likud" kopā ar "Zilo un balto". Tomēr šim risinājumam ir gandrīz neizkustināms šķērslis - opozīcija ir gatava sadarboties ar "Likud" tikai tad, ja valdībā nepiedalās līdzšinējais premjerministrs Netanjahu. Maz ticams, ka partija būtu spējīga šādam kompromisam.

     Jāpiebilst, ka trešo vietu vēlēšanās ieguvis Apvienotais arābu partiju saraksts. Arābu partijas nekad nav bijušas valdībā, taču agrāk izvēlējušās atbalstīt mazākuma valdības.

    Opozīcijas līderis Gancs paziņojis, ka viņa partija nekavējoties vēlas uzsākt kontaktus ar citām partijām par plašas nacionālās vienotības valdības izveidi. Centristu līderis norādīja, ka vēlas runāt ar bijušo aizsardzības ministru Avigdoru Lībermanu un citiem iespējamiem koalīcijas partneriem. Netanjahu atbalstītājiem savukārt sacīja, ka tuvāko dienu laikā vēlas risināt sarunas par "spēcīgas, stabilas un cionistiskas valdības" izveidi. Kā norādīja premjers, viņš negrib pieļaut, ka tiek izveidota "bīstama, anticionistiska valdība".