ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins tiksies Sanfrancisko. Rokādes Lielbritānijas valdībā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
Ko var sarunāt ar Sji?
Šodien, 15. novembrī, Sanfrancisko tiek atklāts kārtējais Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības jeb APEC forums. Kā jau liecina nosaukums, šī Klusā okeāna akvatorijas sadarbības formāta mērķis ir ekonomiskās izaugsmes, investīviju un tirdzniecisko sakaru veicināšana.
Forums tika iedibināts 1989. gadā, un sākotnēji tajā iesaistījās 11 dalībnieki: ASV, Austrālija, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Dienvidkoreja, Malaizija, Singapūra un Taizeme. Nākamās desmitgades laikā pievienojās vēl desmit – Ķīna, Honkonga (tobrīd vēl britu koloniālais valdījums), Taivāna, Meksika, Papua-Jaungvineja, Čīle, Krievija, Peru un Vjetnama. Oficiālajā foruma protokolā tiek lietots apzīmējums „ekonomika”, nevis „dalībvalsts”, kas ļauj tajā piedalīties arī Honkongai un Taivānai, pēdējai gan ar nosaukumu „Ķīnas Taipeja” un ne kādas valsts amatpersonas pārstāvētai, ko nosaka kontinentālās Ķīnas nostāja Taivānas suverenitātes jautājumā. Šogad arī Krieviju pārstāv otrā ranga amatpersona – viens no premjerministra vietniekiem Aleksejs Overčuks.
Gaidītākais notikums Sanfrancisko ir ārpus foruma pamatprogrammas – tā ir Savienoto Valstu un Ķīnas prezidentu Džo Baidena un Sji Dzjiņpina tikšanās. Iepriekšējo reizi abi aci pret aci runāja tieši pirms gada citā forumā – G20 valstu samitā. Starplaikā abu superlielvalstu attiecības spilgtinājuši tādi notikumi, kā ķīniešu spiegošanas zondes pārlidojums Savienoto Valstu teritorijai un tās notriekšana, ķīniešu hakeru veiktā Savienoto Valstu tirdzniecības ministres Džīnas Reimondo e-pasta sarakstes uzlaušana un Vašingtonas aizliegums eksportēt uz Ķīnu modernākās mikroshēmas. Siltumu šais attiecībās nevieš arī Pekinas nostāja Krievijas agresijas sakarā un militāro muskuļu demonstrēšana Taivānas virzienā.
Kā norāda analītiķi, nekāds pēkšņs attiecību atkusnis Sanfrancisko neesot sagaidāms. Taču viņi arī izsakās, ka, ja tikšanās ļaus izvairīties no turpmākas attiecību pasliktināšanās abu lielvaru starpā, tas jau būs panākums. Visreālākā konkrētā vienošanās varētu būt abu valstu militāro resoru tiešas saziņas atjaunošana; Ķīna šo saziņu pārtrauca pērnvasar pēc Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Kā norāda Vašingtonas administrācijas pārstāvji, prezidents Baidens sarunās pievērsīsies jautājumiem par Ķīnā ražoto bruņojuma detaļu piegādi Krievijai, par sankcionētās Krievijas un Irānas naftas iepirkšanu un iespējamu Ķīnas spiedienu uz Irānu, lai atturētu to no tālākas situācijas eskalācijas Tuvējos Austrumos. Tomēr Ķīnas autoritārā līdera gatavību nākt pretim šīm Vašingtonas gaidām, visdrīzāk, jāuzlūko ar skepsi.
Kamerons atgriežas
Pārmaiņas britu valdībā tika sagaidītas jau labu laiku. Pārāk daudzi no kabineta locekļiem premjerministram Riši Sunakam tika mantojumā no viņa priekšgājējas Lizas Trasas, un bija paredzams, ka agri vai vēlu toriju līderis pārdiegs valdību vairāk pa savam mēram. Tomēr pārmaiņas, kuras tika publiskotas pirmdien, dažā ziņā ir ekstravagantas. Tas noteikti sakāms par jauno ārlietu ministru Deividu Kameronu – Lielbritānijas valdības vadītāju no 2010. līdz 2016. gadam. Tieši viņš bija tas, kurš, breksitistu ietekmes spiests, piekrita liktenīgajam referendumam un demisionēja pēc tam, kad tas beidzās ar britu elektorāta lēmumu pamest Eiropas Savienību.
Nav šaubu, ka viņa pieredze un sakari patiešām var lieti noderēt Sunaka valdībai, taču ekspremjera darbošanās viņam nesusi arī pāris reputācijas problēmas, t.sk. pārmetumus, ka Šrilankas galvaspilsētas Kolombo ostas attīstības projekts, kuru Kamerons aktīvi virzījis starptautiski, varētu radīt nozīmīgu Ķīnas ietekmes bāzi. Vēl viens problēmjautājums ir jaunā ārlietu resora vadītāja atskaitīšanās parlamentam. Kamerons ir Lordu palātas loceklis, un Parlamenta procedūra neparedz lordu iztaujāšanu apakšnamā. Jādomā, konkrētais katalizators valdības pārvedei bija vajadzība nomainīt līdzšinējo iekšlietu ministri Suellu Brāvermenu.
Pagājušajā nedēļā viņa publicēja rakstu, kurā pārmeta Londonas policijai, ka tā adekvāti strikti kontrolējot labējo radikāļi publiskās akcijas, bet tikām caur pirkstiem skatoties uz līdzīgām izrīcībām no Gazas palestīniešu atbalstītāju puses. Tā kā publikācijas teksts, pretēji pieņemtajai kārtībai, nebija saskaņots ar valdības preses dienestu, ministrei tas maksāja portfeli. Viņas vietu jaunajā kabineta struktūrā ieņems līdzšinējais ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs. Līdzšinējais veselības ministrs Stīvens Bārklejs turpmāk vadīs vides resoru, savukārt finansiāli ietilpīgo veselības nozari pārraudzīs Viktorija Etkinsa, savulaik ministre Borisa Džonsona valdībā, bet Sunaka kabinetā ieņēma vienu no augstākajiem amatiem Finanšu ministrijā. Pārmaiņas skārušas vēl vairākus toriju valdības posteņus, un var secināt, ka tām ir kā gluži subjektīvi, tā plašāki politiski motīvi.
Kā izsakās raidsabiedrības BBC politiskais redaktors Kriss Meisons: „Ja jūs esat Riši Sunaks un raugāties uz to, kas nupat izskatās pēc iespējamas sakāves vispārējās vēlēšanās, tad ir vērts mēģināt.” Var atgādināt, ka nākamajām vēlēšanām Apvienotajā Karalistē jānotiek ne vēlāk kā 2025. gada 25. janvārī.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*
* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (28)
-Mīļā tītarmātīte, pirms tevi pūlis saplosīs tūkstoš mazās tītarmātītēs, gribētos tev ko teikt. Šie visi cilvēki nebūtu aizbraukuši uz Ameriku, ja ASV vispirms nebūtu atnākuši pie viņiem uz viņu mājām. Nebūtu to iznīcinājuši, nebūtu to uzspridzinājuši, nebūtu atņēmuši viņiem ierasto dzīves veidu. Daudziem tiem, kuri ir aizbraukuši uz Ameriku ir mērķis – atriebties Amerikai. Par savu sagrauto dzīvi. Ne tikai Amerikai, bet arī citām NATO valstīm. Tieši tāpēc arī ir radušās fenomināli daudzās problēmas pasaulē. Tā ir amerikāņu elites faktiskās lietu kārtības domāšana. Amerikāņu elite domā, ka pie viņiem atbrauc tāpēc, ka viņi ir šķirsts, pavards. Nē! Pie viņiem brauc tāpēc, ka viņi ir bagāti un truli. Jūs spējat iedomāties, ka, pieņemsim, 1994. gadā Irākā piedzima bērns. Vai viņa dzīvē kaut viena diena būtu bijusi bez kara? 30 gadus viņš neko nav redzējis kā tikai karu. Bet, ja viņš būtu dzimis Jemenā? Bet, ja viņš būtu dzimis Lībijā vai Afganistānā? Vai viņam būtu kaut viena diena bez kara? Bet latviešu pensionāres Krustpunktos aicina uz karu Nonstopā un tūliņ. Lūk, ko nozīmē NATO kara propaganda tepat Latvijā. Šie cilvēki dzīvo pavisam pēc citiem principiem. Viņiem pilnīgi pie vienas vietas liberālā demokrātija. Viņiem, kam visu dzīvi ir nācies tikai izdzīvot, viņiem ir pilnīgi nospļauties ko runā amerikāņu demokrāts un viņa līdzskrējējs Latvijā. Šie nobarojušies, kas sagrāva viņu zemes, mājas un viņu dzīvesveidu domā, ka viņi padarīja tos laimīgākus? Morālais pārākums? Par to pastāstiet tiem cilvēkiem kuru radiniekus viņi noslepkavoja. Kad bombardēja kāzas, bēres. Kad spīdzināja Abu Greivā. Kad nošāva tāpēc, ka bija aizdomīgs. Un nedomājiet, ka viņi ņems vērā, ka latviešu lidmašīnas tur nebombardēja. Toties latviešu karavīri tur bija. Pašlaik Austrumi ir atnākuši jums atriebties. Viņi ir atnākuši jums paņemt. Jums atriebties. Bet jūs nesaprotat ko ar to darīt.
Šogad ik mēnesi vismazākais jaundzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā. Ļoti saskan ar liberālajiem Viendzimuma laulību notieikumu tuvošanos.
Nu latviešu vācu baronu kalpa un sulaiņa alkatīgā un pielīdēja daba ir vispārzināma un pazīstama. Latvietis savējam iedurs nazi mugurā acis nepamirkšķinot. Nodos par vis sīkāko noteikumu neievērošanu un atlaidīs no darba, vai ja vajadzēs, izsūtīs. Un rozīs savas krūtis saimnieka priekšā, kā suns kurš labi izkalpojies.
General a.D.Kujat: Krievija pilnīgi pārvalda gaisa telpu virs kaujas lauka. Un galvenokārt izmanto savus helikopterus ārkārtīgi efektīgi. Tas ir tas kas dara Krieviju karā ārkārtīgi efektīgu. Krievu armiju raksturo ieroču spēku apvienošana. Tas ir dažādu sistēmu kopīgu darbību. Tādā veidā rodas sinerģija un pārākuma meistarība. Šīs iemaņas prasa ilgu apmācības laiku. Jums jāsaprot, ka jāpaiet 10 gadiem kamēr parastais kareivis var kļūt par rotas komandieri. Visos šajos etapos vada un rotas komandieris apguva šo kaujas darbības veidu. To nevar iemācīt sešu nedēļu laikā. Deviņas ukraiņu brigādes izgāja apmācību aiz robežām. Pamatos Vācijā. Taču viņus mācīja izmantot Rietumu bruņojuma sistēmas. Prasmi pārvaldīt visu ieroču kopdarbību, viņi laicīgi nevarēja apgūt. Atgadināšu, ka kritizēja UAS, jo viņi neprata realizēt to ko viņiem mācīja. Viņi neprata sakoncentrēt savus spēkus varenam izrāvienam. Viņi iestiga. Šī kritika ir nevietā, jo nevar prasīt no UAS, to ko viņi nespēj izdarīt. Tas viss ir novedis pie tā, ka ukraiņu zaudējumi ir nesamērojami ar krievu zaudējumiem.
---UK augstākā tiesa nupat aizliedza migrantus izsūtīt uz Ruandu.
---Sadursme ar islamistiem sāk atgādināt agrāk pareģoto civilizāciju sadursmi. Islams ir visai agresīva reliģija un neizbēgami sadursies ar rietumu judeo kristiešu izcelsmes kultūru. Francijā tas sāk iezīmēties. Galēji labējie apklusinājuši savu agrāko holokausta noliegšanas retoriku, lai vairāk iezīmētos pro palestīniešu antisemītisms. Lepēna iestājas par Republikas vērtībām.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X