Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra direktors Māris Cepurītis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme.
Portugāles vēlēšanas stabilitāti nevairo
Svētdien, 10. martā, notikušās Portugāles parlamenta – Republikas Asamblejas – vēlēšanas bija jau otrās ārkārtas vēlēšanas pēc kārtas. Iepriekšējās tika sarīkotas 2022. gada janvārī, un tajās negaidīti spožus panākumus guva Sociālistiskā partija. Ar absolūto vairākumu parlamentā premjers Antoniu Košta, kurš ir pie varas kopš 2015. gada, izveidoja savu trešo kabinetu.
Pagājušajos divos gados Portugāle piedzīvojusi pozitīvu ekonomikas izaugsmi, kam tomēr īsti netiek līdzi labklājības rādītāji, daudzu iedzīvotāju algām augot lēnāk nekā cenām. Tomēr tas vien nebūtu iemesls Koštas kabineta beigām, ja ne smags korupcijas skandāls, kas to satricināja pagājušā gada novembrī. Procesā, kurā tiek izmeklēta iespējama korupcija un amatpersonu ļaunprātīga rīcība, viens no apsūdzētajiem ir premjera biroja vadītājs, un arī paša Antoniu Koštas darbību izvērtē Portugāles Augstākā tiesa.
Valdības demisijai un konsultācijām ar politiskajiem spēkiem sekoja prezidenta Marselu Rebelu de Souzas lēmums izsludināt jaunas parlamenta vēlēšanas.
Svētdienas balsojums nesa paredzamu kritumu sociālistiem, kuri zaudēja 43 mandātus jeb vairāk nekā trešdaļu no agrākā skaita un palika otrajā vietā aiz līdzšinējiem opozicionāriem – Sociāldemokrātiskās partijas. Šī partija, par spīti nosaukumam, ir labēji centrisks spēks, kas kopā ar divām vēl labējākām sīkpartijām veido bloku Demokrātiskā alianse. Tomēr šie labējie centristi maz ieguvuši uz savu kreiso kolēģu rēķina, jo, pēc visa spriežot, abu lielāko partiju politisko kapitālu pamatīgi paplucinājis trešais spēks – labēji radikālpopulistiskā partija ar nosaukumu „Chega!” tulkojumā – „Pietiek!”. Nopietni sevi pieteikusi iepriekšējās vēlēšanās, „Chega!” tagad četrkāršojusi mandātu skaitu, un tās līderis Andrē Ventura triumfējoši paziņojis, ka beidzot izdevies salauzt valstij tik ļoti kaitējušo divpartiju sistēmu.
Šobrīd sadalīti 226 no 230 Republikas Asamblejas deputātu mandātiem, vēl četriem tuvākajās dienās jāienākas no ārzemju vēlēšanu iecirkņiem. Demokrātiskajai aliansei ir 79, Sociālistiskajai partijai – 77, „Chega!”– 48 mandāti. Vēl 22 vietas sadalījušas dažādas mazās partijas, sākot ar „Liberālo iniciatīvu”, beidzot ar komunistu un zaļo koalīciju. Sociālistu līderis Pedru Nunu Santušs jau paziņojis, ka viņa partija darbosies opozīcijā, savukārt Demokrātiskās alianses līderis Luīšs Montenegru deklarējis, ka neslēgšot nekādas vienošanās ar radikālo „Chega!”.
Saskaņā ar Portugāles likumdošanu valdības apstiprināšanai nav nepieciešams parlamenta vairākums, respektīvi – valdība tiek apstiprināta, ja vairākums no deputātiem nenobalso pret šo apstiprināšanu. Sociālisti un „Chega!” ir devuši mājienus, ka varētu ļaut labēji centriskajai valdībai nākt pie varas, bet īstā tirgošanās sāktos pie valsts budžeta apstiprināšanas rudenī. Kā izteicies kādreizējais Sociāldemokrātu partijas līderis Luīšs Markešs Mendešs, nākamgada sākumā Portugāli, domājams, gaidot vēl vienas vēlēšanas.
Ukrainas liktenis vārdu vējos
Pēdējās nedēļas nesušas Ukrainai ne vien jaunus un jaunus slepkavnieciskus Krievijas raķešu un lidrobotu triecienus, bet arī verbālus „uzlidojumus”.
Pagājušās nedēļas nogalē mediji un sociālie tīkli pildījās ar karikatūrām, kuru varonis bija pāvests Francisks. Iemesls bija sestdien daļēji publicētā pontifika intervija Šveices raidsabiedrībai „Radio Télévision Suisse, kas pilnībā tikšot publicēta 20. martā. Cita starpā izskanēja pāvesta izteikums, ka, viņaprāt, stiprākais esot tas, kuram ir drosme pacelt balto karogu, vest sarunas. Tas izraisīja sašutuma vētru Ukrainā, kur teiktais tika uztverts kā mudinājums kapitulēt. No Vatikāna vēlāk publicētā intervijas atšifrējuma gan redzams, ka pirmais balto karogu piesaucis intervētājs, savukārt pāvests Francisks to patiešām domājis nevis kā kapitulācijas simbolu, bet gan uz sarunām ar ienaidnieku sūtītu parlamentāriešu zīmi.
Daudz nepārprotamāk izskanēja tas, ko intervijā Ungārijas valsts telekanālam M1 pauda premjers Viktors Orbans, daloties iespaidos par savu vizīti Savienotajās Valstīs. Piektdien, 8. martā, viņš viesojās pie eksprezidenta Trampa viņa Floridas īpašumā, pie tam netiekoties ar esošās administrācijas pārstāvjiem.
Eksprezidenta teikto Orbans atstāstīja šādi: „Pirmkārt, viņš nedos ne santīma Ukrainas-Krievijas karam. Tāpēc šis karš beigsies, jo ir skaidrs, ka uz savām kājām Ukraina noturēties nevar. Ja amerikāņi un eiropieši nedos naudu un ieročus, tad karam beigas. Un, ja amerikāņi nedod naudu, eiropieši vieni paši šo karu finansēt nevar. Un tad karam ir beigas.”
Pats Donalds Tramps publiski tik nepārprotami nekad nav izteicies, bet viens no viņa kaismīgākajiem atbalstītājiem, senators Lindsijs Grehems, taujāts studijas intervijā telekanālam „NBC News”, aicināja šai ziņā skatīties uz eksprezidenta darbiem, proti, ne Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, ne „Hamās” iebrukums Izraēlā, ne talibu uzkundzēšanās Afganistānā neesot notikuši Trampa varas periodā.
Tikām Eiropas gatavību balstīt Ukrainu pēdējā laikā, kā zināms, sevišķi aktīvi apliecina Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņa vizīte Kijivā tomēr jau vairakkārt pārcelta, nupat vēl par pāris nedēļām. Elizejas pils noliedz, ka iemesls ir bažas par drošību.
Pagājušotrešdien, tieši tad, kad Odesā prezidents Zelenskis tikās ar Grieķijas premjerministru Kirjaku Micotaki, pilsēta saņēma vēl vienu Krievijas raķešu triecienu. Kā izdevumam „Politico” anonīmi paudis kāds franču diplomāts, prezidents Makrons vēloties pamatīgāk konsultēties ar sabiedrotajiem, lai ierastos Ukrainā ar kādu taustāmāku rezultātu. Šai nolūkā pagājušonedēļ Elizejas pils saimnieks apmeklēja Prāgu, kur tikās ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu un premjerministru Petru Fialu. Čehija, kā zināms, ir uzņēmusies iniciatīvu sagādāt Ukrainai nepieciešamos artilērijas šāviņus, iepērkot tos ārpus Eiropas. Vizītes laikā, tiekoties ar franču diasporas pārstāvjiem, Makrons izteicās, ka Eiropai nāksies nebūt gļēvai. Šis izteikums jūtīgi uztverts Vācijā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, tiekoties ar žurnālistiem pēc sarunām ar savu zviedru kolēģi Polu Jonsonu, paziņojis, ka runāšana par karaspēka sūtīšanu vai drosmes esamību vai neesamību nekādi nepalīdzot sniegt konkrētu atbalstu Ukrainai.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*
* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (33)
Te komentāros jau tieši neraksta, ka Ukraina jāatdod Krievijai (jāpievieno), bet doma ir tieši tāda. … Kā tik te ‘’neraud’’ par ukraiņu ciešanām, pie kurām vainīgi esot ievēlētie Ukrainas ‘’sliktie politiķi’’ un protams tie, kuri dod Ukrainai naudu un ieročus, lai tie aizstāvētu savu valsti…. … … Vienlaicīgi te komentāros nav NEKĀDU PĀRMETUMU tiem, kuri dod lādiņus, raķetes, dronus Krievijai, lai tā nogalinātu, vairotu ukraiņu ciešanas. … … Krievija Putina vadībā bombardē Ukrainas pilsētas, bet tur vainojams esot Baidens…, nevis Putins. … … …..
Piekrītu, ka sankcijas nedeva cerēto efektu, ka EIROPAS valstis nebija gatavas Krievijas iebrukumam Ukrainā, jo savlaicīgi tiešām negribēja noticēt Putina draudiem. … .. Latvieši tos draudus apzinās, jo ir piedzīvojuši visas tās ‘’atbrīvošanas’’ un ‘’brīvās’’ vēlēšanas, represijas utt.(tāpēc atbalsta ukraiņus) … … Te atkal visādas ‘’Polinas’’, ‘’Davidi’’, ‘’Trampi’’izplata KREMĻA propagandu latviešu valodā, ar mērķi mazināt atbalstu Ukrainai (šoreiz neuzdevās par Jāņiem…, Pēteriem…). ….
Mr. Cruz: Ja Krievija... Vai tas nostrādāja?
Woodhause: Nord Stream vairāk nav.
Mr.Cruz: Jums ir jocīga atbilde. Jūs uzņematies atbildību par to?
W: Nē!
C: Jūs radīsiet jaunumus, ja piekritīsiet.
W: Nē!
Man ir vajadzīga valūta un tas ir dolārs. Es negribu, ka cilvēki atteiktos no dolāra. Esmu liels tradicionālists un man patīk palikt ar dolāru. Un jūs to zināt par manu prezidentūras laiku. Lai dolārs ir izvēles valūta. Neieredzu, kad valstis atsakās no dolāra. Es nepieļaušu, ka valstis atsakās no dolāra tāpēc, ka, ja mēs pazaudēsim dolāra standartu, tas būs kā zaudējums revolucionārajā karā. Tas būs trieciens mūsu valstij, salīdzinājumā ar zaudējumu karā. Mēs to nevaram atļauties. Pārāk daudzas valstis pašlaik cenšas aiziet no dolāra.
-Biden paziņojis, ka tie kas ir pret Chuch Schumer’s projektu tie Palīdz Putinam.
*Luna: Bidenam neviens neko neteica, kad viņš saņēma naudu no Ukrainas oligarhiem. Es viņam varu atbildēt, ka jūs saņēmāt naudu no Ukrainas oligarhiem. Un starp citu arī no Krievijas oligarhiem, jo viņi visi tur bija sapinušies vienā čupā. Viņš labāk būtu uzskaitījis to naudu, kuru viņš aizsūta uz Ukrainu, jo tur šo naudu neviens neskaita.
Anna Paulina Luna ASV kongresmene ar meksikāņu asinīm. Liberālie mediji viņu neieredz. Taču viņa ir īsta kongresmene konservatore, kas nebaidās izteikt skaļi savu viedokli. Viņa ir sieva, māte un ASV gaisa kara spēku veterāne.
-Kad bezprātīgais no Latvijas paziņo, ka nav nekādu sarkano līniju jautājumā par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, [problēma jau tā, ka šis latviešu vājprātīgais propagandists pats nebūs šī karaspēka sastāvā. Viņš sēdēs mājās pie datora.] rodas jautājums vai jūs sevi kopā ar orķestri ieskaitījāt, vai bez? Jums tas lielais karaspēks?
-Maksimums ko Ukraina var sasniegt ar mūsu atbalstu ir pacelt savu militāro potenciālu un pie sarunu galda sēsties no spēka pozīcijām. Kaujas laukā Ukraina neko vairāk izdarīt nevar. Mēs varām uzstādīt tikai raķetes, kuras sit pa tālajiem mērķiem. Es gribētu, lai tā būtu Krima un Melnās jūras flote. Bet jūs darāt kā gribat.
-Ieliktie Izraēlā gatavojas taisīt oraanžo revolūciju. Starp Izraēlas grupējumiem Netanjahu autoritāte ir tik zema, ka viņi nav pret oranžo revolūciju Izraēlā. Vēstījums saka. Izraēla gaida nekārtības, kas novedīs pie Netanjahu krišanas. Pie varas var nākt režīms, kas būs mērenāks nekā iepriekšējais.
---Gazas sektorā faktiski notiek tas pats proksi karš starp Izraēlu un Irānu. Televīzijā rādīja, kā betona maisītāji armijas pavadībā atbrauc un salej škidro betonu HAMAS tuneļu ieejās.
Kas lika Aliansei pārkāpt līgumu un virzīties uz Austrumiem. Kurus toreiz apdraudēja Krievija? Kopš tā laika NATO ir pavirzījusies uz Austrumiem 8 reizes. Par 14 valstīm un 1000 km. Toreiz NATO bija 16 valstis. Tagad 32. NATO tika aicināta iestāties arī Ukraina, kas jau bija visu Krievijas nosprausto sarkano līniju cinisks pārkāpums.
-Putins piedāvāja peņemt Krieviju iestāties NATO vēl 2000. gadā, taču NATO, paklausot ASV pavēlei, atteicās pieņemt Krieviju NATO.
-Putins saprata, ka Krievija nevar sacensties ar ASV un NATO daudzmiljardu militārās tehnikas ražošanā, atklāti pateica Rietumiem, ka Krievija ir radījusi virsskaņas raķetes “Kinžals”, kuru lidojums ir pāri par 2000 km un kuras nav sasniedzamas ne ar vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Arī latviešu liberāļajos mēdijos ņirgājās pakaļ rietumiem par krievu muļtikiem. Nu tā ir realitāte. NATO rīcība bija tāda, ka Krievija, kļuva stiprāka un atrada savu politiku.
---Pašlaik Krievijas rietumu kara apgabals faktiski ir iztukšojies no sauszemes regulārās armijas. Ja iztukšosies arī dienvidu kara apgabals, tad varbūtējais varas uzurpators ar kādām 2 jaukta sastāva divīzijām, kādiem 20 tūkstošiem vīru teorētiski var virzīties uz Maskavu pārņemt varu savās rokās.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X