Raidījumā plašāk runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, aptverot gan iekšpolitikas jautājumus, gan arī ārpolitikas jautājumus, kā arī beigās diskutējam par Ķīnu.
ASV Neatkarības dienas svinības prezidentam Trampam īpašas šogad padarīja "Lielā un daiļā likumprojekta" pieņemšana. Tam gan bijis ne mazums kritiķu, kuru vidū ir arī Īlons Masks.
Tikmēr ASV ārpolitikā galveno uzmanību, vismaz mēs Latvijā pievēršam karam Ukrainā, un pēdējā laikā no Trampa mutes izskanējušas šķietami pozitīvas iezīmes Ukrainai - Baltā nama saimnieka neapmierinātība ar Putinu aug un tiek meklētas iespējas arī stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Kā būs ar darbiem, tas gan ir cits jautājums. Nenoteiktība joprojām valda arī tarifu sāgā.
Savukārt Ķīna likusi skaidri noprast, ka tā nevēlas Krievijas sakāvi Ukrainā. Kā Eiropai to uztvert un kā veidot attiecības ar Pekinu laikā, kad sadarbība tirdzniecībā ir būtiska, bet kā ēna turpat blakus redzama Ķīnas militāro muskuļu audzēšana un arvien lielāks atbalsts Krievijas militārajai rūpniecībai?
Aktualitātes analizē Sigita Strubera, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, un Kristofers Kārlis Krūmiņš, Austrumeiropas politikas students Džordžtaunas universitātē (ASV), RSU Ķīnas Studiju centra projektu koordinators.
„Lielais skaistais” un „trešais dusmīgais”
4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Baltajā namā notikušo svinību ietvaros prezidents Tramps ar attiecīgu pompu parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”, kā viņš pats to dēvē. Līdz ar to šī nodokļu atlaižu un budžeta tēriņu pakete ir ieguvusi likuma spēku.
Kā zināms, tas nenācās viegli, jo projekta ietekme uz vairākām nozīmīgām sociālajām programmām un budžeta izdevumu līmeni raisīja iebildumus ne tikai opozicionāros demokrātos, bet arī republikāņu rindās. Kongresa Budžeta birojs lēš, ka Trampa „finansiālā daile” varētu nākamajos desmit gados palielināt Savienoto Valstu budžeta deficītu par vairāk nekā trīs triljoniem dolāru un laupīt valsts apmaksātu veselības aprūpi un atbalstu pārtikas iegādei miljoniem amerikāņu. Projekts paredz padarīt par pastāvīgām nodokļu atlaides, kuras Tramps ieviesa savas pirmās prezidentūras laikā, toreiz uz laiku līdz šī gada nogalei. Šīs atlaides varētu turpmākajos desmit gados samazināt budžetu apmēram par četriem ar pusi triljoniem, bet prezidents ir pārliecināts, ka tās nozīmīgi veicinās ekonomikas izaugsmi.
Būtisks pieaugums paredzēts militārajam budžetam, pamatā karakuģu būvei un pretgaisa aizsardzības projektam, prezidenta nodēvētam par „Zelta kupolu”, kā arī Imigrācijas un muitas kontroles dienestam, kurš īsteno Trampa politikas lolojumu – nelegālo ieceļotāju izraidīšanas kampaņu.
Tikām uz „Lielā daiļā” stāšanos likumīgā spēkā reaģējis Īlons Masks, kurš jau agrāk bija solījis, ja tas notikšot, viņš dibināšot jaunu politisko partiju. Tā saukšoties Amerikas partija, un tās tuvākais mērķis esot nākamajās Kongresa vēlēšanās iegūt dažas vietas, kas, ievērojot demokrātu un republikāņu spēku samēru likumdevējā, kļūtu izšķiroši svarīgas. Eksperti gan ir visai skeptiski par iespēju nozīmīgi izkustināt nu jau pārsimts gadus cementēto divpartiju sistēmu Savienotajās Valstīs.
Makaronu kārējs Vladimirs
„Putins mums ir sakarinājis kaudzēm makaronu uz ausīm,” – tā varētu tulkot amerikāņu idiomu, ar kuru Baltā nama saimnieks raksturoja savas attiecības ar agresorvalsts līderi, runājot kabineta sēdē.
Šķiet, ugunsgrēku iekrāsotās Ukrainas pilsētu debesis tomēr met savu baiso atblāzmu arī uz Vašingtonu, respektīvi, Kremļa rīcība, pieprasot faktisku Ukrainas kapitulāciju, slepkavojot tās civiliedzīvotājus un paralēli manipulējot ar Savienoto Valstu līderi, sāk nodarīt pārāk pamanāmu kaitējumu Trampa un viņa administrācijas reputācijai. Zināms indikators bija ieroču piegāžu jautājuma līkloči. Pēc pagājušās nedēļas vidū izskanējušās informācijas, ka Savienotās Valstis aptur militāro palīdzību Ukrainai, ciktāl to krājumi esot nepietiekami, un 4. jūlijā notikušās Savienoto Valstu un Ukrainas vadītāju telefona sarunas, pirmdien, 7. jūlijā, Tramps tomēr paziņoja, ka ieroči tikšot piegādāti. Otrdien tika precizēts, ka runa ir par desmit raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmai „Patriot”, kas ir visai pieticīgs daudzums. Tomēr būtiskākais ir tas, ka Savienotās Valstis nav radikāli mainījušas savu pieeju militārā atbalsta sakarā un nav tādējādi kļuvušas par faktisku agresijas atbalstītāju.
Ja var ticēt aģentūras „Associated Press” paustajam, ideja par ieroču piegādes apturēšanu patiešām nākusi no Pentagona un bijusi Baltajam namam negaidīta. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vērsies pie prezidenta Trampa ar lūgumu pārdot viņam vienu „Patriot” iekārtu, lai to tālāk nodotu Ukrainai. Atbilde esot – lai Mercs piegādājot kādu no savā rīcībā esošajām iekārtām, bet Savienotās Valstis esot gatavas dalīt izmaksas uz pusēm.
Bet šodien, 9. jūlijā, apritēja arī kārtējais termiņš, kuru Baltā nama saimnieks bija noteicis paaugstinātu ievedmuitas tarifu ieviešanai vairākām valstīm, t.sk. Bangladešai, Indonēzijai, Japānai un Dienvidkorejai, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās. Tomēr vakar prezidents atlika tarifu ieviešanu līdz 1. augustam. Zīmīgi, ka biržas praktiski nav reaģējušas uz pēdējiem Baltā nama saimnieka lēmumiem un izteikumiem tarifu sakarā.
Pekina atklāj kārtis
Pirms nedēļas Briseli apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, četras stundas pavadot sarunās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu. Sarunu gaitā Ķīnas pārstāvis izrādījās neierasti atklāts, paziņojot, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā – tādā gadījumā Savienoto Valstu uzmanība tikšot pievērsta tikai Ķīnai un Klusā okeāna reģionam. Informāciju par šo Ķīnas pārstāvja izteikumu publiskojis laikraksts „South China Morning Post”. Izdevums raksturojis tikšanos kā „četras stundas ilgu debašu maratonu”, kurā puses apmainījušās ģeopolitiskiem un ekonomiskiem pārmetumiem, pie tam Kajai Kallasai nācies uzklausīt pāris sarunu partnera pasāžas lektora stilā. Konkrētais izteikums nācis kā atbilde Eiropas Savienības pārstāves teiktajam, ka Ķīna sniedzot Krievijai konkrētu militāru atbalstu.
Atklātība, ar kādu Vans Ji definējis savas valsts pozīciju pašreizējā kara sakarā, ir visai neierasta pat sarunās aiz slēgtām durvīm, un sacītais ir manāma nobīde no Pekinas oficiāli ieturētās neitralitātes. Pāris dienas vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve gan centās mīkstināt situāciju, paužot, ka viņas valsts ir neitrāla šajā konfliktā un, protams, ieinteresēta pēc iespējas drīzā karadarbības pārtraukšanā un situācijas politiskā risinājumā. Ārlietu ministra Vana vizīte Briselē bija veltīta mēneša nogalē plānotā Eiropas Savienības un Ķīnas samita sagatavošanai, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apmeklēs Pekinu un tiksies ar prezidentu Sji Dziņpinu un citiem Ķīnas Tautas republikas vadītājiem.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (20)
Tramps pagriezies: “Ko tu par šo lietu zini?”
-Walts: “Varbūt Džons [Redklifs]zina?”
Tramps: “Nu es palūgtu Džonu komentēt šo.”
Kopš notiek Trampa baidenizācija, demokrāti viņu vispār vairs neaiztiek.
-Kad viņiem iet sūdīgi viņi vienmēr Krieviju apsūdz ķīmisko ieroču pielietošanā. Kā vēlāk izrādās kāds vējā palaida purkšķi.
-[Tautas brāļi esiet gatavi. Mums priekšā pēc francūžu parauga gļēvā valdība pārdos Latvenergo, Latvijas mežus, kūdras purvus un atļaus to vietā būvēt vēja parkus. Ap šiem darījumiem Latvijā valda entuziasms un eiforija.]
-Prezident Region Campania (Itālija): “Mēs negribam saprast, ka paplašinot NATO līdz visai Krievijas rietumu robežai, agrāk vai vēklāk vajadzēja būt kādai reakcijai. Es saku, ka Krievija ir vainīga, jo tā iebruka Ukrainā. Bet Rietumi nav vainīgi tāpēc, ka viņi radīja šādus apstākļus. Šodien vairs neko nav iespējams izdarīt. Teritorija, kuru Krievija ir okupējusi, paliks okupēta un Krievija to nekad nepametīs kaut vai tāpēc, ka viņiem būs drošības buferzona ar NATO. Bija cilvēks kas to saprata un kuram pietika drosmes to pateikt, kad sākās karš Ukrainā. Tas bija pāvests Francisks, kurš teica: “Ja jūs NATO ejat un rejat pie Krievijas mājas durvīm, tad ko jūs gaidāt?” Šis izteiciens pēc tam netika izplatīts diplomātiskās mērķtiecības dēļ. Viņš vienkārši pateica patiesību. Tāda ir Pasaules ainava šodien. Bet vēl ir tie kas runā par pārapbruņošanos, bez izpratnes kur atrodas ienaidnieks un bez izpratnes, kas radīja nedrošības situāciju citiem? NATO paplašinājās pa visu Krievijas rietumu robežu. Un mēs bruņojamies pret briesmām kas nāk no kā? Ko mēs kā NATO saucām par briesmām? Tās nāk no mums pašiem. Kā redzams Krievija ar grūtībām notur to ko viņi okupēja Ukrainā. Tāpēc, kā mēs zinām Krievija tērē pusi nacionālo ienākuma, mazāk nekā Itālija, lai tikai uzturētu kodolaparātu. [Latvija patērē 50% sava nacionālo ienākuma, lai pierīdītu savus nepierīdāmos ierēdņus un buržujus oligarhus.] 5 000 vai mazliet vairāk kodolieroču. Ja mēs gribam garantēt savu drošību, mums jāsaražo 5 000 kodolgalviņu Eiropā. Labāk pasmiesimies. Tas ir milzīgs apmāns, lai tikai piebarotu militāri rūpnieciskā kompleksa bonzas rietumos. Nopirkt ieročus par miljardiem eiro, kuri tiek ražoti ASV, ar vienu ļoti trauksmainu rezultātu. Vienīgā valsts Eiropā, kurai ir resursi, lai varētu nopietni apbruņoties, tā ir Vācija. Nezinu vai tas ir skaidrs. Vācija investē bruņojumā 900 miljardi eiro.
-Toties ziņas par Nord Stream ir pazudušas no vācu informācijas līdzekļiem. Meklē kaut ar uguni, bet neatrasdīsiet. Ne pušplēsta vārdiņa. Vienos demokrātiskos melos dzīvojam.
-Ministrs: Tāpēc jūs atbalstāt Krievijas valdību?
* Nē, es atbalstu likumu. Es neatbalstu valsts apvērsumu, kas notika 2014. gadā zem manas mājas logiem, kad gāja bojā 650 cilvēku. 650 cilvēkus nosle....oja tie, kuri organizēja maidanu. Un ziniet kādu lietu, ministra kungs, Eriks de Nisē kungs, viens no ārējas drošības pārvaldes, kuru no...pkavoja pirms 10 dienām, pateica kādu lietu. Lūk, kas tā tāda sarkanā līnija?
---Tramps pirmo reizi ir attiecībā uz Putinu izmantojis necenzētu leksiku. Līdz ar to, kā man apgalvo kopilots, viņš iegājis vēsturē un Ginesa rekordu grāmatā. Staļins ar Hitleru savā starpā neko tādu nav atļāvušies. Šķiet, ka Hruščovs oficiāli vismaz lamu vārdus arī nav lietojis
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X