Sadursmes Izraēlā. Irānas un ASV attiecības. Hakeri bloķē naftas vadu Teksasā. Aktualitātes ārpolitikā komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka, Rīgas Stradiņa Universitātes docents un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Sazināmies ar Jakobu Luftu Jeruzalemē.

Uzplēstā rēta. Situācija Izraēlā

Pēdējos gados Izraēlā un arī citur pasaulē valdījusi izjūta, ka vēsturiskā konfliktsituācija ar palestīniešu iedzīvotājiem vairs nerada nopietnus draudus, taču kopš pirmdienas Izraēlā notiekošais rāda, kā tā bijusi aplama ilūzija. Par šonedēļ uzliesmojušās asiņainās konfrontācijas epicentru kļuva Jeruzaleme, kur spriedze augusi jau vairāku nedēļu ilgumā.

Jeruzalemes austrumdaļa 1948. gadā, veidojoties Izraēlas valstij, palika ārpus tās robežām, un šeit dzīvojošajiem ebrejiem nācās doties prom. Savukārt 1967. gadā, Sešu dienu kara laikā, Austrumjeruzalemi ieņēma Izraēlas armija. Tagad radikālu ebreju grupa mēģina tiesas ceļā atgūt vairākus līdz 1948. gadam ebrejiem piederējušus īpašumus, izliekot no tiem palestīniešu ģimenes. Palestīniešu sabiedrība uztver šo strīdu kā mēģinājumu vispār padzīt palestīniešus no Jeruzalemes, un Austrumjeruzalemē jau apmēram pāris nedēļas notikušas sadursmes starp palestīniešu protestētājiem, policiju un radikālu ebreju grupām.

Spriedzes eskalāciju veicināja arī tas, ka šogad islāma kalendāra galvenie svētki al-Kadras nakts iekrita 8. maijā, kamēr 9. maijā ebreji atzīmē Jeruzalemes atgūšanu 1967. gadā. Pirmdien palestīniešu pūlis sāka apmētāt ar akmeņiem policistus pie Aksas mošejas, likumsargiem atbildot ar apdullinošajām granātām un gumijas lodēm. Tās pašas dienas vakarā sākās Izraēlas teritorijas apšaudīšana ar raķetēm no kustības “Hamas” kontrolētās Gazas joslas.

Pagājušajās pāris dienās izšautas jau vairāk nekā tūkstoš raķetes, no kurām lielāko daļu pārtvērusi Izraēlas pretgaisa aizsardzība, taču dažas trāpījušas ēkām un automašīnām. 12. maijā tika ziņots par vismaz sešiem bojāgājušajiem, tai skaitā vienu bērnu. Daudz vairāk upuru prasījuši Izraēlas atbildes triecieni pa Gazas sektoru, izmantojot aviāciju un artilēriju, kā rezultātā līdz vakarvakaram bojā gājuši 67 palestīnieši, tai skaitā 16 bērni. Kā uzsver Izraēlas militārpersonas, triecienu mērķis bijušas raķešu pozīcijas un palestīniešu kaujinieku līderi.

Tajā pat laikā vēl viena cīņas „fronte” parādījusies Izraēlas pilsētās, kur notikuši daudzi palestīniešu un ebreju grupu uzbrukumi pretējās puses iedzīvotājiem un īpašumiem. Vairāki cilvēki šajos uzbrukumos smagi cietuši. Izraēlas valdība izvērsusi policijas spēkus, pie tam Lodas pilsētā, kur ir jaukts iedzīvotāju sastāvs, ieviests ārkārtas stāvoklis, armijai bloķējot pilsētu, un, kā tiek norādīts, kas tāds notiek pirmoreiz kopš 1966. gada. Savienotās Valstis, Francija, Ēģipte, Jordānija un vairākas citas valstis izvērsušas diplomātiskus pūliņus situācijas noregulēšanai, taču tas var izrādīties grūts uzdevums, ciktāl konflikts lielā mērā izraisījies stihiski, un palestīniešu līderiem nav tiešas kontroles pār to dalībniekiem.

Irāna un ASV – iespējamais attiecību atkusnis

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no 2015. gadā panāktās kodolvienošanās ar Irānu, atjaunojot agrākās sankcijas pret islāma republiku un ieviešot vēl jaunas, deva izšķirošu triecienu visam, ko attiecībās ar Teherānu bija sasniedzis viņa priekšgājējs Baraks Obama. Visai nozīmīga loma prezidenta Obamas diplomātiskajos pūliņos bija arī toreizējam viceprezidentam Džo Baidenam.

Kā norāda izdevuma “Politico” korespondente Nahala Tūsi, attiecības ar Irānu bijušas pašreizējā prezidenta interešu lokā jau kopš laika, kad viņš pagājušā gadsimta 70. gados kļuva par senatoru, pie tam Baidens pieder pie tiem amerikāņu politiķiem, kuri tiekušies meklēt dialoga iespējas ar ajatollu režīmu. Līdz ar to bija visnotaļ prognozējams, ka prezidenta Baidena administrācija mēģinās atjaunot 2015. gada vienošanās darbību un vispār uzlabot attiecības ar Irānu. Tas gan nebūt nav vienkāršs uzdevums.

Iesākumam var minēt kaut vai faktu, ka Vīnē notiekošajās sarunās par kodolvienošanās īstenošanu Irāna atteikusies no tieša dialoga ar amerikāņu delegāciju, risinot to tikai ar Francijas, Lielbritānijas un Vācijas starpniecību. Kā zināms, Teherāna ir atsākusi urāna bagātināšanu virs vienošanās noteiktajiem limitiem un sola to darīt arī turpmāk, ja Savienotās Valstis neatcels Trampa administrācijas ieviestās sankcijas. Taču daļa no šīm sankcijām ir motivētas ar islāma republikas konkrētām darbībām, finansējot un citādi atbalstot tādas organizācijas kā “Hamas” un “Hezbollā”, un to atcelšana noteikti sadurtos ar pretestību Kongresā, pie kam ne tikai no republikāņu, bet arī daudzu demokrātu puses. Visai krasi pret 2015. gada vienošanos allaž iestājusies Izraēla, kura, visticamāk, vainojama vairāku Irānas kodolekspertu nogalināšanā pēdējos gados un arī aprīļa pirmajā pusē notikušajā sprādzienā vienā no Irānas kodolobjektiem. Tas viss nevieš optimismu Irānas kodolvienošanās atjaunošanas sakarā.

Samērā cerīgs signāls gan ir šonedēļ atklātā informācija, ka notiek sarunas starp Irānu un tās sāncensi Persijas līča reģionā Saūda Arābiju. Iespējams, Saūdu diplomātija varētu pabalstīt Irānu kodolvienošanās sakarā, savukārt Irāna – ietekmēt Jemenas hutu nemierniekus, liekot viņiem pārtraukt uzbrukumus Saūda Arābijai.

Kiberuzbrukums amerikāņu degvielas industrijai

Uzņēmums “Colonial Pipeline” kontrolē lielāko naftas produktu cauruļvadu sistēmu Savienotajās Valstīs, pa kuru benzīns, dīzeļdegviela un aviācijas degviela no pārstrādes rūpnīcām pie Meksikas līča tiek nogādāta biezi apdzīvotajos Amerikas Austrumkrasta rajonos, nodrošinot 45% no to patēriņa.

Pagājušo piektdien, 7. maijā, šī cauruļvada darbība pēkšņi tika pārtraukta, kas nākamajās dienās izraisīja naftas produktu deficītu, drudžainu izpirkšanu un cenu kāpumu vairākos ASV štatos. Kā izrādījās, vainīga ir kibernoziedznieku grupa “DarkSide”, kurai bija izdevies iekļūt kompānijas datortīklā un izraisīt automātisko sistēmu bloķēšanu. Līdzīgi kiberuzbrukumi komercuzņēmumiem pēdējos gados strauji vairojušies, noziedzniekiem bloķējot informāciju kompāniju datoros, draudot to dzēst vai nopludināt tīmeklī un pieprasot izpirkuma maksu.

Kas attiecas uz “DarkSide”, šī grupa darbojas ar korporatīvu vērienu. Tai ir pat sava mājas lapa t.s. „tumšajā tīmeklī”, kur atrodams kompāniju saraksts, kurām tā sekmīgi uzbrukusi, kā arī minēts, kāda rakstura institūcijām šie hakeri neuzbrūk. “DarkSide” savu ļaunprogrammatūru ne vien izmanto pati, bet arī nodod t.s. partneriem, pretim saņemot daļu no izspiestās naudas. Kā ticamākā grupas locekļu mītnes zeme tiek minēta Krievija vai kāda cita valsts bijušās Padomju Savienības teritorijā. Var noprast, ka grupa sevi pozicionē kā tādus hakeru pasaules Robinus Hudus, kuri aptīra bagātās korporācijas, taču cenšas neskart vienkāršo cilvēku intereses. Pēc uzbrukuma “DarkSide” mājas lapā bija lasāms, ka grupa neesot vēlējusies „radīt problēmas”, ka uzbrukumu īstenojis kāds no t.s. „partneriem”, un turpmāk tie tikšot rūpīgāk kontrolēti, lai neradītu, ka izsakās hakeri, „sociālas sekas”.

Šis ir pirmais gadījums, kad šāds hakeru uzbrukums aptur nacionāla mēroga un stratēģiskas nozīmes objektu ASV, un pretdarbībā tam iesaistījušies valsts drošības dienesti, sestdien atklājot un atslēdzot no tīmekļa hakeru izmantoto datoru sistēmu. Savukārt “Colonial Pipeline” cauruļvadu darbība tika atjaunota tikai trešdien, un, kā tiek ziņots, būs vajadzīgas vēl pāris nedēļas, lai tā atgrieztos pilnīgi normālā darba režīmā. Kiberdrošības eksperti norāda, ka pēdējā laika kiberuzbrukumu aktivizēšanos veicinājusi arī pandēmijas situācija, kad ļoti daudzi darbinieki strādā attālināti un kompāniju datorsistēmām ir daudz vairāk ārēju pieslēgšanos.

Sagatavoja Eduards Liniņš.