Jautājums gluži kā no prāta spēles - kas varētu būt kopīgs dziesmām - "Saldus saule", "Pilsētā, kurā piedzimst vējš", "Dzeguzes balss", "Lilioma dziesma" un pat "Uzsniga sniedziņš balts"? Vispirmām kārtām, protams, tās visas ierindojamas latviešu populārās dziesmas zelta fondā. Un vēl tās vieno - visām vārdus sarakstījis Māris Čaklais, kuru viņa draugs un līdzgaitnieks - dzejnieks Jānis Peters dēvēja par vienu no izcilākajām personībām 20. gadsimta latviešu kultūrā.

Māris Čaklais ir radījis vairākus simtus dzejoļu, kas vēlāk pārdzimuši mūzikā. To vidū ir gan latviešu solo un kora dziesmas, teātra un kino mūzika, gan estrādes un rokmūzikas dziesmas. Imants Kalniņš, Juris Kulakovs, Raimonds Pauls, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks, Juris Pavītols, Jānis Lūsēns, Adrians Kukuvass, Mārtiņš Brauns - tie ir tikai daži no komponistiem, kurus uzrunājuši Čaklā dzejoļi.

Rakstnieks Alberts Bels par Māri teica: "Viņš bija ziņkārīgs kā bērns un gudrs kā sirmgalvis."

Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš atzīmēja, ka Čaklais bijis dzejnieks no Dieva, bet mazliet arī no velna. Kādreizējie varas vīri velnam neticēja, bet saprata, ka ar Māri Čaklo jābūt piesardzīgiem - viņa pirmais dzejoļu krājums ar zīmīgu nosaukumu "Gribu pamosties dzīvs" kā ideoloģiski nepieņemams 1962. gadā tā arī palika neizdots un dienasgaismu ieraudzīja tikai 2017. gadā Māra Čaklā rakstu pirmajā sējumā.

Šonedēļ apritēja 85 gadi kopš Māra Čaklā dzimšanas, un šīs dienas raidījums veltīts dziesmām, kurām komponisti smēlušies iedvesmu viņa dzejas rindās.