Ādolfs Kaktiņš, Arturs Priednieks - Kavarra, Edvīns Krūmiņš, Pauls Sakss, Mariss Vētra, Tālis Matīss - tie visi ir vīri, kas pirms otrā pasaules kara kaldinājuši mūsu operas nama slavu un pie reizes arī neatteicās ierakstīt savu balsi daudz nenopietnākā repertuārā Helmāra Rudzīša skaņuplašu apgādam „Bellacord Electro".

Tālim Matīsam šogad atzīmējam 115. dzimšanas dienu. Viņš šo dziedātāju vidū ir viens no nedaudzajiem, kas līdz baltā nama skatuvei nonāca pats saviem spēkiem, nebeidzot augstas skolas. Un tas arī netraucēja vēlākajos gados mācīt dziedāt citiem. Tālis Matīss pierādījis, ka „balss bez sirds nav nekas. Bet arī sirdi vajag skolot - nevajag saraut saites ar savu dzimto pusi, vienmēr dzirdēt tās vēju nesto dziesmu, bet vasarās - aizbraukt uz tēva māju, pļaut sienu un tikties ar ļaudīm, kas strādā". Dzejniekam Andrim Vējānam, arī latgalietim, bērnībā kaimiņš teicis: „Tālis Matīss dzimis Rugājos, skrējis ganos tāpat kā Jūs, pratis sienu pļaut un zirgus valdīt, bet tagad dzied visai Latvijai! Mēs, puikas, kļuvām neparasti klusi, skatījāmies uz savām rokām,un mums gribējās labus un lielus darbus darīt. Pašapziņa auga - mēs arī varam kaut ko pasaulei parādīt!