Tulkojot vārdu salikumu "tautas mūzika" angļu valodā iegūstam nosaukumu "folkmūzika". Un vārdam folkmūzika ir iespējami vairāki skaidrojumi - pirmais būs tas, kā to varētu iedomāties - mūzika, kas sakņojas tautas tradīcijās, kaut gan šodien biežāk to dēvē par pasaules mūziku. Un tad ir laikmetīgā folkmūzika ar ko jāsaprot Ziemeļamerikas, galvenokārt baltas ādas krāsas iedzīvotāju un Britu salu tradicionālās mūzikas ietekmē tapušus skaņdarbus, kas piedzīvoja uzplaukumu pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Parādījās vesela rinda talantīgu mūziķu - profesionāļu, kuri sevi vēlējās apliecināt tieši folkmūzikas tradīcijās.
Amerikā - tie bija Pits Sīgers, Džoana Baeza un Bobs Dilans. Lielbritānijā - Donovans un Rojs Harpers. Kanādā - Leonards Koens un Džonija Mičela.

Tā radās tādi jauni mūzikas stili, kā folkroks, folkpops un tamlīdzīgi. Mūzikas apskatnieki joprojām par vienu no ietekmīgākajām amerikāņu 60. gadu rokgrupām uzskata kolektīvu ar nosaukumu "The Byrds" - daudziem viņu daiļrade asociējas tieši ar vārdu folkroks, kaut gan "The Byrds" ik pa brīdim izmēģināja sevi arī citos stilos. Īstus komerciālus panākumus viņiem izdevās gūt tikai kādus divus gadus.