Šovasar Latvijas estrādes apceļo Čikāgas piecīšu daiļradei veltīts koncertuzvedums „Leģendu atgriešanās”.

Nu jau trīs gadu desmiti aizritējuši kopš tās dienas, kad 1989. gada 26. maijā lielajā Mežaparka estrādē koncertu sniedza leģendārie "Čikāgas piecīši", un visi krūmi un pļaviņas todien bija ļaužu pilni. Ne viens vien notrauca pa asarai, aizkustināts par iespēju beidzot vaigu vaigā skatīt mūziķus, kuru dziesmām piemita nedaudz biedējoša aizlieguma aura. Kaut gan toreiz uzstādīto apmeklētības rekordu – 50 tūkstoš klausītāju – jau pārspējusi "Prāta vētra", Piecīši tomēr ir un paliek visvecākā latviešu populārās mūzikas grupa, kas diemžēl ar savu dibinātāju Albertu Legzdiņu kopā uzstāties varēs tikai debesīs, sasaucoties ar Alberta komponētās dziesmas "Vai debesīs būs Latvija?" tēmu. Jā, Legzdiņš ļoti vēlējās būt klāt Latvijas simtgades notikumos un, kas zina, varbūt sasaukt arī Čikāgas piecīšus uz kopīgu koncertu, taču Zemes māte šo izcilo mūziķi un brīnišķīgo cilvēku pie sevis aizsauca 2017. gada martā. Un jaunajai paaudzei jau sāk piemirsties tās dziesmas, kuras 70. un 80. gados zināja vairums šeit, Latvijā, kad Piecīšu melodijas, no magnetafona ierakstiem skanēja vai ikvienā mājas ballītē. Arī, pateicoties Piecīšiem, varējām klausīties šeit nevēlamas, bet iemīļotas 30. gadu "Bellacord" skaņuplašu latviešu dziesmas, kā arī iepazinām latviskotas amerikāņu populārākās melodijas. Līdz pēdējai stundiņai Piecīšu motors, vienlaikus grupas sirds un dvēsele bija tieši Alberts Legzdiņš, staltais vīrs ar karavīra stāju un sportista rūdījumu, kas mūzikai veltīja katru brīvo brīdi. Viņa sacerētajās dziesmās ievijās gan sentiments, gan humors, kas bija neatņemama sastāvdaļa ikvienā Piecīšu savstarpējā kopābūšanā. Tā, smejoties, pēc 1989. gada Mežaparka koncerta mūziķi sevi nosauca par īstām rokzavizgnēm, kam pārpildīti stadioni, dūmi, rēcoši fani ir pašsaprotama lieta. Taču ir spēlēts vien divdesmit cilvēkiem, arī pagrabā vai nelielā istabiņā, - Piecīši braukuši visur, kurp vien aicināja. Protams, sākumā koncertēšana bija vairāk kā piedzīvojums – sadomāja aizbraukt uz Losandželosu, piezvanīja paziņām, sarunāja, kur dabūt naktsmājas un - aiziet… Ģitāras un balsis, to jau nebija grūti paņemt līdzi.

Sākumā apceļota Ziemeļamerika – Austrumkrasts, Rietumkrasts, vidiene un Kanāda, tad sekoja Eiropas un Austrālijas iekarošana, un kopš tās ceļošana Čikāgas piecīšiem bija pašsaprotama, viņi uzstājušies arī latvju mītnes zemē Īrijā, un būtu pelnījuši kādu īpašu balvu kā visvairāk lidojušā grupa, ja tāda tiktu piešķirta. Bet ne jau par kilometriem, bet gan koncertu un dziesmu simtiem 2013. gadā mūsu trimdas tautiešu apvienība saņēma balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, turklāt tieši "Čikāgas Piecīši" ar savu iedvesmojošo paraugu saucami par kantri mūzikas pamatlicējiem.