Krievijas uzbrukuma dēļ Ukrainā šobrīd ir lielākais būvgružu apjoms Eiropā. Tādēļ, apvienojot spēkus un zināšanas, vienā projektā sanākuši zinātnieki un praktiķi no Rietumeiropas un Ukrainas, lai atrastu veidus, kā no karā sagrauto ēku drupām radīt jaunus, ilgtspējīgus materiālus, ar kuru palīdzību varētu atjaunot Ukrainu, padarot būvniecības jomu zaļāku un mūsdienīgāku.

Rihards Plūme sarunājas ar diviem konsorcija "S3 Ukrainas Rekonstrukcija" pārstāvjiem - Romānu Pučko un Konstantīnu Pacaļuku.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

• Cik lietderīgi runāt par miera plāniem Ukrainai, ja Krievija nav gatava konstruktīvām sarunām?
• Ko Latvija var mācīties no Ukrainas pieredzes sadarbībā ar ASV?
• Vai Eiropa ir tik spēcīga un lēmumus pieņemt spējīga, lai Ukraina varētu paļauties, ka ar Eiropas palīdzību vien būs gana, lai turpinātu cīnīties par savu suverenitāti? 

Epizodes gaita:
00:29 Ievads
03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:49 Cik lietderīgi runāt par miera plāniem Ukrainai, ja Krievija nav gatava konstruktīvām sarunām?
04:50 Kāpēc tieši tagad atkal uzpeld runas par “miera plānu” Ukrainai un kādi dīvaini piedāvājumi tajos parādās.
06:50 Ko Krievija patiesībā cenšas panākt – kā “miera plāna” retorika apvienojas ar pretestību sankcijām un kara noziegumu sodīšanai.
08:55 Kā Rietumu vilcināšanās ar iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ietekmē kara gaitu un Ukrainas spēju turpināt cīņu.
11:37 Ko Latvija var mācīties no Ukrainas pieredzes sadarbībā ar ASV?
16:57 Vai Eiropa ir tik spēcīga un lēmumus pieņemt spējīga, lai Ukraina varētu paļauties, ka ar Eiropas palīdzību vien būs gana, lai turpinātu cīnīties par savu suverenitāti?
21:40 Secinājumi – uz ko Ukraina un sabiedrotie var paļauties tuvākajā laikā.
23:20 EXPLAINER: kāpēc “amnestijas” ideja miera sarunās Ukrainai ir nepieņemama.
25:14 Divi unikāli panākumi sportā, kas iepriecinājuši ukraiņus.
27:12 Piesakām šīs epizodes viesus –– konsorcija “S3 Ukrainas Rekonstrukcija” pārstāvjus – Romānu Pučko un Konstantīnu Pacaļuku
30:42 Projekta mērķis – kāpēc S3 cenšas būvgružus nevis vienkārši drupināt ceļu segumam, bet pārvērst augstvērtīgos, zaļos būvmateriālos.
32:05 Projekta laika grafiks – kad S3 tika uzsākts, cik ilgi tas ilgs un kad gaidāmi pirmie taustāmie rezultāti.
32:25 Starptautiskā komanda – Nīderlandes, Lielbritānijas un Ukrainas partneru lomas projektā un kā sadarbība starp zinātniekiem un praktiķiem tiek organizēta.
34:55 Kas padara S3 projektu unikālu – darbs reāla kara apstākļos, nepārtrauktu apšaudžu un raķešu uzbrukumu klātbūtnē.
37:30 Pirmā pilotvieta piefrontē – mobilās drupu pārstrādes iekārtas uzstādīšana 
39:00 Cik dārga ir šāda sistēma – kas pieder iekārtām, kā tiek rēķinātas izmaksas un kādēļ tas nav vienkāršs “tirgus projekts”.
40:55 Galvenie projekta izaicinājumi un šķēršļi – no karadarbības līdz birokrātijai un sarežģītai regulācijai.
43:25 Kā pārliecināt skeptiķus – kā no S3 pieejas iegūst valsts, uzņēmumi un vietējās kopienas.
45:10 Nodokļu un politikas jautājumi – kā ar fiskāliem signāliem varētu mudināt atteikties no jaunu izejvielu patēriņa par labu pārstrādātiem materiāliem.
49:00 Kā izskatās viena sagrauta ēka “no iekšpuses” – kādi materiāli ir būvgružos un kā tos praktiski šķiro, lai maksimāli samazinātu poligonos noglabāto atkritumu apjomu.
50:25 Kādi materiāli atgriežas būvniecībā – kuras frakcijas var pārvērst jaunā betonā vai tā sastāvdaļās un kuras vairs nav izmantojamas.
50:40 Sabiedrības paradumu maiņa – kā ukraiņu attieksme pret šķirošanu un pārstrādi mainījusies pilna mēroga iebrukuma laikā.
52:00 Pārstrādes ekonomiskie ieguvumi – kāpēc investori un partneri interesējas par šādu modeli, bet kādēļ Ukrainai joprojām grūti sistēmiski virzīties uz priekšu.
54:20 Bīstamie piemaisījumi drupās – kā projekta komanda tiek galā ar toksiskām vielām un piesārņojumu, kas atrodams kara sagrautajās ēkās.
56:00 Azbesta problēma Ukrainā – cik plaši tas sastopams, ko atklāja projekta ietvaros un kādi risinājumi tiek meklēti drošai attīstībai.
56:50 Biznesa un eksporta perspektīvas – vai Ukrainā ir uzņēmumi, kas gatavi izmantot pārstrādātus materiālus un kā šādu pieeju varētu eksportēt uz citām valstīm.
57:10 Ekonomiskie signāli būvniecībā – kā būtu godīgāk sadalīt izmaksas starp izejvielām un gala produktiem, lai atbalstītu ilgtspējīgu būvniecību.
59:00 Politiskā realitāte – kā politika, kara apstākļi un dažādu interešu sadursme ietekmē būvgružu pārstrādes projektus Ukrainā.
1:00:55 Sarunas beigas ar S3 projekta pārstāvjiem.
1:01:00 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto un to, kā kara drupas Ukrainā var pārvērst zaļos būvmateriālos un ko tas nozīmē Latvijai.
1:02:04 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
1:02:55  Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs