Latvijas Radio lietotnes logo

Krievijas masveida triecieni pa Ukrainas energoinfrastruktūru šoziem bez elektrības un siltuma atstāja miljoniem cilvēku. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija (AS "Chernihiv Energy") pārstāvi Serhiju Pereverzu ieskatās to cilvēku ikdienā, kuru darbs sākas tur, kur beidzas gaisa trauksme - apšaudēs bojāto līniju, apakšstaciju un elektrostaciju atjaunošanā. Šajā sarunā par to, kā izskatās karš no energoinženieru skatu punkta un kā Ukraina mēģina pasargāt savu nākotni no dzīves pastāvīgā tumsā.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

  • Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās? 
  • Vai intensīvā karadabība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šadā situācijā? 
  • Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē. 

 

Epiozdes gaita: 
00:29 Ievads
02:16 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
02:51 Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās?
07:00 Diplomātiskais un finansiālais – tāds varētu būt lielākais Ukrainas ieguvums, palīdzot partnervalstīm aizsargāties pret irāņu droniem. 
08:44 Vai intensīvā karadarbība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šādā situācijā?
12:12 Cik tuvu Ukraina ir tam, lai pati spētu saražot savas pretgaisa aizsardzības iekārtas pietiekamos apjomos?
12:53 Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē.
18:26 EXPLAINER: Krievija Venēcijas biennālē.
24:02 Vai Krievijas piedalīšanās pasākumos būtu jābūt kā automātiskam boikotam Latvijai?
25:27 KONTEKSTAM: kādus krievijas uzbrukumus piedzīvojusi Ukrainas energosistēma šajā ziemā?
29:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Serhiju Pereverzu, Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija pārstāvi.
32:08 Šoziem ukraiņu enerģētiķiem bijis ļoti daudz darba.
33:07 Sliktākais aiz muguras. 
34:28 Ir tikai dažas apakšstacijas, kas netika bojātas.
36:34 Uzbrukumu apjoma palielinājums
37:47 Krievija vēlējās nogriezt mūsu apgabalu no citiem. 
38:29 Šoziem Krievijas triecieni kļuvuši daudz precīzāki.
39:44 Kā nosargāt energoobjektus?
40:48 Nu jau problēmas ne tikai ar elektroenerģijas sadali, bet arī ražošanu.
41:55 Sabiedrības reakcija pret jomas profesionāļiem gan niknuma, gan pateicības pilni.
43:17 Rūpes par darbinieku drošību.
44:30 Remontdarbi var būt no dažām stundām līdz vairākām dienām.
45:23 Atjaunošanas izmaksas un ārvalstu palīdzība.
46:29 Pēdējos mēnešos darbs bijis kā armijā. Ja dod komandu, tad jābrauc.
48:05 Valsts finansiālā motivācija.
49:04 Situācija ar darbiniekiem labāka nekā 2022.gadā.
49:58 Jāpaliek pozitīviem, citādāk nevar.
50:38 Strādājam skarbā režīmā. 
52:24 Kas motivē darīt šo darbu?
52:50 Sarunas beigas.
53:13 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
53:35 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv
53:50 Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai. 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs