Var šķist - kas tur tik sarežģīts - sarakstīt mūziku filmai. Viss svarīgais jau ir tajā kustīgajā bildē uz ekrāna, mūziku jau neviens nepamanīs… Daudziem bijis jānonāk pie secinājuma, ka tomēr tik vienkārši tas nav. Bet kādam vīram tā bija tīrā bērnu spēle, ja tā drīkst izteikties. Amerikāņu komponists, aranžētājs un diriģents Henrijs Mansīnī (Henry Mancini, 1924.-1994.) vislielāko atzinību guva tieši žanrā, kas tiek apzīmēts kā filmu un televīzijas mūzika. Šonedēļ apritēja 100 gadi kopš izcilā mūziķa dzimšanas un raidījums Dzīves ritmi mūzikā veltīts nelielam atskatam Henrija Mansīnī dzīves gaitās un viņa mūzikai.

Ja vienaudžu un līdzgaitnieku atzinība ir īstenā veiksmes mēraukla, tad ne daudzi var lepoties ar tādiem panākumiem, kādus Mansīni ieguva jau dzīves laikā. Viņš 72 reizes bija nominēts "Grammy" balvai, 20 reizes to saņēmis, plus vēl vienu pēc nāves par mūža ieguldījumu. Tam klāt jāpieskaita vēl arī "Zelta Globuss" un tāds nieks, kā četri "Oskari". Absolūts rekords populārā žanra māksliniekam, jo tieši Mansīni bija tas, kurš izmanīja filmu mūzikas seju - tradicionālajai simfoniskajai pieejai viņš pievienoja populārās un džeza mūzikas elementus.