Vēlēšanu rezultāti Taivānā. Vai Ungārijai varētu atņemt balstiesības Eiropadomē? Tramps triumfē priekšvēlēšanu cīņā Aiovas štatā. Aktualitātes analizē TvNet žurnālists Arturs Bikovs, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un valodu students, Taivānas vērotājs un "Taiwanese tailes" bloga autors Aleksandrs Gross.
Savaldīt Orbānu
Decembra vidū Eiropadomes samitā notika divas svarīgas lietas – 26 Eiropas valstu līderi bez Ungārijas premjera Viktora Orbāna klātbūtnes vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Un Ungārijas veto bloķēja Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā. Kopš decembra Briselē spriests par to, kā apiet Ungārijas veto un nodrošināt Ukrainai ļoti būtisko finansējumu.
Piektdien, 12.janvārī, 120 Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja apturēt Ungārijas balsstiesības Eiropadomē, ņemot vērā Eiropas Savienības 7.pantu. Pants nosaka, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, (..) tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. Ja lēmumu pieņems, tā būs pirmā reize ES vēsturē, kad šis pants tiek piemērots un eiroparlamentārieši norāda, ka tas būs spēcīgs signāls visām dalībvalstīm, ka tiesiskuma un valstu sadarbības apdraudēšana netiks tolerēta. Nākamā Eiropadomes tikšanās plānota 1.februārī.
Trampa triumfs
Aiovas štats parasti ir pirmais, kur reizi četros gados iesākas priekšvēlēšanu cīņa, lai noteiktu, kas gada beigās sacentīsies par saimnieka krēslu Baltajā namā. Arī šoreiz nedēļa iesākās ar cīņu par nomināciju Republikāņu partijā, un tajā ļoti pārliecinošu uzvaru svinējis eksprezidents Donalds Tramps. Viņu atbalstījusi puse no visiem republikāņu vēlētājiem. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Trampa uzvaru prognozēja visas socioloģiskās aptaujas.
Intriga bija par to, kurš varētu ieņemt otro vietu. Un to izdevās izraut Floridas gubernatoram Ronam De Santesam, tomēr turpat līdzās ir arī bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.
Ļoti bieži pēc pirmajām vēlēšanām no tālākas cīņas izstājas visnepopulārākie kandidāti, un pirmais par to paziņoja uzņēmējs Vimeks Ramasvami, kurš palika ceturtajā vietā. Viņš teica, ka turpmāk pilnībā atbalstīs Donaldu Trampu. Kaut arī Nikija Heilija palikusi trešajā vietā, viņa pagaidām no cīņas negrasās izstāties. Heilija lielāko uzsvaru liek uz citiem aptauju rezultātiem. Pašreizējais vēlētāju noskaņojums rāda, ka Trampa un Baidena cīņā rezultātu vēl grūti prognozēt. Tur abiem kandidātiem būtu līdzīgs atbalsts. Bet ja cīņa būtu starp Heiliju un Baidenu, Heilija pārliecinoši uzvarētu ar 17 procentu lielu pārsvaru. Tādā gadījumā par Heiliju balsotu arī daudzi demokrātu vēlētāji, par spīti viņas pārliecībai, piemēram, abortu jautājumos.
Taivāna turpina skatīties ASV virzienā
Taivānā nedēļas nogalē notika prezidenta vēlēšanas, un tām rūpīgi sekoja līdzi visa pasaule. Pieaug bažas, ka Taivāna var kļūt par vēl vienu starptautiskās spriedzes epicentru. Kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi. Taču Pekina uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un arvien uzstājīgāk sola panākt valsts atkalapvienošanu.
Šajās vēlēšanās līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde no Demokrātiskās progresīvās partijas sacentās ar opozīcijā esošās Ķīnas Nacionālistu partijas kandidātu Hou Jouji, kurš solīja uzlabot attiecības ar Pekinu. Bija arī trešais kandidāts no Taivānas Tautas partijas, kas teicās atrast vidusceļu un saglabāt ciešas attiecības gan ar Vašingtonu, gan būt pielaidīgāks pret lielo Ķīnu. Ņemot vērā, ka tā ir jauna partija, vairāk nekā 26 procentu vēlētāju atbalsts ir uzskatāms par ļoti labu. Tomēr pāri par 40 procentiem vēlētāju atbalstīja līdzšinējo viceprezidentu, un tas nozīmē, ka Taivāna turpinās līdzšinējo politisko kursu, iestājoties par ciešākām attiecībām ar Savienotajām valstīm. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pēc rezultātu paziņošanas apsveica jauno prezidentu, šādi izpelnoties asu Ķīnas nosodījumu. Pekina nekavējās ar paziņojumu, ka tā nemainīs savu politisko apņemšanos, un patīk tas citiem vai nē, bet Taivāna būs daļa no lielās Ķīnas.
Sagatavoja Aidis Tomsons un Ieva Zeiza.
Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*
* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (26)
-Ģenerālsekretārs Hasans Hasballa: Baidens drīz apzināsies tās muļķības mērogus, kuru viņš veica ar agresiju pret Jemenu. Jemena neprasa mums karavīrus. Viņiem pašiem ir miljons karavīru. Viņi neprasa mums ieročus. Viņiem ieroču vairāk nekā mums un citiem. Tomēr no mūsu puses ir sirsnīgs atbalsts. Tas ir viens no galvenajiem elementiem šai pretim stāvēšanai un šim izaicinājumam, kuru šodien pārstāv un vada lielais Sātans kopā ar britiem. Atbilde nāca jau nākošajā dienā.
-Ja es jūs pareizi sapratu, tad Krievija galu galā uzvarēs?
*Nevis Krievija uzvarēs, bet Rietumi zaudēs. Un realitāte uzvarēs. Realitāte tāda, ka mēs neatrodamies 1914. gada kara apstākļos. 1914.gada pirmskara periodā mēs pārdzīvojām demogrāfisko bumu ar ekonomisko, rūpniecisko un militāro jaudu, kura pieauga visiem. Un visi baidījās, ka viņu kaimiņi apsteigs viņus izaugsmē. Tāpēc francūži baidījās no Vācijas, briti baidījās no vāciešiem. Bet vācieši baidījās krievus. Tad bija neizsmeļami demogrāfiskie resursi, kas atļāva iedarbināt divus Pasaules karus. Taču pašlaik attīstītā pasaule raksturojas ar demogrāfisko deficītu. Tas būs tālāk ko es teikšu. ASV nāksies izvest savu impēriju no Eiropas, Āzijas un visiem reģioniem, kurus tā sagrābusi un kur viņi uztur konfliktus. Un pretēji tam kā mums cenšas iestāstīt, kas notiks ar mums kad ASV pārstās mūs aizstāvēt, pie mums iestāsies miers. Labākais kas ar mums var notikt ir ASV pazušana no Eiropas.
-Taču tas vēl nav pats briesmīgākais. Pats briesmīgākais: “Tur nav vainīgos, nogaliniet visus!” Ļoti atgādina čekistu pavēli 1941. gada vasarā, kad viņi bēga. Un cietumos visi ieslodzītie, kuri varēja nonākt nacistu rokās, tika noslepkavoti. Gazas sektorā 25 000 jau noslepkavoto. Kādreiz bija ebreju likvidēšanas jautājums. Tagad pastāv palestīniešu likvidēšanas jautājums.
Olafs Šulcs. Vācijas premjers: Traktori bloķē pilsētu centrus, maģistrāles un autostrādes. Auto signālu kokofonija, ātras braukšanas un demonstrēšanās. Tas sajauc ikdienas ritumu daudziem. Par to būtu jāuztraucas visiem demokrātiem. Aicinājumi uz vardarbību un vietējie draudiem nav vietas mūsu demokrātijā. Karātavas nav arguments. Politiskie oponenti nav muļķi. Tas attiecas kā uz virtuālo telpu, tā uz pilsētu lauku ielām. Tāpēc es pateicos Joahimam Rukvidam par zemnieku asociācijas distancēšanos no extrēmistiem un bezbiļetnikiem, kuri cenšas uzpūst sacelšanos un sistēmas gāšanu. Tas ir ne tikai bezprāts, tas ir bīstami. Ja demokrātiskā kustība apvērsīsies vispārējā naida uzliesmojumā un demokrātisko vērtību un institūtu sagraušanā, mēs visi zaudēsim. Uzvarēs tikai tie kuri nicina mūsu demokrātiju.
*Baidens: Es jau nosūtīju vēstījumu Irānai. Viņi zina, ka neko nevajag darīt. Mēs veicam proxi karu ar Irānu.
-Vai jūs turpināsiet bombardēt husītus, ja uzbrukumi netiks pārtraukti?
*Mēs parūpēsimies, lai kopā ar mūsu sabiedrotajiem mēs atbildētu husītiem, ja viņi nepārtrauks šo nepieņemamo rīcību.
-Vai jūs uzticaties aizsardzības ministram Ostinam? *Jā! –Vai jūs gatavi nosaukt husītus par teroristisko grupējumu, ser? *Es domāju, ka jā. –Vai pagājušās nakts trieciens bija veiksmīgs, ser? *Jā! Tas bija ļoti... Es nedomāju, ka ir mierīgo iedzīvotāju upuri. Tas ir vēl viens panākumu iemesls. Mums būs iespējams parunāt par husītu karu pēc ugunns drošības sistēmas apskates. Vai kāds grib kafiju? Uz mana rēķina. Labi. –Es gribu smūtiju. * Jūs gribat smūtiju? Bet tas maksā sešus dolārus. Bet es tik un tā samaksāšu.
*Daudz kontraktu, kurus mēs pērkam par savu naudu. Ieročus, kurus mēs pērkam par savu naudu. Daudz ko, ko mēs ražojam paši un daudz ko, ko mēs saņemam kā palīdzību. Un kad nav finansējuma mums jāsaprot, ka mēs nevaram nedod pensionāriem pensiju. Es pašlaik neuzspiežu uz līdzjūtību vai vēl uz ko. Bet mēs nevaram viņiem to nedot. Tas vienkārši ir neiespējami. Nomirs vecie cilvēki. Tā tas arī būs. Kara laikā ir zāles, ir vēl citi jautājumi. Mums ir vairāk kā 11 miljoni pensionāru. Tas nav joks. Vairāk kā 11 miljoni pensionāru. Vai daudz ir tādu valstu Eiropā? Ne visai daudz.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X