20. janvārī - Barikāžu aizstāvju atceres diena. Tā ir kā atgādinājums, ka Latvijas neatkarības atjaunošanai bija dārga cena, kas mērāma ar cilvēku dzīvībām. Barikādēs visi bija vienādi, vienlīdzīgi - tur varēja sastapt visdažādākos cilvēkus, gan vecuma un tautības ziņā, gan pēc nodarbošanās. Kopš tām janvāra dienām kā mirklis aizskrējuši jau 34 gadi. No tiem laikiem palikušas atmiņas un - dziesmas, jo tieši dziesmām ir vara vienot mūsu cilvēkus. Un mūsu mūziķi arī bija barikāžu notikumu līdzdalībnieki. Viņu misija bija būt klāt, neļaut cilvēkiem iemigt pie ugunskuriem, uzturēt možu garu.

Lai citi kaut kur pasaulē smīn, ka mēs tikai dziedam un dejojam, bet latviešiem dziesma ir arī vairogs, bruņas un ierocis. Jau Auseklis teica, ka dziesmu vara aizdzina karus un tautu izglāba dziesmu gars. 1991.gada janvāra barikādes bija Trešās Atmodas kulminācija.