Šī ir tā reize, kad ļoti daudzi - Eiropas valstis, virkne musulmaņu valstu, pat Palestīnas pašpārvalde un Izraēla - ir paudusi gatavību atbalstīt Donalda Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Gazas joslā. Tālākais atkarīgs no "Hamās" reakcijas. Vai tiešām Tuvajos Austrumos karš varētu norimt?
Savukārt Moldovā turpinās valsts ceļš uz Eiropas Savienību, vēlēšanās prorietumnieciskais kurss ir saņēmis pietiekoši plašu atbalstu, un lielais jautājums - ko tālāk darīs Krievija, kas ieguldīja lielus resursus, lai pārņemtu Moldovas savā ietekmes sfērā?
Protams, Krieviju interesē ne tikai Moldova. Īpaši saspringtas pagājušās dienas bija Dānijā, kur vairākas naktis pēc kārtas debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes droni. Šajā nedēļā Kopenhāgenā notiek tādas neformālas Eiropas Savienības samits, un droni tur ir uzmanības lokā.
Aktualitātes analizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis un Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.
Vai Gazā būs miers?
Pirmdiena, 29. septembrī, Batlajā namā, tā saimnieka vārdiem sakot, bija vēsturiska diena mieram. Tiekoties ASV prezidentam Donaldam Trampam un Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, abas puses vienojās par 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Plāns paredz tūlītēju militāro operāciju izbeigšanu un esošo "kaujas līniju" iesaldēšanu līdz brīdim, kad būs izpildīti nosacījumi pakāpeniskai karaspēka izvešanai. "Hamās" būtu jānoliek ieroči, un teroristiskās organizācijas tuneļi un ieroču ražotnes tiktu iznīcinātas.
Plāns arī paredz, ka 72 stundu laikā "Hamās" ir jāatbrīvo 20 domājams vēl dzīvie Izraēlas ķīlnieki un vairāk nekā divdesmit mirušo ķīlnieku līķi, apmaiņā pret simtiem aizturētu Gazas iedzīvotāju. Un ne mazāk svarīgi ir plānā paustais, ka, tiklīdz abas puses tam piekritīs, "pilnīga humanitārā palīdzība Gazas joslai tiks nosūtīta nekavējoties".
Plāns arī pieprasa, lai "Hamās" nebūtu nekādas lomas Gazas pārvaldīšanā, un atstāj atvērtas durvis iespējamai Palestīnas valsts izveidei. Tajā teikts, ka Gazas joslu pagaidām pārvaldīs "tehnokrātiska, apolitiska Palestīnas komiteja" ar jaunas starptautiskas pārejas struktūras, sauktas par Miera padomi, uzraudzību un vadību, un šo padomi vadīs neviens cits kā pats Donalds Tramps.
Plāns, kas kopumā ir ļoti līdzīgs Trampa priekšgājēja Džo Baidena pirms gada piedāvātajam, ir nodots "Hamās" vadībai un gaida teroristiskās organizācijas atbildi tuvāko dienu laikā. ASV prezidents gan jau brīdinājis "Hamās", ka gadījumā, ja viņi plānu noraidīs, Izraēlai būs pilnīgs ASV atbalsts, lai turpinātu karu Gazas joslā.
Plānu sveica līderi gan Arābu valstīs, gan Eiropā. Eiropieši aicinājuši abas puses izmantot šo brīdi un dot mieram reālu iespēju, bet Arābu valstu līderi norādījuši, ka ir gatavi iesaistīties miera plāna ieviešanā, kam būtu jābeidzas ar divu valstu risinājumu.
Moldova izvēlas Eiropu
Svētdien, 28. septembrī, notikušajās Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus. Tās galvenais solījums ir ievest Moldovu Eiropas Savienībā. Analītiķi uzskata, ka uzvaras laurus PAS palīdzēja plūkt tas, ka moldāvi jau sāk izjust materiālos labumus, ko dod tuvināšanās Eiropas Savienībai.
Vēlēšanu rezultāti ir pamatīgs trieciens Kremlim. Lai gan krievi ļoti centās ietekmēt rezultātus sev par labu un Krievijas mēģinājumi ietekmēt balsojuma norisi vēlēšanu dienas gaitā bija iespaidīgi – ziņots par, piemēram, nelikumīgu vēlētāju pārvadāšanu un viltus ziņojumiem par spridzekļiem vēlēšanu iecirkņos – tas nenesa cerēto rezultātu. Arī norakstāmie zaudējumi ir visai iespaidīgi – Moldovas varasiestādes aprēķinājušas, ka Kremlis šai operācijai varētu būt tērējis aptuveni 300 miljonus eiro, bet eksperti lēš, ka summa varētu būt vēl lielāka. Tomēr dienas beigās Krievijai nebija ko piedāvāt Moldovas iedzīvotājiem, tāpēc tikai loģiski, ka viņi izvēlējās Eiropu.
Pēc vēlēšanām prokremliskie spēki, kas vēl pirms balsu skaitīšanas sākuma paziņoja par uzvaru, aicināja iedzīvotājus protestēt pie parlamenta ēkas. Lai gan īsi pirms protesta parādījās policijas ziņa, ka protestētājiem solīts arī samaksāt, sanāca vien pāris simti cilvēku. Vēl aptuveni desmit proeiropeiski noskaņoti protestētāji turpat līdzās aicināja ieslodzīt cietumā opozīcijas līderus par valsts nodevību un skandēja pret Krieviju vērstus saukļus.
Droni hibrīdkarā
Kopenhāgenā šodien, 1. oktobrī, ir sācies, un var teikt, ka rīt turpināsies Eiropas Savienības samits, kurā dalībvalstu vadītāji spriež par šobrīd svarīgākajām aktualitātēm. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nu ir kļuvusi drošība. Ja iepriekš drošības jautājumi lielākoties bija atstāti NATO pārziņā, tagad situācija ir mainījusies. Īpaši akūti to pēdējās dienās izjutusi pati Dānija, kas šajā pusgadā ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Vairākas naktis pēc kārtas tās debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes lieli droni, apturot lidostu darbību un radot satraukumu pilsētu iedzīvotājos. Nav pietiekamu pierādījumu, lai apgalvotu, kas tos ir pacēlis gaisā, taču reti kurš šaubās, ka aiz tā visa stāv Krievija.
Lai pasargātu samita dalībniekus, šajās dienās Dānija ir aizliegusi jebkādus dronu lidojumus vispār, savukārt citas valstis ir nosūtījušas tai pretronu sistēmas.
Dronu tematika ir viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Runa nav tikai par lidojumu drošību. Polijas, Rumānijas, Baltijas valstu gaisa telpā, kā zināms, ir ielidojuši arī kaujas droni ar sprāgstvielām, un Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra pirmajā pusē nāca klajā ar rosinājumu Eiropas savienībā veidot dronu sienu. Kā norāda eksperti, šobrīd Eiropā viens no lielajiem izaicinājumiem ir laikus atklāt dronus un tos iznīcināt, pirms tie spēj nodarīt postījumus. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni tehnoloģiski risinājumi, moderni sensori un cieša sadarbība starp dalībvalstīm, lai kādas naidīgas valstis, pirmkārt, jau Krievija, nespētu paralizēt Eiropas valstu gaisa telpu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (11)
-Nebenzja, ļoti nosvērts, mierīgs ar daudzu gadu desmitu diplomātiskās skolas pieredzi. Viņš darbojās tikai ar faktiem, nevis ar kailiem lozungiem un histēriju, kā Kaja Kallasa: “Ar Eiropu mums nav dialoga ne tāpēc, ka mēs tos sagrāvām, bet tāpēc, ka Eiropā normālu sarunas biedru praktiski vairs nav palicis. Tos ir nomainījusi jaunā, agresīvā un histēriskā paaudze. Šodienas atklātās rusofobes, Eiropas ārējo lietu un drošības pārstāves uzstāšanās tam spilgts apliecinājums. Viņa mūsu zemē ir labi pazīstama. Mēs atcerāmies viņas vārdus, citēju “Krievijas sagrāve nemaz nebūtu tik slikti. Un nebūtu slikti, ja liela valsts kļūtu mazāka.” Apgalvojot, ka UA ir spēcīgākā Eiropā, viņai pietika nekaunības apgalvot, ka Krievijas pilsoņi neiet bojā konfliktā, demonstrējot UAS jūras kājnieku kaujas karogu, kuri ir atbildīgi par daudzu Krievijas pilsoņu mierīgo iedzīvotāju noslepkavošanu Kurskas teritorijā. Kā pret tādu zaimošanu var izturēties manā valstī? No šiem “varoņiem” cietušo mierīgo iedzīvotāju sakaits ir ap 5500 cilvēku. 809 bija noslepkavoti. Cieta 347 bērni. 51 bērns gāja bojā. Pēc atbrīvošanas pierobežas ciemu pagrabos tika atrastas spīdzināšanas kameras. Tajās tika atrasti vietējo mierīgo iedzīvotāju ķermeņi, kas bija nomocīti līdz nāvei. Tas nebija nekāds Kijevas režīma Bučas uzvedums, kur Kijevas kņazi ielūdz ārzemju viesus uz izrādi. Tur bija reāli noziegumi. Kas skar Krieviju, tad mēs esam gatavi uzsākt dialogu ar tām Eirpas valstīm kuras neorientējas uz dažādām Kallasām un forn ger Kļainām.”
-Mums stāsta, ka to visu izdomājuši un dara ukraiņi. Ukraiņi paši ieguvuši kartes, kur atrodas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. Paši izrēķināja drošākos un vienkāršākos nokļūšanas ceļus. Viņiem iedeva aviācijas vadības sistēmas un viņi paši, paši (kaut kur jau 33 gadus dzirdēts).
-Nu un kāda ir Moldovas nākotne? ES izvirzīs uzdevumu paņemt Piedņestras republiku, kura pašļaik uzvedas ļoti klusu. Moldovai aizmugurē Rumānija un franču armija. Otrā pusē Ukraina. Vēl viens kara perēklis Brīvības un Demokrātijas vārdā. Patiesībā tirānija un karš.
---Moldovai nav tiešas robežas ar Erefiju, bet Gruzijai ir, savukārt Armēnijā erefiešu kara bāze vēl joprojām ir.
---Dronu lidojumus var uzskatīt par diversijas paveidu, bet īsts karš tas nav.
---Tramps sasauca 800 ģenerāļus un admirāļus un caur puķēm pateica, ka jāgatavojas karam ar Ķīnu. Vispirms gan jātiek galā ar iekšējo ienaidnieku. Tā kā Ķīnai ir kodolieroči, tad sadursme ar Ķīnu notiks kādā jaunā mums nepierastā formā. Trigeris (modes vārds) droši vien būs Taivāna.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X