25 kilometrus no Krievijas robežas Harkivā - pilsētā, kuru regulāri apšauda raķetes un droni, kara laikā piedzimis jauns teātris.

“Mierīgos, ērtos laikos māksla reti attīstās - tā bieži vien sāk “iesūnot”. Grūtos laikos, gluži otrādi, ir jāpieliek daudz pūļu, lai kaut ko radītu, un tieši tad var rasties īsta māksla,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs nedēļas “Drošinātāja” viešņa Anastasija Nesmijana, Harkivas neatkarīgā teātra «Очерет» direktore. Noklausies sarunu un uzzini, kā cilvēki mēģina saglabāt veselo saprātu, spēlējot teātri. 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

• Ko Zelenska sabiedrotā Andrija Jermaka aiziešana no amata nozīmē sarunām par mieru Ukrainā?
• Vai Ukrainas veiktajiem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā ir tikai ieguvumi vai tomēr arī riski?
• ASV administrācijas varas centrs atrodas Floridā. Kā tas ietekmē Ukrainas miera procesu? 

Epizodes gaita:
00:30 Ievads
03:04 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:50 Ko Zelenska sabiedrotā Andrija Jermaka aiziešana no amata nozīmē sarunām par mieru Ukrainā?
09:23 Ukrainas triecieni Krievijas un “ēnu flotes” kuģiem Melnajā jūrā – ieguvumi, riski un Turcijas loma.
12:42 ASV administrācijas varas centrs atrodas Floridā. Kā tas ietekmē Ukrainas miera procesu?
Amerikas sūtnis Vitkovs, kā arī Kušners un Rubio - Floridas politiskais “trijstūris” Ukrainas miera sarunās.
17:25 Rubio ambīcijas 2028. gada prezidenta vēlēšanām un kāpēc viņš nesteidzas saistīt savu karjeru ar Ukrainas karu.
20:26 Kopsavilkums par dažām citām skaļākajām ziņām, kas saistītas ar Ukrainu – Vācijas un NATO paziņojumi, Vitkova vizītes Maskavā.
21:34 EXPLAINER: Wall Street Journal pētījums “Make money, not war” par Trampa sabiedroto biznesa plāniem Krievijā pēc kara.
24:30 Par to, kā karš kļūst par fonu ziņu virsrakstos un kāpēc Drošinātājs atgriežas pie “parastā cilvēka” perspektīvas.
25:07 Piesakām šīs epizodes viesi - Anastasiju Nesmijanu – Harkivas neatkarīgā teātra «Очерет» (“Očeret”) direktori. 
27:10 Kāpēc kara laikā Harkivā tika dibināts jauns teātris – cilvēku alkas pēc kultūras un meistardarbnīcas, kas pārtop teātra kolektīvā.
29:50 Kā «Очерет» teātris izdzīvoja elektrības atslēgumu un bombardēšanas laikā un izauga par 30 cilvēku brīvprātīgo trupu?
32:48 Vai teātra uzdevums kara laikā ir aizmirst karu vai tieši runāt par to – māksla kā telpa, kur uz brīdi pārstāt domāt par iebrukumu.
35:16 «Очерет»  repertuārs – ukraiņu klasika, režisora oriģināllugas un karavīra sarakstīta traģikomēdija par sievietēm, kas gaida mīļotos no frontes.
37:47 Vai «Очерет» ir amatieru vai profesionāļu teātris – brīvprātīgi aktieri, kuri strādā “no sirds”, nevis algas dēļ.
39:15 Kā top teātra jaunās telpas kultūras centrā “Druk” – aktieri, draugi un vectēvs kopā būvē skatuves grīdu.
41:32 Kā līdzsvarot ziedojumus starp teātri un armiju – “vispirms bruņotie spēki, pēc tam kultūra”.
43:24 Harkiva 25 km no Krievijas robežas – dzīve rajonos, no kuriem redzama Belgoroda un ikdienu nosaka regulāri uzbrukumi.
45:32 Skatītāju drošība – likums par pasākumiem virs 50 cilvēkiem, patvertne pagrabā un izrādes pārtraukšana sirēnu laikā.
46:30 Kas ir Kultūras un kopienas centrs “Druk” – restaurācija, galerijas, koncerti, 3D darbnīca un elektroniskās mūzikas pasākumi.
48:07 Kāpēc ukraiņi kara laikā turpina iet uz kafejnīcām un teātri – normāla dzīve nenormālos apstākļos kā veids saglabāt veselo saprātu.
50:01 Kāpēc «Очерет»  izrādes ir ukraiņu valodā.
50:26 Kā Krievijas kultūras dominance Harkivā pirms kara nomainīta ar pilnīgu pāreju uz ukraiņu valodu kultūrā.
53:32 Kā karš maina Harkivas kultūras dzīvi un kāpēc māksla grūtos laikos kļūst spēcīgāka.
54:33 Vai «Очерет»  ir tikai kara laika projekts – plāni ilgtermiņam un teātris kā liela ģimene.
56:46 Atgādinājums neaizmirst par cilvēkiem Harkivā – dzīve, projekti un lepnums par paveikto, pat fonā skanot sirēnām.
57:33 Gaisa trauksmes sirēna intervijas noslēgumā – saruna beidzas.
57:50 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:01:24 “Integrācijas kvadrātmetri” – LSM pētījums par to, kā ukraiņi pērk mājokļus Latvijā un veido nākotni šeit.
1:02:30 Noslēgums – Padalieties ar šo interviju un epizodi un rakstiet mums: drosinatajs@latvijasradio.lv

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs