Parīze pamatoti lepojas ar daudziem simboliem, tādiem, kā Eifeļa tornis vai Triumfa arka. Te jāpieskaita arī kabarē Mulenrūža. Uz leģendārās skatuves savulaik uzstājušās tādas slavenības, kā Mistingeta, Edīte Piafa, Šarls Aznavūrs, Ella Ficdžeralda, Džindžera Rodžersa, Burvils, Moriss Ševaljē, Laiza Minelli, Frenks Sinatra, Mihails Barišņikovs un citi, bet skatītāju vidū bijusi pat britu karaliene Elizabete II.

Var iedomāties vietējo iedzīvotāju sarūgtinājumu, kad neilgi pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm 2024. gadā pēkšņi uz ielas nokrita visi četri sarkano vējdzirnavu spārni… Lietu kārtība gan ātri tika atjaunota, bet ne jau par to ir šis stāsts.

Franču dziesma jeb šansons visbiežāk asociējas ar diviem vārdiem - Šarls Aznavūrs un Edīte Pjafa. Reizēm kāds atceras Ivu Montānu, retāk - Žaka Brela vai Žorža Brasēna vārdus. Pavisam nepelnīti tiek aizmirsts Šarla Trenē (Charles Trenet, 1913 – 2001) vārds, kuru tieši uzskata par mūsdienu šansona tēvu, divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ar viņu popularitātes ziņā varēja sacensties tikai Moriss Ševaljē. Un arī Šarls Trenē itin bieži bija viesis Mulenrūžā. Sešdesmit sešu gadu laikā, ko Šarls aizvadīja uz visdažādākajām skatuvēm, viņš paspēja sarakstīt mūziku un vārdus apmēram tūkstotim dziesmu un šīs dienas raidījums veltīts izcilā dziesminieka atcerei.